Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
11. jūnijā Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus kriminālprocesa efektivizēšanai un pilnveidošanai. Grozījumi izstrādāti ar mērķi sekmēt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu.
Tieslietu ministrijas infografika
Pēc astoņu kandidātu uzklausīšanas un iztaujāšanas Tieslietu padome pieņēma lēmumu – iecelšanai ģenerālprokurora amatā virzīt Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Juri Stukānu. Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam Saeimā atbalstījusi grozījumus likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem paredzēts ieviest Ekonomisko lietu tiesu. Plānojot lietu izskatīšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, tiesas primāri nodrošinās to lietu izskatīšanu, kas iepriekš atceltas ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ. Par šiem un citiem notikumiem – LV portāla atskatā.
Tieslietu padome 8. jūnijā pēc astoņu kandidātu uzklausīšanas un iztaujāšanas pieņēma lēmumu iecelšanai ģenerālprokurora amatā virzīt Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Juri Stukānu.
Lai kandidāts tiktu virzīts apstiprināšanai Saeimā, bija jāsaņem Tieslietu padomes locekļu balsu vairākums, tas ir, vismaz 8 balsis. Balsošana notika četrās kārtās, pakāpeniski izslēdzot kandidātus, kas saņēmuši mazāko balsu skaitu. Gala lēmumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā pieņems Saeima.
“No manis sagaidīsiet tikai likumības nodrošināšanu Latvijā, cita mērķa un uzdevuma man nav,” uzklausot Tieslietu padomes lēmumu, uzsvēra Juris Stukāns.
Foto: Evija Trifanova, LETA
11. jūnijā stājas spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz arī paplašināt rajona tiesu priekšsēdētāju, apgabaltiesu priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesas darbu un iespēju pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu neprofesionalitāti un pārkāpumiem tiesneša darba organizācijā. Tāpat ar grozījumiem paredzēts atteikties no kvalifikācijas eksāmena, mainīt stažēšanās un mācību formātu, kā arī izveidot kandidātu sarakstu un veikt citas izmaiņas.
“Regulējums ir vērsts uz tiesas darba kvalitātes paaugstināšanu, tā mērķis ir arī celt katra tiesneša atbildību par savu darba pienākumu pildīšanu un rīcību, tādējādi kopumā vairojot uzticamību tiesām. Katrā ziņā to vajadzētu uztvert nevis kā draudu tiesnešu neatkarībai, bet gan kā iekšēju mehānismu tiesas spriešanas un tiesneša rīcības kvalitātes paaugstināšanai,” norāda Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde.
Spēkā stājās arī grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Ar grozījumiem pagarināts tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņš, atcelta tiesnešu imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās un precizēts regulējums tiesneša atstādināšanai no amata. Sagatavojot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, kā arī ar abu tiesnešu biedrību un Tieslietu padomes pārstāvjiem.
Saeimas Juridiskā komisija 9. jūnijā trešajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus likumā “Par tiesu varu”, ar kuriem paredzēts ieviest Ekonomisko lietu tiesu kā specializētu pirmās instances rajona (pilsētas) tiesu. Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt tiesas procesa efektivitāti un nolēmumu kvalitāti. Plānots, ka Ekonomisko lietu tiesa atradīsies Rīgā un tās darbības teritorija būs visa Latvija.
Ar jaunas tiesas izveidi kļūs iespējams ne tikai attīstīt pašreizējās komercstrīdu specializācijas, bet arī nodrošināt specializāciju tādu uzņēmējdarbības vides tiesiskumam būtisku strīdu izskatīšanā, kuri līdz šim ir bijuši piekritīgi tiesām vispārējā kārtībā. Tāpat varēs risināt jautājumus par tādu noziedzīgu nodarījumu ātru un efektīvu izskatīšanu, kam ir būtiska ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts tautsaimniecības attīstību, teikts likumprojekta anotācijā.
Paredzēts, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un tiesneša tiesiskais ietvars, arī tiesības, pienākumi un garantijas. Tāpat darbosies tie paši tiesneša darba un rīcības uzraudzības mehānismi, kas citās tiesās. Nemainot rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesu tiesu tiesnešu kopskaitu, Ekonomisko lietu tiesas darbības uzsākšanai tiks novirzītas desmit tiesneša amata vietas. Tiesa savu darbību varētu sākt 2021. gadā.
11. jūnijā Satversmes tiesa sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos pasludināja spriedumu lietā Nr. 2019-12-01 “Par Augstskolu likuma 5. panta pirmās daļas trešā teikuma, 56. panta trešās daļas un pārejas noteikumu 49. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 105. un 112. pantam”.
Satversmes tiesa atzinusi par Latvijas Republikas Satversmei neatbilstošu normu, kas prasa privāto augstskolu un koledžu studiju programmas īstenot valsts valodā.
Satversmes tiesa norādīja, ka lietā ir divi pamatjautājumi – par privāto augstskolu tiesībām nodarboties ar uzņēmējdarbību un par augstākās izglītības studiju programmu īstenošanu svešvalodās privātajās augstskolās. Satversmes tiesa katru no šiem ierobežojumiem izvērtēja atsevišķi, vispirms aplūkojot apstrīdēto normu atbilstību tiesībām uz īpašumu, arī tiesiskās paļāvības principa kontekstā. Pēc tam Satversmes tiesa vērtēja apstrīdēto normu atbilstību tiesībām uz izglītību.
Tiesa nosprieda, ka normas neatbilst Satversmes 112. un 113. pantam, taču atsevišķā lietā tiks skatīts jautājums par šo normu atbilstību Satversmes 1. un 105. pantam. Šajā lietā Satversmes tiesa apsver iespēju vērsties Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar prejudiciālu jautājumu.
Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš ir lēmusi, ka studiju programmu īstenošana par atlīdzību var ietilpt brīvības veikt uzņēmējdarbību piemērošanas jomā. Taču tās izskatīšanā šobrīd atrodas lieta par Ungārijas augstākās izglītības regulējumu, kas ir saistīta ar tiesību jautājumiem, kuriem var būt būtiska nozīme, konkretizējot Satversmes 105. pantu izskatāmajā lietā. Tādēļ Satversmes tiesa norādīja, ka izskatāmās lietas ietvaros visupirms būtu nepieciešams noskaidrot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pantā ietvertās uzņēmējdarbības brīvības saturu, vienlaikus apsverot jautājumu par to, vai Satversmes tiesai nav pienākuma vērsties EST ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
Par neatbilstošu Satversmei atzīta Augstskolu likuma 56. panta trešā daļa un pārejas noteikumu 49. punkts. Šāds lēmums pamatots ar to, ka likumdevējs nav izvērtējis alternatīvus risinājumus, kas varētu būt mazāk ierobežojoši.
ST nolēma, ka apstrīdētās normas par spēkā neesošām atzītas no 2021. gada 1. maija.
Plānojot lietu izskatīšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām, tiesas primāri nodrošinās to lietu izskatīšanu, kas iepriekš atceltas ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ.
Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, kas stājās spēkā 10. jūnijā, arī turpmāk tiesa varēs izskatīt civillietu rakstveida procesā, ja iespējams nodrošināt lietas dalībnieku procesuālo tiesību ievērošanu un tiesa nav atzinusi par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē. Par civillietas iztiesāšanu rakstveidā tiesa laikus informēs lietas dalībniekus, nosakot termiņu papildu paskaidrojumu vai citu procesuālo lūgumu iesniegšanai. Tāpat arī krimināllietu apelācijas kārtībā varēs iztiesāt rakstveida procesā, ja pret to neiebilst prokurors vai persona, kuras intereses un tiesības sūdzība vai protests aizskar.
Lai novērstu riskus tiesas apmeklētāju, tiesas darbinieku un tiesnešu veselībai, tiesu darbs ir pielāgots piesardzības pasākumiem, kas noteikti ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu un uz tā pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Lietu dalībnieki un tiesas apmeklētāji arī turpmāk ir aicināti sazināties ar tiesu attālināti. Tiesu kancelejas pamatā pieņems un izsniegs dokumentus attālināti, izmantojot pastu, e-pastu vai tiešsaistes sistēmu (likumā noteiktajos gadījumos). Dokumentus tiesai varēs arī iesniegt, atstājot tos īpašā pastkastē pie tiesas (dokumentu atstāšanas punktā). Pēc iepriekšēja pieraksta sistēmas tiesa sniegs pakalpojumus, kurus nav iespējams sniegt attālināti.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns, 10. jūnijā atklājot Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivitātes komisijas (CEPEJ) plenārsēdi, aicināja Eiropas Padomi sagatavot vadlīnijas tiesu darba organizācijai pēc Covid-19 krīzes.
Plenārsēdē Eiropas Padomes dalībvalstu pārstāvji diskutēja par Covid-19 ietekmi uz tiesu darbu no tiesiskuma un efektivitātes viedokļa.
“Šis laiks ir pierādījis, ka iespējams daudz ātrāk ieviest digitālos rīkus: darbs tiek organizēts efektīvāk, iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas juridiskos jautājumus risināt tiešsaistē. Tas raisījis zināmas diskusijas par pamattiesībām, jo to ievērošanu nedrīkst ietekmēt jaunu rīku ieviešana. Tāpēc ir nepieciešams vienots redzējums un detalizēti kritēriji Eiropas Padomes līmenī,” uzsvēra tieslietu ministrs.
Ceturtdien, 11. jūnijā, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas vadītās darba grupas izstrādātos apjomīgos grozījumus kriminālprocesa efektivizēšanai un pilnveidošanai. Grozījumi izstrādāti ar mērķi sekmēt ātrāku un efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver: kopš 2019. gada februāra intensīvi strādāts, lai uzlabotu kriminālprocesa un tiesvedību efektivitāti.
“Pabeigts apjomīgs darbs, un izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā sagatavoti nozīmīgi Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās kriminālprocesa efektivizāciju un novērsīs iespējas personām nepamatoti kavēt raitu lietu iztiesāšanas norisi. Jo ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Saprātīgos termiņos neizskatīta lieta principā nozīmē, ka taisnīgums nav noticis,” norāda J. Bordāns.
Vienlaikus tieslietu ministrs uzsver, ka šis ir tikai viens no spertajiem soļiem. Ir sagatavota nākamā konceptuālo izmaiņu pakotne, kas ļaus būtiski saīsināt tiesvedība procesu norisi krimināllietās. Tāpat intensīvi tiek digitalizēta kriminālprocesa norise: īstenota e-lietas programma, kā arī modernizēts tiesvedības un izmeklēšanas process.
1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi.
Tā stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanākot 1. Saeimai.
Uzzini vairāk >>
Vienkārši par konstitucionālā ranga aktiem >>
Filma "Atver Satversmi"
Žurnāls "Jurista Vārds" – 51 eseja par Latvijas konstitūciju
