Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: "Kopš 2019. gada februāra esam intensīvi strādājuši, lai uzlabotu kriminālprocesa un tiesvedību efektivitāti. Pabeigts apjomīgs darbs un izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimā sagatavoti nozīmīgi Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas nodrošinās kriminālprocesa efektivizāciju un novērsīs iespējas personām nepamatoti kavēt lietu iztiesāšanas raitu norisi. Jo ikvienam ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tas ir, bez neattaisnotas novilcināšanas. Saprātīgos termiņos neizskatīta lieta principā nozīmē, ka taisnīgums nav noticis."
Vienlaikus J.Bordāns uzsver, ka šis ir tikai viens no spertajiem soļiem. Ir sagatavota nākamā konceptuālu izmaiņu pakotne, kas ļaus būtiski saīsināt tiesvedība procesu norisi krimināllietās. Tāpat norit intensīvs darbs pie kriminālprocesa norises digitalizācijas: e-lietas programmas īstenošana, tiesvedības un izmeklēšanas procesu modernizācija.
Grozījumi "Kriminālprocesa likumā"
Bieži vien personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, pirmstiesas procesā neizmanto savas procesuālās tiesības klusēt vai atteikties liecināt, bet gan apzināti sniedz nepatiesas liecības. Šādā veidā nepatieso liecību pārbaudei nelietderīgi tiek tērēti valsts resursi un kavēta kriminālprocesa norise. Ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 64. panta pirmajā prim daļā un 67. panta pirmajā daļā tiek noteikts, ka turpmāk personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, būs pienākums sniegt patiesas liecības, ja tiks izmantotas tiesības liecināt.
Ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 379. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu, prokurors vai tiesa var izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības, ja izdarīts maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums. Tāpat ar grozījumiem Kriminālprocesa likuma 392. pantā tiek noteikts, ka izmeklētājs ar uzraugošā prokurora piekrišanu var izbeigt kriminālprocesu par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu, ja nav izdevies noskaidrot noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu.
Kriminālprocesa likuma 464. panta pirmās daļas grozījumi, paredz, ka krimināllietu tiesa varēs iztiesāt bez apsūdzētā piedalīšanās, ja apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla neierodas uz tiesas sēdi vai ir iesniedzis tiesai lūgumu par krimināllietas iztiesāšanu bez viņa piedalīšanās arī tajos gadījumos, kad persona ir apsūdzēta smaga nozieguma izdarīšanā. Vienlaikus Kriminālprocesa likums ir papildināts ar 464. panta trešo daļu, kurā tiek paredzēta iespēja krimināllietu ar vairākiem apsūdzētajiem iztiesāt bez kāda no apsūdzēto klātbūtnes, ja konstatēts, ka viņa piedalīšanās konkrētajā tiesas sēdē nav nepieciešama un viņš nevēlas piedalīties attiecīgajā tiesas sēdē.
Vairumā gadījumu aizstāvība prokuroram neiesniedz uz tiesas sēdi izsaucamo personu sarakstu, bet gan to dara tad, kad lieta jau ir tiesā, izmantojot tai kriminālprocesā noteiktās tiesības iesniegt pieteikumus un lūgumus. Šādā veidā tiek apgrūtināta tiesas darba plānošana un tiesnešiem nav iespējams plānot tiesas sēžu kalendāru. Ņemot vērā minēto, ir izdarīti grozījumi Kriminālprocesa likuma 412. panta pirmajā daļā, 413. panta otrajā daļā un 489. pantā, nosakot, ka aizstāvībai būs pienākumu iesniegt uz tiesu izsaucamo personu sarakstu ne vēlāk kā 10 dienas pirms pirmās tiesas sēdes.
Kriminālprocesa likuma 434. panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, no tās izslēdzot prasību par nepieciešamību prokuroram informēt cietušo par viņa tiesībām izteikt savu viedokli par vienošanās procesa iespējamo piemērošanu. Arī Kriminālprocesa likuma 436. panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka gadījumā, ja kriminālprocess tiek turpināts kā vienošanās process, procesa virzītājs – prokurors – nosūta cietušajam vienošanās protokola kopiju un informāciju par tiesībām vienošanās procesā. Attiecībā uz vienošanās procesa pilnveidošanu Kriminālprocesa likumā izdarīti arī citi grozījumi, kas nodrošinās efektīvāku vienošanās piemērošanu pirmstiesas kriminālprocesā.
Lai efektivizētu tiesas darba organizāciju un nodrošinātu kriminālprocesuālo ekonomiju, kā arī veicinātu personas tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā nodrošināšanu un, lai novērstu iespējas ļaunprātīgi izmantot Kriminālprocesa likumā ietvertās normas pretēji to patiesajiem mērķiem, sagatavotie priekšlikumi Kriminālprocesa likumā 505., 507., 508. pantā paredz tiesas tiesības pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas noteikt tiesas debašu, replikas un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Vienlaikus Kriminālprocesa likuma 506., 507. un 508. pantā tiek paredzēts noteikt, ka tiesai būs tiesības pārtraukt lietas dalībnieku debašu runu vai repliku vai attiecīgi apsūdzētā pēdējo vārdu, ja tiesa konstatēs, ka lietas dalībnieks atkārtoti min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem, kā arī ja replikā nerunā par debašu runu vai apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.
Kriminālprocesi, kuru iztiesāšana ievelkas advokātu noslodzes dēļ, kavē savlaicīgu kriminālprocesa iztiesāšanu. Izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likuma 80. panta pirmajā daļā, paredz, ka advokāts, uzņemoties sniegt juridisko palīdzību, nekavē lietas vešanu saprātīgos termiņos. Tāpat grozījumi Kriminālprocesa likuma 466. panta pirmajā daļā paredz noteikt - ja aizstāvis, ar kuru klients noslēdzis vienošanos vai kuru norīkojis zvērinātu advokātu vecākais, nevar piedalīties tiesas sēdē, viņš nodrošina, lai viņa vietā ierastos cits advokāts, iepriekš par to vienojoties ar klientu vai informējot zvērinātu advokātu vecāko.
Izstrādāti arī grozījumi Kriminālprocesa likuma 447. pantā, kas nosaka, ka turpmāk krimināllietas pirmajā instancē tiks izskatītas tikai vienpersoniski, lai samazinātu tiesnešu noslodzi.
Kriminālprocesa likums tiek papildināts ar jaunu 484.1 pantu, kas paredz, ka žurnālistiem būs iespējas un tiesības fiksēt atklātu tiesas sēžu gaitu skaņas vai skaņas un attēla ierakstā, tādējādi, nodrošinot iespēju sabiedrībai saņemt precīzāku un plašāku informāciju par krimināllietu iztiesāšanas gaitu tiesā.
Grozījumi Krimināllikumā
Plānots, ka par jaunu pastiprinošu atbildības apstākli tiks uzskatīts, ja noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniedz apzināti nepatiesu liecību. Tādējādi, nodrošinot, ka personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību, iestātos atbildība par nepatiesu liecību sniegšanu, ja tiek izmantotas tiesības liecināt.
Grozījumi likumā "Par krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību"
Tiek definēti divi konkrēti maznozīmīguma kritēriji, proti, vienu kritēriju attiecinot uz mantiskā zaudējuma apmēru, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī ir bijis mazāks par vienu pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, bet otru kritēriju attiecinot uz interešu nelielu apdraudējumu, kas ir aizsargātas ar likumu.
Šādos gadījumos kriminālprocesa uzsākšana nebūs obligāta. Jaunais grozījums atslogos tiesībaizsardzības iestāžu, un prokuratūras darbu, vienlaikus radot iespēju lielāku resursu atvēlēt kriminālprocesiem, kuri uzsākti par smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, ka arī par tādu nodarījumu izdarīšanu, ar kuriem ticis radīts būtisks kaitējums vai smagas sekas ar likumu aizsargātajām interesēm.
Grozījumi likumos stāsies spēkā pēc to izsludināšanas.
Tieslietu ministrijas arī norāda, ka Valsts kontrole 2019. gada augustā ir uzsākusi jaunu revīziju, kā ietvaros tiks vērtēti kriminālprocesi par noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā, lai vispusīgi novērtētu procesu virzību ietekmējošos faktorus, veiktu kompleksu izvērtējumu, apzinātu kriminālprocesu izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāti kavējošos faktorus un sniegtu priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Plānots izvērtēt arī kriminālprocesu virzību kavējošos faktorus ne tikai pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, bet arī prokuratūrā un tiesā. Valsts kontrole revīziju plāno pabeigt līdz 2020. gada 20. decembrim.
Tāpat Tieslietu ministrija uz otro lasījumu Saeimā ir iesniegusi papildu konceptuālas izmaiņas attiecībā uz pierādījumu pārbaudes organizēšanu tiesā. Minēto grozījumu atbalstīšanas gadījumā būtu iespējams ievērojami saīsināt tiesas procesa ilgumu. Grozījumi tiek skatīti Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā.
