TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
25. maijā, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
9
9

Jauna tiesnešu atlases kārtība – pamats tiesu darba kvalitātes izaugsmei

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Šā gada 15. aprīlī Tieslietu padome apstiprināja jauno rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtību, ar kuru noteikta konceptuāli jauna pieeja tiesneša profesionālajam standartam. Kandidātu atlases mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, ar atbilstošām profesionālajām prasmēm un personiskajām īpašībām. Jaunā kārtība stāsies spēkā vienlaikus ar likuma “Par tiesu varu” grozījumiem, kurus Saeima pēdējā galīgajā lasījumā atbalstīja 14. maijā.

īsumā
  • Bija pienācis laiks tiesneša amata kandidātu atlases procesa organizēšanu pilnībā nodot tiesu varas pārziņā, samazinot izpildvaras iesaisti.
  • Tiesneša amata kandidātu atlase notiks atklātā pretendentu konkursā, kurā tiks izvērtētas tiesneša amatam nepieciešamās kompetences.
  • Jaunajā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā pirmoreiz ir uzskaitītas tās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences jeb prasmes, kuras nepieciešamas mūsdienu tiesnesim.
  • Tiesu sistēma apliecina briedumu, dara zināmas savas vērtības un attīstības virzienu. Tas ir svarīgs atskaites punkts katram, kas apsver iespēju kļūt par tiesnesi.

“Vēsturiski tiesneša profesionalitāte galvenokārt saistīta ar prasmi viedi izspriest lietu un uzrakstīt spriedumu. Laika gaitā uzskats par tiesnesim nepieciešamajām prasmēm ieguvis daudz plašāku tvērumu. Piemēram, tiek atzīta vispusīgi attīstītas personības svarīgā loma, tiesneša gatavība tālāk izglītoties, komunicēt ar sabiedrību, veidot kvalitatīvu saskarsmi visdažādākajās jomās, lai pilnveidotu profesionālo kvalitāti,” secina Augstākās tiesas senatore, Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece un Tiesnešu amata kandidātu atlases jaunās kārtības izstrādāšanas darba grupas locekle Dzintra Balta.

“Tiesību normu formulējums par personu, kas var kļūt par tiesnesi, ir lakonisks – profesionāli kvalificēts jurists ar maģistra vai doktora grādu, kā arī nevainojamu reputāciju. Tiesneši arvien ir domājuši par saturu, kuram ir jāpiepilda minētie jēdzieni mūsu laikam atbilstošā izpratnē. Līdz ar to likumsakarīga bija nepieciešamība saturu ietvert vārdos, lai atrisinātu atlases procesa galvenos jautājumus par to, kādām vērtībām un prasmēm ir jāpiemīt nozares profesionāļiem, kā tās aprakstīt un kā atpazīt, novērtēt amata pretendentos,” norāda Dz. Balta.

Atlases process nodots tiesu varas pārziņā

Līdz 2018. gadam, kad, veicot izmaiņas likumā “Par tiesu varu”, tiesneša amata kandidātu atlases kārtība tika uzticēta Tieslietu padomei, atlases procedūru regulēja Ministru kabineta noteikumi. Taču, kā norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns, ar Tieslietu padomes 2018. gada jūnijā apstiprināto tiesneša amata kandidātu atlases kārtību tomēr netika veiktas būtiskas izmaiņas nākamo tiesnešu izraudzīšanās procesā.

“Vēlos uzsvērt, ka šajos vairāk nekā 10 gados ir attīstījusies tiesu varas spēja pašai pārvaldīt un organizēt tiesu varai fundamentālus procesus. Līdz ar to bija pienācis laiks spert nozīmīgu soli un tiesneša amata kandidātu atlases procesa organizēšanu pilnībā nodot tiesu varas pārziņā, samazinot izpildvaras iesaisti.

Vienlaikus būtiski tiks mainīts arī atlases pārbaudījumu saturs, ieviešot procesu, kas ir vērsts gan uz profesionālo zināšanu novērtēšanu, gan personisko kompetenču identificēšanu, tādējādi veidojot sabalansētu atlases pārbaudījumu kopumu. Ko tas nodrošinās? Par tiesnešiem kļūs augsti kvalificēti juristi ar atbilstošām profesionālajām prasmēm un personiskajām īpašībām,” uzsver ministrs.

Atlase notiks piecās kārtās

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk tiesneša amata kandidātu atlase notiks atklātā pretendentu konkursā, kurā tiks izvērtētas tiesneša amatam nepieciešamās kompetences. Konkurss tiks organizēts ne retāk kā reizi trijos gados, izņemot gadījumu, ja amatu kandidātu saraksta spēkā esamības termiņš tiek pagarināts saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu. Kandidātu atlasei Tieslietu padome uz trim gadiem izveido komisiju, kuras sastāvā ir trīs senatori, trīs apgabaltiesu tiesneši un trīs rajona (pilsētu) tiesu tiesneši.

Atlase notiks piecās kārtās. Pirmajā kārtā tiks izvērtēti pieteikumi, pārbaudot formālos kritērijus: pretendenta atbilstību likumā “Par tiesu varu” noteiktajām prasībām un noteikto ierobežojumu ieņemt tiesneša amatu neesamību. Otrajā kārtā tiks vērtētas iesniegtās atbildes uz jautājumiem, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi to pamatot. Trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendenta profesionālās zināšanas, kas nepieciešamas tiesneša amata pienākumu pildīšanai. Ceturtajā kārtā tiks vērtēts pretendenta iesniegtais rakstiskais risinājums juridiskās problēmas uzdevumiem (kāzusi) un tā mutiska aizstāvēšana. Piektajā kārtā notiks kompetenču intervija, kurā tiks vērtētas pretendenta personīgās un sociālās kompetences.

Pretendents, kurš sekmīgi būs nokārtojis atlases pārbaudījumus, kļūs par tiesneša amata kandidātu un tiks iekļauts tiesneša amata kandidātu sarakstā uz trim gadiem. Kandidāti sarakstā tiks sarindoti atbilstoši atlasē iegūtajam rezultātam. Kad atklāsies tiesneša amata vakance, tiesneša amata vieta tiks piedāvāta kandidātam, kuram ir lielākais punktu skaits.

Paredzami būtiski ieguvumi

Īpaša vērtība un nozīme ir tam, ka jaunajā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā pirmoreiz ir uzskaitītas tās profesionālās, personīgās un sociālās kompetences jeb prasmes, kuras nepieciešamas mūsdienu tiesnesim.

“Ar to tiesu sistēma apliecina briedumu, ikvienam dara zināmas savas vērtības un attīstības virzienu. Tas ir svarīgs atskaites punkts katram, kas apsver iespēju kļūt par tiesnesi, lai zinātu, ko no viņa sagaida. To var izmantot, veidojot mācību programmas topošajiem juristiem. Profesionāļu tālākizglītības speciālistiem tas ir ietvars apmācībām, kuras nodrošināmas tiesnešiem visa darba mūža laikā, lai katrs no viņiem atbilstoši savām individuālajām vajadzībām varētu turpināt prasmju izkopšanu un attīstīšanu,” uzsver Dz. Balta.

Kā norāda tieslietu ministrs, sagaidāms, ka jaunais atlases process veidos stabilu pamatu turpmākai tiesu darba kvalitātes izaugsmei. “Tas nodrošinās ātru vakanto vietu aizpildīšanu, piesaistot darbam tiesās augsti profesionālus juristus, kam piemīt arī nepieciešamās personiskās kompetences. Juristus, kas ne tikai labi pārzina tiesību sistēmu kopumā, bet arī spēj padziļināti specializēties konkrētā tiesību nozarē, kā arī rūpējas par nepārtrauktu izaugsmi un apzinās savas rīcības ietekmi uz tiesu varas autoritāti kopumā,” tā J. Bordāns.

Tieslietu ministrs norāda, ka ar Tieslietu padomes 2020. gada 15. aprīlī apstiprināto kārtību ir būtiski saīsināts atlases procesa kopējais ilgums. “Līdz šim konkurss tika izsludināts, kad atklājās vakance. Līdz ar to pagāja vairāk nekā gads līdz brīdim, kad jaunais tiesnesis varēja sākt pildīt savus pienākumus.”

Ministrs arī uzsver, ka atbilstoši jaunajam regulējumam plānots rīkot centralizētu atlases procesu un veidot kandidātu sarakstu, līdz ar to tiesneša amata vietas aizpildīšanas laiks tiks ievērojami saīsināts: tas aizņems mēnesi vai divus mēnešus.

“Šāds risinājums nodrošinās, ka iespējami maz tiek ietekmēta tiesas kapacitāte un lietas tiek izskatītas saprātīgā termiņā.

Ir pārskatīta gan atlases pārbaudījumu struktūra, gan saturs. Pirmo reizi noteiktas un fiksētas ne tikai tiesneša amata izpildei nepieciešamās kompetences, uz kurām balstīts tiesneša amata kandidātu atlases process, bet arī kompetences, kuras var būt ceļa karte tiesnešu personīgajai izaugsmei visas tiesneša karjeras laikā.

Tāpat izceļams apstāklis, ka būtiski mainīts profesionālo pārbaudījumu saturs (tests un kāzuss). Paredzēts pārbaudīt pretendenta profesionālās zināšanas par Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām vērtībām, aktuālajām Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas judikatūru, minēto tiesu nolēmumu procesuālo un saturisko nozīmi tiesneša darbā (piemēram, prejudiciālā lēmuma lūgums, vēršanās Satversmes tiesā u. c.), kā arī juridisko metodi,” paredzamos ieguvumus uzsver ministrs.

UZZIŅA

Jaunā kārtība stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likuma “Par tiesu varu” 54.1 pantā, kas izslēgs stažēšanos un kvalifikācijas eksāmenu kā tiesneša amata kandidātu atlases procesa daļu.

Konkursi, kas uzsākti līdz šīs kārtības spēkā stāšanās brīdim, tiks pabeigti saskaņā ar līdzšinējo kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.

2020. gada 14. maijā grozījumi likumā “Par tiesu varu” Saeimā tika pieņemti galīgajā lasījumā. Tie stāsies spēkā pēc izsludināšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU