Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 2023. gada 10. maijā, izvērtējot 10 561 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Daudzbērnu ģimeņu vecāku tiesības uz agrāku pensionēšanos”, atbalstīja tā turpmāko virzību.

18. maijā Saeima nolēma uzdot Ministru kabinetam izstrādāt un iesniegt Saeimai risinājumu sociāli taisnīgu pensiju nodrošināšanai bērnu vecākiem.

2024. gada 14. maijā valdība izskatīja un pieņēma zināšanai un nosūtīšanai Saeimai Labklājības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā daudzbērnu ģimenēm”.

Ziņojumā analizēta pensiju sistēma, atvieglojumi, kas tiek solidāri finansēti no pārējo sistēmas dalībnieku veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Vērtēta arī ietekme uz pensijas apmēru, proti, pieprasot vecuma pensiju pirms likumā noteiktā vispārīgā pensionēšanās vecuma, pensijas apmērs ir mazāks, jo pensijas kapitāls tiek izdalīts uz prognozēto mūža ilgumu pēc aiziešanas pensijā, kas savukārt ir lielāks, ja pensijā dodas ātrāk, arī apdrošināšanas stāžs un līdz ar to arī darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls ir mazāks nekā tad, ja persona būtu turpinājusi strādāt un pensiju pieprasītu vispārējā vecumā. 

Plašajā secinājumu daļā ir norādīts arī tas, ka : 

• jebkādu jaunu garantiju un atvieglojumu ieviešana prasa papildu finanšu resursus, kurus ar jau samērā augsto sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi un strauji sarūkošo darbaspēku būtu grūti atrast, nepiesaistot lielus valsts pamatbudžeta līdzekļus vai nepaaugstinot pensionēšanās vecumu visiem sistēmas dalībniekiem;
• valsts sociālās apdrošināšanas sistēma jau paredz lielu atbalstu vecākiem, gan maternitātes pabalstus, gan vecāku un paternitātes, un slima bērna kopšanas pabalstus, kas tiek izmaksāti solidāri no pārējo veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, tostarp gan no vientuļo vecāku, gan vienu un divu bērnu vecāku, pensionāru u. c. sociālās apdrošināšanas iemaksām. Līdz ar to ievērojams atbalsts no speciālā budžeta jau tiek sniegts, arī veicot par vecākiem sociālās apdrošināšanas iemaksas bērna kopšanas laikā;
• priekšlikums būtu jāapspriež ar pārējiem sistēmas dalībniekiem, jo viņiem jāfinansē visi jaunie atvieglojumi un bērna aprūpes laika pabalsti, apzinoties, ka tas apdraud gan viņu pašu pensiju izmaksu, gan valsts nākotnes saistību izpildi pret visiem pensionāriem, tostarp vecākiem, kuriem ir vairāki bērni;
• pašreizējā situācijā būtiski ir atbalstīt jaunos vecākus, kas audzina vai plāno bērnus, tādējādi veicinot un stabilizējot demogrāfisko situāciju valstī. Ja ģimenē nepiedzimst pirmais bērns, tad par daudzbērnu ģimeni tā nekļūs.

Aprēķināts, ka, piešķirot tiesības pensionēties agrāk – trīs gadus pirms noteiktā pensijas vecuma personām ar trīs bērniem un četrus gadus pirms pensijas vecuma personām ar četriem bērniem (kā paredzēts iniciatīvā) –, no 2025. līdz 2035. gada būtu nepieciešami papildu izdevumi viena miljarda 660 mijonu eiro apmērā, kas rada reālus draudus budžeta ilgtspējai un saistību izpildei visiem sistēmas dalībniekiem. 

Ņemot vērā, ka priekšlikums ne tikai iejaucas valsts pensiju sistēmas pamatprincipos, bet arī rada lielu negatīvu finansiālo ietekmi uz speciālo budžetu un apdraud speciālā budžeta un līdz ar to arī valsts pensiju sistēmas 1. līmeņa ilgtspēju un nākotnes saistību izpildi pret pensionāriem, lai nodrošinātu speciālā budžeta ilgtspēju un negrautu valsts pensiju sistēmu, priekšlikums nav realizējums esošās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes ietvaros un uz esošajiem pamatprincipiem, norādīts ziņojumā.  

Jāpiebilst, ka šajā laikā likumā “Par valsts pensijām” ir veikti vairāki grozījumi pensijas saņēmēju situācijas uzlabošanai – 1. oktobrī indeksēs būtiski lielāka apmēra pensiju; piecu un vairāk bērnu vecākiem indeksēs visu pensiju; pakāpeniski tiek atjaunotas piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam. Labklājības ministrija gatavo priekšlikumus bāzes pensijas ieviešanai, no šī gada divkārt palielināts ar nodokli neapliekamais pensionāra neapliekamais minimums.