Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
11. jūnijā stājas spēkā grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā. Ar grozījumiem pagarināts tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņš, atcelta tiesnešu imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās un precizēts regulējums tiesneša atstādināšanai no amata. Sagatavojot likumprojektu, notikušas konsultācijas ar rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājiem, kā arī ar abu tiesnešu biedrību un Tieslietu padomes pārstāvjiem.
Ievērojot to, ka 2020. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas izslēdz administratīvo arestu kā soda veidu, kā arī to, ka grozījumi likumā “Par tiesu varu” (kas arī stājas spēkā šā gada 11. jūnijā) atceļ tiesneša imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās, likumprojekts izslēdz normu, kas paredz, ka tiesnesi var saukt pie disciplināratbildības par administratīvu pārkāpumu.
Vienlaikus ar grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā tiek paredzēts, ka tiesnesi varēs saukt pie disciplināratbildības saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1. panta pirmās daļas 3. punktu, ja tiesnesis būs izdarījis administratīvo pārkāpumu. Tienesis tiks saukts pie disciplinārās atbildības nevis par pārkāpumu, bet gan par to, ka ar šo pārkāpumu viņš būs rupji pārkāpis tiesneša ētikas kodeksa normas vai pārkāpums būs tiesneša rīcības necienīgs.
Ierosināt disciplinārlietu par Augstākās tiesas tiesnešiem būs tiesīgs Augstākās tiesas priekšsēdētājs, par apgabaltiesu tiesnešiem – apgabaltiesas priekšsēdētājs, par rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem – rajonu (pilsētu) tiesu priekšsēdētāji, ja attiecīgās tiesas priekšsēdētāja rīcībā nonāks informācija par tiesneša izdarītu administratīvo pārkāpumu.
Lai nodrošinātu, ka tiesas priekšsēdētāja rīcībā nonāk informācija par tiesneša izdarītu administratīvo pārkāpumu, paredzēts, ka regulējums tiks iestrādāts Administratīvās atbildības likumā. Personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, būs pienākums lēmumu par tiesneša administratīvo sodīšanu paziņot attiecīgās tiesas priekšsēdētājam.
Katra individuāla tiesneša rīcība veido sabiedrības priekšstatu par tiesu varu un tiesu sistēmu kopumā. Valsts prezidents ir norādījis, ka tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņam ir jābūt garākam, jo bieži vien izdarītie pārkāpumi tiek atklāti vēlāk par likumā noteiktajiem diviem gadiem.
Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4. panta pirmā daļa noteica, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt triju mēnešu laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas dienas, neskaitot tiesneša pagaidu prombūtnes laiku. Izvērtējot citu valstu regulējumu, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā vidējais lietas virzības termiņš visās tiesu instancēs vidēji ir četri gadi un brīdis, kad tiek uzzināts par iespējamu pārkāpumu, nereti sakrīt ar lietas virzību tiesu instancēs, grozījumi paredz disciplināratbildības noilguma termiņu pagarināt no diviem uz četriem gadiem.
Lai nodrošinātu, ka lēmums par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas tiek pieņemts un izpildīts maksimāli operatīvi, likumprojekts paredz, ka jautājumu par tiesneša atstādināšanu Tiesnešu discplinārkolēģija izskata uzreiz pēc disciplinārlietas saņemšanas.
Vienlaikus grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteic kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par tiesneša atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas, kā arī kārtību, kādā lēmums tiek paziņots tiesnesim un attiecīgās tiesas priekšsēdētājam.
