Freepik
Šajā apskatā LV portāls ik nedēļu apkopo informāciju par jaunākajiem likumprojektiem, kurus likumdevējs – Saeima – lēmis nodot izskatīšanai komisijās. Lai jaunie likumi vai likumu grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāskata trijos lasījumos. Ja likumprojektam ir noteikta steidzamība, tad parlaments to skata divos lasījumos.
Saeima 19. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Tieslietu akadēmijas likums”.
Tā mērķis ir, izveidojot jaunu izglītības iestādi – Tieslietu akadēmiju –, nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu tālākizglītības sistēmu kvalitatīvai tiesu un prokuratūras funkciju izpildei.
Šobrīd Tiesu administrācija (TA) plāno un nodrošina tiesnešu un tiesas darbinieku mācības, bet prokuroru mācības organizē Ģenerālprokuratūra. Savukārt Valsts policijas koledža (VPK) sadarbībā ar Valsts policiju (VP) izstrādā profesionālās izglītības programmas un organizē to īstenošanu, kā arī atbilstoši mūžizglītības principam un starpdisciplinārajai mācību pieejai nodrošina neformālās un profesionālās pilnveides izglītības pasākumus VP un citu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tāpat anotācijā skaidrots, ka TA nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītību, pamatojoties uz līdzdarbības līgumu ar Latvijas Tiesnešu mācību centru (LTMC), kas ir nevalstiska organizācija. Vienlaikus secināts, ka “esošā mācību centra kapacitāte un tehniskais nodrošinājums nav pietiekams, lai izstrādātu un īstenotu tādas mācību programmas, kas būtiski papildina visu tiesu sistēmas darbinieku profesionālās zināšanas un iemaņas, it sevišķi jautājumos, kas attiecināmi uz ekonomisko un finanšu noziegumu padziļinātu izpratni”.
Ja nav vienotas mācību institūcijas, tad ne tikai nav iespējams koordinēti plānot nepieciešamās kvalifikācijas pilnveides programmas un ir apgrūtināti nodrošināt vienotu profesionālās kvalifikācijas līmeni, bet trūkst arī profesionāli vadītu starpdisciplināru diskusiju un pieredzes apmaiņas.
Vienotas izpratnes trūkums par Krimināllikuma normu piemērošanu rada riskus efektīvai lietas sagatavošanai un iztiesāšanai, kā arī paildzina kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem finanšu un ekonomikas jomā un rada situāciju, ka līdzīgos vai salīdzināmos apstākļos vienā gadījumā personas tiek sauktas pie kriminālatbildības, citā – netiek, teikts anotācijā.
Pašreizējais regulējums paredz, ka katra iestāde orientējas uz savu profesionāļu zināšanu un prasmju paaugstināšanu, taču mācības ir jāplāno ilgtermiņā, stratēģiski un mērķtiecīgi, izvirzot mērķus ne tikai par tiesu un prokuratūras darba kvalitāti, bet arī par tiesiskuma un likuma varas efektivitāti valstī kopumā, jo neatkarīgas tiesas funkcija tiek uzskatīta par galveno modernas demokrātiskas valsts pazīmi un tiesiskuma stūrakmeni.
Tādējādi ir būtiski nodrošināt augstus standartus ne tikai tiesnešu un prokuroru kvalifikācijas pilnveides sistēmai, bet arī izmeklētājiem starpdisciplināros jautājumos, kā arī tiesu un prokuratūru darbiniekiem, skaidrots anotācijā.
Likumprojekts paredz, ka Tieslietu akadēmija nodrošinās efektīvu un ilgtspējīgu tālākizglītības sistēmu tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem, prokuratūras darbiniekiem un izmeklētājiem.
Plānots, ka Tieslietu akadēmijas funkcionālo pārraudzību jeb uzdevumu un kompetenču īstenošanu veiks Tieslietu padome, bet institucionālo pārraudzību jeb administratīvo spēju darboties – Ministru kabinets ar tieslietu ministra starpniecību.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju Tieslietu akadēmija īstenos kompleksu pieeju tiesu varas profesionālo kompetenču pilnveidei, attīstot gan sākotnējās mācības (t. sk. mācības tiesneša amata kandidātiem), gan kvalifikācijas uzlabošanas programmas, gan inovāciju, pētniecības un starptautiskās sadarbības kompetenci.
“Tieslietu akadēmijā tiks īstenotas ilgtermiņa mācību programmas, kas secīgi papildina cita citu, tādējādi mācīšanās kultūra būs kā daļa no profesionālās atbildības un sekmēs atbilstošu vidi mācību rezultātu ilgtspējas nodrošināšanai,” uzsvērts anotācijā.
Plānots, ka jaunā Tieslietu akadēmija darbu uzsāks 2025. gada 1. janvārī.
Vienlaikus ar Tieslietu akadēmijas likumprojektu Saeima 19. septembrī nodeva izskatīšanai Juridiskajā komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, kas ir saistīts ar Tieslietu akadēmijas likuma pieņemšanu.
|
|
Saeima 19. septembrī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča iesniegto likumprojektu “Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”.
Tā mērķis ir veicināt samērīgu un valsts budžeta iespējām atbilstošu atlīdzības noteikšanu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem.
Vēstulē Saeimas Prezidijam E. Rinkēvičs norādījis: “Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, lai valstij un pašvaldībām piederošo kapitālsabiedrību pārvaldība būtu efektīva un pārredzama, kā arī to valdes un padomes locekļiem noteiktā atlīdzība būtu konkurētspējīga, bet arī samērīga. Sabiedrības interesēs ir gūt maksimālu labumu no publiskas personas īpašumā esošajiem aktīviem, un to izmantošanai ir jāatbilst valsts vai pašvaldības izvirzītajiem mērķiem.”
Tāpat Valsts prezidenta vēstulē teikts: “Šobrīd vadlīnijas par valdes un padomes locekļu atlīdzības noteikšanu formāli paredz, ka kapitālsabiedrībās, kurās ieņēmumus vairāk nekā 80% apmērā veido publiskais finansējums, atlīdzības apmēru var noteikt līdz 20% zemāku nekā atlīdzība līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās privātajā sektorā attiecīgajā nozarē.
Tajā pašā laikā vadlīnijas paredz arī vairākas iespējas atkāpties no šī ieteikuma. Tas attiecīgi paver iespējas atlīdzību palielināt, līdz ar to faktiskā atlīdzība var sasniegt vai pat pārsniegt privātā sektora atlīdzības apmēru.”
Likumprojektā tiek piedāvāts:
Vienlaikus likumprojekta anotācijā norādīts, ka piedāvātais regulējums tiktu ieviests uz terminētu laika periodu, lai samērotu valsts budžeta iespējas un sabiedrības intereses.
Šajā laikā būtu svarīgi izvērtēt, vai kapitālsabiedrības juridiskā forma ir piemērotākā katrā individuālā gadījumā. Ministru kabinetam būtu jāveic visaptverošs izvērtējums līdz 2025. gada 31. decembrim.
Izmaiņas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā varētu stāties spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Vēstulē Saeimas Prezidijam izteikts lūgums likumprojektu izskatīt steidzamības kārtībā. Saeimas Prezidija atzinumā, ierosinot likumprojektu nodot izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, likumprojektam nav noteikta steidzamība.
|
|
Saeima 19. septembrī nodeva izskatīšanai Sociālo un darba lietu komisijā Ministru kabineta atbalstīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”'”. Tā mērķis ir noteikt, ka Latvijā pārņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu prasības attiecībā uz kvalifikācijas ieguvi ir saistošas arī profesionālās tālākizglītības programmām.
Šobrīd veselības aprūpes jomas reglamentētajās profesijās apakšspecialitāti un papildspecialitāti var apgūt rezidentūrā, t. i., pilna laika studiju procesā (vismaz 60 kredītpunkti gadā).
Apakšspecialitāte ir šaurāka ārsta specialitāte, piemēram, bērnu alergologs, onkoloģijas ginekologs, bet joma, kas kopīga divām vai vairākām specialitātēm, ir papildspecialitāte, piemēram, alergologs, rokas ķirurgs, paliatīvās aprūpes speciālists u. c.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, bieži vien specialitātes apguves forma formālā izglītības programmā ir nepievilcīga lielai daļai potenciālo speciālistu:
“Specialitātes apguve šādā gadījumā pieprasa ilgstošu prombūtni no aktīvas praktizēšanas pamatspecialitātē vai pārslodzi, apvienojot studiju darbu un profesionālo darbību pamatspecialitātē. Tas var novest pie vairākām nelabvēlīgām sekām, proti, speciālista izdegšanas, iemaņu pamatspecialitātē zaudēšanas, kā arī riska samazināties apmācības apguves kvalitātei.”
Tāpēc apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu apguvei nozarē tiek meklēti citi risinājumi un izglītības iegūšanas formas, ko rosinājuši vairāki faktori, piemēram:
Likumprojektā paredzēts, ka ārsti un zobārsti turpmāk varēs iegūt apakšspecialitātes un papildspecialitātes kvalifikāciju profesionālajā tālākizglītībā, kas būs rezidentūras programmas daļa.
Plānots, ka tas padarīs mācību iespējas elastīgākas un palielinās nepieciešamo speciālistu skaitu, kuru veselības nozarē trūkst.
Saskaņā ar likumprojektu profesionālo tālākizglītību varēs īstenot izglītības iestāde, kura nodrošina studiju programmu ārsta grāda iegūšanai un īsteno rezidentūras programmu – tās ir Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte.
Apmācību kvalitātes standarti tālākizglītībā netiks mainīti.
Saeima 19. septembrī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā”.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesiskā regulējuma skaidrību, mazināt administratīvo slogu, nodrošināt digitālo risinājumu izmantošanas iespējas balsu skaitīšanā, pēc iespējas nodrošināt vienotu pieeju dažādu vēlēšanu (Eiropas Parlamenta, Saeimas un pašvaldību) norisē un saskaņot Pašvaldības domes vēlēšanu likumā lietoto terminoloģiju un tiesisko regulējumu kopumā ar citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Piemēram, šobrīd likums nenosaka termiņu, kādā reģistrētie kandidātu saraksti publicējami Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Likumprojekts paredz, ka CVK ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas savā tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” būs jāpublicē:
Tāpat likumprojekts paredz saīsināt par vienu stundu vēlēšanu darba laiku, kā arī mainīt iecirkņu darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās.
Proti, šobrīd likuma 25. pantā noteikts, ka vēlēšanu dienā vēlēšanas notiek no 7.00 līdz 20.00. Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk pašvaldības domes vēlēšanas vēlēšanu dienā notiks no 8.00 līdz 20.00.
Ar grozījumiem likumā iecerēts mainīt arī iecirkņu darba laiku iepriekšējās balsošanas dienās.
|
|
|
Likumprojekts paredz arī pilnveidot vēlēšanu zīmju jeb biļetenu dizainu, padarot to vieglāk uztveramu. Plānots, ka izmaiņas tiks ieviestas jau uz 2025. gada 7. jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Šobrīd likuma 29. pants paredz, ka vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles var izdarīt atzīmi “+”, neizdarīt atzīmi vai svītrot kandidāta vārdu un uzvārdu.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk vēlēšanu zīmē pretī kandidātu uzvārdiem vēlētājs pēc savas izvēles varēs izdarīt atzīmi “par” vai “pret”.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, ar jaunā parauga vēlēšanu zīmēm vēlētājam būs mazāka iespēja kļūdīties, jo tajās labāk var saprast, kas jādara.
|
|
Saeima 19. septembrī nodeva izskatīšanai Ārlietu komisijā likumprojektu “Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Tā mērķis ir noteikt dažādus izņēmumus stratēģiskas nozīmes preču apritē un precizēt prasības stratēģiskas nozīmes preču pārvadātājiem, akadēmiskajam sektoram, iesaistoties stratēģiskas nozīmes preču pētniecībā/izstrādē, kā arī divējāda lietojuma preču ražotājiem un komersantiem, kas nodarbojas ar civilo šaujamieroču tirdzniecību Eiropas Savienības (ES) ietvaros.
Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums definē stratēģiskas nozīmes preces, to pārvadāšanas prasības, komercdarbību ar specializētām stratēģiskas nozīmes precēm, kā arī valsts iestāžu kompetenci stratēģiskas nozīmes preču aprites kontrolē.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izvērtējot prasības stratēģiskas nozīmes preču aprites subjektiem, secināts, ka likums šobrīd:
“Likumā iekļautās normas apgrūtina dažādu licenču veidu ieviešanu, lai varētu vienkāršoti piemērot licenču veidus atbilstoši stratēģiskas nozīmes preču ražošanas tendencēm, kā arī tajā nepieciešams veikt vairākus nelielus redakcionālus grozījumus,” teikts anotācijā.
Tāpat tajā norādīts, ka pašlaik uzņēmumi, kas ražo Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces un tās eksportē/importē, ir saņēmuši beztermiņa licenci (atļauju) no Aizsardzības ministrijas.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk licences derīguma termiņš būs deviņi gadi: “Ik pēc deviņiem gadiem uzņēmumiem būs jākārto jauna licence, un reizi trijos gados tiks pārreģistrēta jau izsniegtā licence.”
Vienlaikus Aizsardzības ministrijai tiks noteiktas tiesības apturēt licences darbību līdz 6 mēnešiem, ja būs nepieciešams veikt papildu pārbaudes.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
2. Starptautiskā sadarbība
3. Finanšu sektors
4. Nefinanšu sektors
5. Juridiskās personas un veidojumi
6. Finanšu izlūkošana
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
11. Proliferācijas finansēšanas finanšu sankcijas
12. Starptautiskās un nacionālās sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
