TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
11. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
9
9

Ar grozījumiem iecerēts būtiski uzlabot tiesu darba kvalitāti

Stājas spēkā 11.06.2020.

FOTO: Ieva Čīka, LETA

11. jūnijā stājas spēkā likuma “Par tiesu varu” grozījumi, kas paredz arī paplašināt rajona tiesu priekšsēdētāju, apgabaltiesu priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiesas darbu un iespēju pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamu neprofesionalitāti un pārkāpumiem tiesneša darba organizācijā. Tāpat ar grozījumiem paredzēts atteikties no kvalifikācijas eksāmena, mainīt stažēšanās un mācību formātu, kā arī izveidot kandidātu sarakstu un veikt citas izmaiņas.

īsumā
  • Regulējums ir ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas.
  • Pieņemtie grozījumi ir būtisks solis, lai stiprinātu tiesiskumu un sekmētu lielāku sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesnešiem.
  • Ja pieļauts būtisks pārkāpums un tiesnesim ir ierosināta disciplinārlieta, viņš nedrīkstētu turpināt pildīt savus amata pienākumus.
  • Ja disciplinārlieta tiesnesim ierosināta par pārkāpumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var atstādināt tiesnesi no amata pienākumu pildīšanas.

Ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” tiek arī paredzēts, ka tiesas priekšsēdētāji var ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti apstākļi, kas ir saistīti ar būtiskiem trūkumiem tiesneša darba organizācijā vai nepietiekamām tiesneša profesionālajām zināšanām, kas rada vai var radīt šķēršļus kvalitatīvai tiesvedības procesa norisei.

Grozījumi paredz paplašināt arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras lemt par tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir saņemts rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājums.

“Šobrīd tiesneša profesionālās darbības novērtēšana tiek veikta reizi piecos gados, un to dara Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Izņēmums ir Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums, ar kuru noteikta nepieciešamība izvērtēt tiesneša profesionālo darbību ārpus kārtas. Vienlaikus nākas konstatēt, ka atsevišķos gadījumos tiesneša profesionālo darbību būtu bijis lietderīgi izvērtēt operatīvāk – pēc iespējas īsākā laikā –, lai konstatētu būtiskus trūkumus vai nepilnības tiesneša darbā.

Līdz ar to šis regulējums ir ātrs un efektīvs veids, kā izvērtēt tiesneša profesionālās zināšanas, prasmes un kompetenci ārpus kārtējās tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas. Tā ir arī iespēja laikus reaģēt un novērst iespējamu tiesneša saukšanu pie disciplināratbildības.

Šāds regulējums ir vērsts uz tiesas darba kvalitātes paaugstināšanu, tā mērķis ir arī celt katra tiesneša atbildību par savu darba pienākumu pildīšanu un rīcību, tādējādi kopumā vairojot uzticamību tiesām. Katrā ziņā to vajadzētu uztvert nevis kā draudu tiesnešu neatkarībai, bet gan kā iekšēju mehānismu tiesas spriešanas un tiesneša rīcības kvalitātes paaugstināšanai,” uzsver Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja Silva Reinholde.

Respektējot tiesnešu neatkarības principu un sabalansējot to ar tiesas priekšsēdētāja pilnvarām, likums paredz, ka vispirms Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija lemj par to, vai priekšlikums veikt ārpuskārtas novērtēšanu ir pamatots. Tikai tad, ja saņemto tiesas priekšsēdētāja ierosinājumu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija atzīs par pamatotu, tā veiks tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu. 

Grozījumi būtiski uzlabos tiesas darba kvalitāti

Kā norādīts likuma grozījumu anotācijā, jebkuras demokrātiskas valsts tiesu varai jābūt neatkarīgai, lai tā varētu nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu. Tiesu neatkarība ir līdzeklis demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai, taču tā nevar būt absolūta un to līdzsvaro atbildība. Valsts varu savstarpējās līdztiesības un mijiedarbības princips nepieļauj kādas valsts varas kontroli pār otru vai iejaukšanos tās procesos, līdz ar to jāattīsta instrumenti, kas ļauj pašai tiesu varai reaģēt uz iespējamiem tiesnešu pārkāpumiem.

“Tiesu varai ir jāapliecina spēja prasīt atbildību no tiem tiesu varas pārstāvjiem, kas izturējušies nolaidīgi pret sev uzticēto valsts varu un tiesneša amatu, tādējādi graujot visas tiesu sistēmas reputāciju kopumā un mazinot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai. Pieņemtie grozījumi ir būtisks solis, lai stiprinātu tiesiskumu un sekmētu lielāku sabiedrības uzticību tiesu varai un tiesnešiem. Svarīgs priekšnoteikums demokrātijas un tiesiskuma nodrošināšanai ir tiesas neatkarība, to nepieciešams līdzsvarot ar atbildību, ko apliecina šie grozījumi,” skaidro Tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Ministrs norāda, ka tiesnešu neatkarība ir nevis privilēģija vai pašmērķis, bet gan atbildība pret uzticēto amatu un varu. Lai uzticētos tiesu varai, sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka ikviens tiesnesis savu amatu un darba pienākumus pilda godprātīgi un profesionāli.

“Ar šiem grozījumiem tiek sekmēts neatkarības un atbildības principu savstarpējais līdzsvars. Tiesu varai tiek dotas iespējas pašai reaģēt uz iespējamu tiesnešu neprofesionalitāti un pārkāpumiem. Šobrīd mēs turpinām paplašināt tiesu priekšsēdētāju kompetenci, arī sekojot līdzi tiesneša profesionālajai darbībai un izvērtējot viņa darba sniegumu,” uzsver ministrs.

Lai sasniegtu rezultātu, nepieciešams rūpīgs kopdarbs

Grozījumi ir izstrādāti, lai sekmētu tiesu neatkarību un arī atbildības principu. Tajos paredzēts, ka rajona tiesas priekšsēdētājs, apgabaltiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs varēs ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesnešu ārpuskārtas novērtējumu. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone norāda: lai sasniegtu vēlamo rezultātu, būs nepieciešams ne tikai vienpersonisks tiesas priekšsēdētāja redzējums, bet arī visu tiesnešu kopīgs darbs.

“Piemēram, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam ir 135 Rīgas tiesu apgabala rajona tiesu tiesneši – saprotams, ka nav iespējams izlasīt visus katra tiesneša nolēmumus. Tas nozīmē, ka indikācijas par nolēmumu kvalitāti, par pieļautajām kļūdām, apgabaltiesas priekšsēdētājs saņem no apgabaltiesas tiesnešiem. Mēs šim darbam esam gatavojušies, esam izveidojuši anketas, kas būs jāaizpilda apgabaltiesas tiesnešiem par katru pārsūdzēto nolēmumu, ko ir sastādījis rajona tiesnesis. Līdz ar to šī informācija nonāks apgabaltiesas priekšsēdētāja rīcībā, un tālāk apgabaltiesas priekšsēdētājs varēs lemt, vai ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesneša ārpuskārtas novērtēšanu,” par plānoto procesu stāsta D. Vilsone.

Vilsone uzsver, ka Rīgas apgabaltiesas tiesneši gadā izskata aptuveni 5000 lietu, līdz ar to tiesas priekšsēdētājam nav iespējams pārlasīt visus tiesnešu nolēmumus, tādēļ apgabaltiesas sagaida hierarhisku sadarbību ar Augstāko tiesu.

“Mēs jau šobrīd analizējam Augstākās tiesas atceltos Rīgas apgabaltiesas nolēmumus un sekojam līdz tam, vai kādam tiesnesim atceltajos nolēmumos nav pamanāmas sistēmiskas kļūdas, vieni un tie paši pārkāpumi.

Vēl viens modelis, kā varam sadarboties ar Augstāko tiesu, lai saņemtu atgriezenisko saiti par apgabaltiesu tiesnešu darba kvalitāti, ir institūts, kas ietverts procesuālajās normās, proti, blakuslēmums. Tas tiek adresēts konkrētas apgabaltiesas priekšsēdētajām, ko pieņem Augstākā tiesa, piemēram, Civillietu departaments šādus blakuslēmumus ir pieņēmis. Taču tie nav bijuši par Rīgas apgabaltiesu.

Šīs trīs komponentes turpmāk mums ļaus daudz aktīvāk un efektīvāk uzlabot darba kvalitāti. Ja tiešām tiesneša darbā ir kādi būtiski trūkumi vai nepietiekamas profesionālās zināšanas, tad mums ir iespēja rīkoties ātri un efektīvi, negaidot piecu gadu termiņu līdz nākamajai kārtējai kvalifikācijas novērtēšanai,” skaidro D. Vilsone.

Tiesneša atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas disciplinārlietas ietvaros

Līdzšinējais regulējums likumā “Par tiesu varu” noteica – ja par rajona (pilsētas) tiesas vai apgabaltiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta, tad tieslietu ministrs, pamatojoties uz Tiesnešu discplinārkolēģijas priekšlikumu, atstādina šādu tiesnesi no amata līdz dienai, kad stājas spēkā nolēmums disciplinārlietā. Savukārt, ja disciplinārlieta ierosināta par Augstākās tiesas tiesnesi, tad pēc Tiesnešu discplinārkolēģijas priekšlikuma tiesnesi no amata atstādina Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Grozījumi likumā par “Tiesu varu” paredz: ja disciplinārlieta tiesnesim ierosināta par pārkāpumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, Tiesnešu discplinārkolēģija pēc savas iniciatīvas vai disciplinārlietas ierosinātāja priekšlikuma var atstādināt tiesnesi no amata pienākumu pildīšanas.

Kā norāda S. Reinholde, šo grozījumu galvenais ieguvums ir tas, ka jautājums tiek risināts operatīvi un to izlemj tiesu varas pārstāvji, nevis izpildvara, tādējādi sekmējot neatkarības nostiprināšanu.

Savukārt D. Vilsone uzsver, ka šie grozījumi ir būtiski un nepieciešami, jo saistāmi ar personu tiesībām uz taisnīgu tiesu. “Ja pastāv būtiski pārkāpumi un tiesnesim jau ir ierosinātas disciplinārlietas vai pat kriminālprocesi, tad nebūtu pieļaujams, ka tiesnesis turpmāk pildītu savus amata pienākumus. Tas var radīt šaubas ne tikai par neatkarīgu un objektīvu tiesu, bet arī par to, vai tiesnesis šādā statusā var nodrošināt taisnīgu tiesu. Grozījumi ļauj šo pasākumu kopumu veikt ātrāk un efektīvāk,” norāda D. Vilsone.

Citi grozījumi šajā likumā

  • Ievērojot to, ka 2020. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas izslēdz administratīvo arestu kā soda veidu, likums atceļ tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās.
  • Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 27.1 panta trešo daļu tiesas priekšsēdētājam ir pienākums apstiprināt lietu izskatīšanas termiņu standartu tiesā un pārraudzīt lietu izskatīšanas faktiskos termiņus tiesā. Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai tiesas priekšsēdētājs katru gadu līdz 1. februārim Tieslietu padomei iesniedz informāciju par lietu izskatīšanas termiņu standartu. Šobrīd norma neparedz Tieslietu padomes aktīvu lomu, līdz ar to, lai uzlabotu lietu izskatīšanas efektivitāti tiesās un palielinātu Tieslietu padomes lomu lietu termiņu pārvaldības procesā, likums paredz, ka tiesas priekšsēdētājs lietu izskatīšanas termiņu standartu iesniedz Tieslietu padomei apstiprināšanai. Tieslietu padome, izskatot jautājumu par standarta apstiprināšanu, ir tiesīga gan uzklausīt tiesas priekšsēdētāju, gan sniegt rekomendācijas atbildīgajām iestādēm.
  • Likums paredz principiāli atšķirīgu tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību. Ar likumu paredzēts atteikties no kvalifikācijas eksāmena (profesionālo zināšanu pārbaudi ietverot kā daļu no atlases procesa), mainīt stažēšanās un mācību formātu, kā arī izveidot kandidātu sarakstu.
  • Likuma “Par tiesu varu” 75. pants noteic: ja ir tiesneša amata vakance vai tiesnesis atrodas pagaidu prombūtnē, Tieslietu padome pēc tieslietu ministra priekšlikuma var uz laiku – ne ilgāku par diviem gadiem – uzdot pildīt rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pienākumus cita rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, ja viņš devis rakstveida piekrišanu. Savukārt 33. pants noteic tiesas priekšsēdētāja pienākumus un kompetenci, arī tiesas darba organizācijā un pienākumu sadalē starp tiesnešiem. Līdz ar to likums paredz, ka Tieslietu padomei pirms lēmuma pieņemšanas jāuzklausa un jāizvērtē arī attiecīgās tiesas priekšsēdētāja viedoklis par tiesneša pārcelšanu uz laiku citā tiesā.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU