Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs: “Būtiska ir arī spriedumu saprotamība, kas ir svarīgi ne tikai Senātā. Jāsāk no pirmās instances tiesām – ja lietu nepareizi sāk skatīt jau sākumā, reizēm kļūdas nav iespējams izlabot. Ceru, ka pēc spriedumu kvalitātes uzlabošanas tie kļūs saprotamāki ne tikai tiesnešiem un juristiem, bet arī tai pusei, kas lietu zaudējusi, lai izlasot ir skaidrs – “es zaudēju tāpēc, ka nepierādīju, piemēram, to un to".
FOTO: Ieva Leiniša, LETA
16. jūnijā stājās spēkā Aigara Strupiša pilnvaras Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Saeima ģenerālprokurora amatā ieceļ Juri Stukānu un dod zaļo gaismu Ekonomisko lietu tiesas izveidei. Notikusi tiesu varas pārstāvju un valsts politikas veidotāju diskusija par tiesvedību ilgumu izvērtēšanas jautājumiem – par videokonferenču izmantošanas veicināšanu, tiesu, advokātu un prokuroru kalendāra darbības uzlabošanas iespējām, tiesu debašu ilguma ierobežošanu un procesuālo sankciju piemērošanu. Šie un citi notikumi – LV portāla atskatā uz nedēļas notikumiem tieslietu nozarē.
2020. gada 16. jūnijā, stājās spēkā Aigara Strupiša pilnvaras Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Līdzšinējais Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs šajā amatā nomainīja Ivaru Bičkoviču, kurš bija Augstākās tiesas priekšsēdētājs divpadsmit gadus. Aigars Strupišs saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” būs arī Tieslietu padomes vadītājs. Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaru termiņš ir pieci gadi.
Strādājot jaunajā amatā, Strupišs vēlētos panākt, lai Latvijas tiesu sistēma kļūtu saprotamāka, pārskatāmāka un kvalitatīvāka.
15. jūnijā bija Ivara Bičkoviča pēdējā darba diena Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. 12 gadi šajā amatā bijis izaicinājumiem bagāts laiks, kurā nemainīgs bijis darba mērķis – tiesiskums un tiesu neatkarība Latvijā.
Laiku Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā Ivars Bičkovičs raksturo kā maratonu, kurā netrūka šķēršļu un izaicinājumu. Trīs lielākie izaicinājumi viņa amata pilnvaru laikā bijusi krīžu seku pārvarēšana (ekonomiskā krīze 2008. gadā un Covid-19 krīze 2020. gadā), Augstākās tiesas reorganizācija un Tieslietu padomes izveidošana un attīstīšana.
12 gadu laikā nomainījušies 73% Senāta sastāva, darbu Augstākajā tiesā sākuši 17 jauni tiesneši. Mainījušies astoņi Senāta departamentu un četri tiesu palātu priekšsēdētāji. Augstākās tiesas priekšsēdētājs sadarbojies ar 10 apgabaltiesu priekšsēdētājiem, četriem Satversmes tiesas priekšsēdētājiem, diviem ģenerālprokuroriem un četriem Valsts prezidentiem. Tieslietu ministri mainījušies deviņas reizes, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāji – septiņas. Mainījušies arī zvērinātu advokātu, notāru un tiesu izpildītāju padomju priekšsēdētāji. Ar visiem ir veidota sadarbība, lai Augstākā tiesa būtu mūsdienīga un neatkarīga tiesa, kurai ir autoritāte sabiedrībā.
Ivars Bičkovičs no 16. jūnija ir Senāta Krimināllietu departamenta senators un saglabā Augstākās tiesas tiesneša statusu.
Foto: Evija Trifanova, LETA
Jaunais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādījis, ka Tieslietu padomei vajadzētu piešķirt tiesības rosināt likumdošanas iniciatīvas un kopumā tās loma būtu jāpalielina un jānostiprina.
“Šobrīd likumā ierakstīts, ka Tieslietu padome ir tiesu politikas veidošanas institūcija. Tieslietu padomē ir trīs darbinieki. Ko ar trim darbiniekiem tiesu sistēmā Latvijas mērogā var izdarīt? Praktiski neko,” norādījis Strupišs.
Tieslietu padome var pildīt kārtējos uzdevumus, piemēram, lemt par tiesnešu virzību no vienas tiesas uz citu, par tiesnešu darbavietas noteikšanu un tā tālāk. Tie ir obligātie pasākumi. Ar to padome tiek galā. Savukārt savu likumā noteikto funkciju – tiesu politikas veidošanu – padome var īstenot ierobežoti.
Strupišs uzskata, ka jāpanāk, lai Tieslietu padome var rosināt likumprojektus, kā arī iesniegt Saeimā savu budžeta priekšlikumu un iegūt Tiesu administrāciju kā padomes instrumentu, ar kuru veidot tiesu politiku.
Augstākajā tiesā norisinājās tiesu varas pārstāvju un valsts politikas veidotāju diskusija par četriem jautājumiem, kurus atlasījusi Tiesvedību ilgumu izvērtēšanas darba grupa. Tie ir:
Ņemot vērā 11. jūnijā Saeimā pieņemtos Kriminālprocesa likuma grozījumus par aizstāvju dalību tiesas sēdē, iespēju ierobežot tiesas debates un liecinieku pienākumiem, diskusija būtībā notika par pirmajiem diviem jautājumiem.
Apspriežot videokonferenču un citu tehnoloģisko risinājumu izmantošanu kriminālprocesā, diskusijas dalībnieki secināja, ka normatīvajā regulējumā grozījumi nav nepieciešami. Videokonference ir rīks kriminālprocesa mērķu sasniegšanai, ja to prasa kriminālprocesa intereses, bet tas nedrīkst būt pašmērķis. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi atzina, ka ir nepieciešami ieguldījumi videokonferenču tehniskajā nodrošinājumā, visām iestādēm jāvienojas par vienu platformu videokonferenču organizēšanai, kā arī jānodrošina datu drošība un lietas dalībnieku tiesību ievērošana. Līdz ar atbilstošas infrastruktūras nodrošināšanu nepieciešamas arī personāla mācības tās izmantošanā.
Otra diskusijas daļa bija veltīta 11. jūnijā Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Lai arī atsevišķi grozījumi tika atzīti par vajadzīgiem, kopumā likumdevēja darbs novērtēts kā instrukciju veidošana vai deklaratīvu normu iestrāde likumā. Darba grupas ieteikums būs pēc noteikta laika izvērtēt šo likuma grozījumu ietekmi uz kriminālprocesu – tas būtu arī novērtējums tam, kā likumdošanas kvalitāte ietekmē un risina tiesvedības ilguma problēmu.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka tiesvedības sākuma posms, kurā tiek pieteikti un izlemti dažādi lūgumi, būtu tā procesa stadija, kurā meklējami iespējamie tiesvedības procesa optimizēšanas risinājumi. Piemēram, lūgumu pieteikšana uzreiz pēc iepazīšanās ar krimināllietas materiāliem vai lūgumu pieteikšana noteiktā termiņā pēc lietas nosūtīšanas uz tiesu. Papildu risinājums būtu daļu šādu lūgumu izlemt, nerīkojot tiesas sēdi vai rīkojot sagatavošanās tiesas sēdi tieši šādu lūgumu izlemšanai.
Tika atzīmēta arī tiesu dialoga loma taisnīgas tiesas nodrošināšanā, kas nozīmē gan pašreizējās judikatūras respektēšanu, gan arī tās dinamisku pielāgošanu mainīgajiem apstākļiem. Diskusijā Augstākajā tiesā piedalījās Tieslietu ministrijas, Zvērinātu advokātu padomes un Ģenerālprokuratūras pārstāvji, tiesneši, senatori un Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Diskusija notika, lai sagatavotu darba grupas viedokli Tieslietu padomei.
Saeima ceturtdien, 18. jūnijā, ģenerālprokurora amatā ar 92 balsīm par iecēla Juri Stukānu.
Juris Stukāns: “No manis sagaidīsiet tikai likumības nodrošināšanu Latvijā, cita mērķa un uzdevuma man nav.”
Foto: Edijs Pālens, LETA
Ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt ģenerālprokurors ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
Šeit var iepazīties ar Jura Stukāna sagatavoto un iesniegto prokuratūras attīstības koncepciju.
Saeima trešdien, 17.jūnijā, pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem ieviesta Ekonomisko lietu tiesa kā specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa.
Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā un sāks darbu 2021. gadā. Tās darbības teritorija būs visa Latvija. Paredzēts, ka, nemainot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesu tiesu tiesnešu kopskaitu, Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai tiks novirzītas desmit tiesneša amata vietas.
Eiropas Komisija un Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas savstarpējās novērtēšanas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas sistēmu ir iezīmējis problēmas ar naudas atmazgāšanu saistīto lietu izskatīšanā. Secināts, ka sarežģīto un specifisko lietu izskatīšana nereti ieilgst, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem tiesu sistēmas efektivitātes rādītājiem ir lietu izskatīšanas ilgums un galīgā spēkā esoša tiesas sprieduma kvalitāte.
Līdz ar jaunas tiesas izveidi kļūs iespējams ne tikai attīstīt jau līdzšinējās komercstrīdu specializācijas, bet arī nodrošināt specializāciju tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat būs iespējams risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.
Uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskais ietvars, tostarp tiesības, pienākumi un garantijas. Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās.
Satversmes tiesa 2020. gada 11. jūnijā ir pieņēmusi lēmumu par jautājumu uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST) prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai lietā Nr. 2019‑28‑0103 “Par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes 2019. gada 18. aprīļa lēmuma Nr. 1/7 “Dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumi biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64., 89. pantam un 105. panta pirmajam teikumam, kā arī Enerģētikas likuma 45. panta septītajai daļai un 84.1 panta pirmajai daļai un Enerģētikas likuma 84.1 panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 64. pantam”.
Satversmes tiesa konstatēja, ka lietā pastāv šaubas par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija direktīvas 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par direktīvas 2003/55/EK atcelšanu normas nosaka dalībvalstīm pienākumus attiecībā uz tāda tiesiskā regulējuma pieņemšanu, atbilstoši kuram dabasgāzes lietotājs drīkst izvēlēties, vai tas vēlas pieslēgties dabasgāzes sadales sistēmai vai tieši dabasgāzes pārvades sistēmai.
Izskatāmajā lietā Satversmes tiesa ir konstatējusi nepieciešamību uzdot EST jautājumus prejudiciāla nolēmuma pieņemšanai par direktīvas 2009/73/EK normu interpretāciju. Satversmes tiesa nolēma uzdot EST šādus jautājumus:
Līguma par Eiropas Savienības darbību 267. panta pirmā daļa noteic, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus par līgumu interpretāciju, kā arī Eiropas Savienības iestāžu vai struktūru tiesību aktu spēkā esamību un interpretāciju. Atbilstoši šā panta otrajai un trešajai daļai arī Satversmes tiesai ir tiesības, bet atsevišķos gadījumos – pienākums vērsties EST.
Satversmes tiesa lēma apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stājas spēkā EST nolēmums.
Septiņi tiesneši no pirmās instances tiesām piedalījās senatoru Veronikas Krūmiņas un Dzintras Baltas vadītajās jauno tiesnešu mācībās Augstākajā tiesā. Jaunie tiesneši dalījās savā pirmajā amata pieredzē, kopīgi pārrunājot un risinot grūtās situācijas tiesneša ikdienas darbā. Pieredzējušo tiesnešu padoms un situāciju redzējums būs atbalsts viņu turpmākajā darbā.
Šī bija pirmā jauno tiesnešu grupa Latvijas Tiesnešu mācību centra organizētajā mācību kursā, kas tiesas procesa vadības nodarbībās piedalās atkārtoti. Mācību mērķis ir stiprināt prasmes, kuras iegūtas sākumapmācības laikā, un izvērtēt pirmo darba gadu, identificējot savas stiprās puses, kā arī atpazīt šā brīža izaicinājumus.
Sākumapmācībā tiesneša amata pamata prasmes tiek apgūtas teorētiski jeb modelējot iespējamās situācijas, jo kandidātam vēl nav reālas tiesneša darba pieredzes. Taču jau pēc pirmā un otrā darba gada rodas jautājumi no reālās darba prakses, tāpēc ir vērtīgi, ja tos var pārrunāt mācībās, ko vada pieredzējuši kolēģi, ar kuriem izveidojies labs kontakts jau sākumapmācības laikā.
Veronika Krūmiņa atzīmē: “Visi bija vienisprātis – kaut arī process ir formāls, tas jāvada tā, lai būtu saprotams un draudzīgs cilvēkam, proti, procesā jānotiek sarunai ar cilvēku.” Piemēram, pārrunātas tādas situācijas, kā tiesai rīkoties, kad viens no procesa dalībniekiem, izmantojot dažādas procesā paredzētās iespējas, acīmredzami vēlas tiesas sēdes atlikšanu, kā rīkoties, ja procesa dalībnieks izsaka aizskarošas piezīmes, kā veiksmīgāk sagatavoties lietas izskatīšanai u. tml.
Dzintra Balta novērtē, ka mācību semināra tēmas ir vienlīdz aizraujošas un svarīgas kā jaunam, tā pieredzējušam tiesnesim. “Attīstoties mūsdienīgam skatījumam uz tiesneša lomu un tiesnesim nepieciešamajām prasmēm, īpašu uzmanību veltām vispusīgi attīstītai personībai un tās pilnveidei. Tādēļ tik vērtīgi ir šāda veida praktiskie semināri – profesionālas diskusijas, sarunas, dalīšanās pieredzē par vērtībām un praktiskām iespējām iedzīvināt tās ikdienas darbā,” saka senatore.
Senatores ir gandarītas, ka sadarbībā ar kolēģiem izdevies ne tikai piefiksēt izaugsmi un apsvērt pašreizējo grūtību risināšanas modeļus, bet arī iezīmēt personiskos un tiesu sistēmas kopīgos nākotnes izaicinājumus. Tas bija vērtīgs pieturas punkts nākotnes attīstībai.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
