IESNIEGTIE LIKUMPROJEKTI
Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāsniedz dati VID par pārrobežu maksājumiem, lai novērstu izvairīšanos no PVN nomaksas
Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniedza likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.
Tā anotācijā skaidrots, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzskaiti, glabāt un sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ar mērķi novērst izvairīšanos no PVN nomaksas pārrobežu darījumos.
Minētās informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.
Vairāk par tēmu >>
- Finanšu ministrija: Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāinformē par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem
Sāk skatīt Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumprojektu, lai palielinātu korporatīvo pārredzamību
Saeima Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodevusi izskatīšanai likumprojektu "Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums".
Tā mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna (grupas) galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.
Likums nosaka kārtību, kādā sagatavo, iesniedz un publisko konkrētu starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību pārskatu par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām.
Likumā tiks noteikti kritēriji, kādiem uzņēmumiem būs pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, kā arī atbrīvojumi un piemērošanas izņēmumi.
Piemēram, likumprojekts paredz galvenās mātes sabiedrības pienākumu sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro.
Tāds pats pienākums būs meitas sabiedrībai. Tāpat arī atsevišķai komercsabiedrībai būs pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem attiecībā uz pēdējo no diviem pēdējiem pārskata gadiem (kārtējo pārskata gadu), ja saskaņā ar finanšu pārskata datiem tās ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz 750 000 000 eiro.
Likumā paredzēts noteikt pārskata par ienākuma nodokļiem saturu, sagatavošanas un publiskošanas kārtību.
Likumprojekts izstrādāts, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. novembra Direktīvas (ES) 2021/2101, ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles prasības.
Saeimā iesniegts un vienlaikus tiek skatīts saistītais likumprojekts “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā”.
Sāk skatīt Militāro poligonu likumprojektu, kas paredz labvēlīgus priekšnoteikumus jaunā militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijā
Deputāti Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai iesniedza likumprojektu “Militāro poligonu likums”. Tas izstrādāts, lai noteiktu īpašu tiesisko regulējumu ar labvēlīgiem priekšnoteikumiem militāro poligonu izveidei un to attīstīšanai, kas nepieciešams, lai nodrošinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) sabiedroto spēkiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešamo infrastruktūru Latvijas valsts aizsardzības uzdevumu izpildei.
Aizsardzības ministrija informē, ka likumprojekts paredz labvēlīgus priekšnoteikumus jaunā militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijā, kā arī jau esošo poligonu attīstībai, lai nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai.
“Lai Sēlijas militārā poligona izveide notiktu raiti un jau tuvāko gadu laikā tajā varētu uzņemt NATO sabiedroto spēkus, militārajam poligonam “Sēlija” likumprojektā noteikts nacionālo interešu objekta statuss un īpaši tiesiskie nosacījumi. Likumprojektā ietvertie atvieglojumi ļaus uzsākt militārā poligona infrastruktūras izbūvi nekustamajos īpašumos, kuriem uzsākts atsavināšanas process.
Saskaņā ar likumprojektu Aizsardzības ministrijai atsavināšanas procesa laikā būs tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka īstenot militārās infrastruktūras izbūvi poligonā “Sēlija”. Tomēr darbus, kuru rezultātā mainās īpašuma stāvoklis, piemēram, koku ciršanu vai būvdarbus, varēs veikt tikai pēc Aizsardzības ministrijas lēmuma par taisnīgas atlīdzības noteikšanu.
Lai paātrinātu militārā poligona “Sēlija” infrastruktūras izbūvi, likumprojektā noteikts, ka valsts un pašvaldību iestādes ar izbūvi saistītos iesniegumus izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā pēc iespējas īsākā termiņā,” skaidro ministrija.
Likumprojektā ietverts atbilstošs atbrīvojums no vispārējā tiesiskā regulējuma attiecībā uz sākotnējās ietekmes uz vidi izvērtējumu un ietekmes uz vidi novērtējumu, veicot militāro poligonu infrastruktūras izbūvi.
Likumprojekts “Militāro poligonu likums” attiecas arī uz Ādažu militāro poligonu, militāro poligonu “Lāčusils” Alūksnes novadā, militāro poligonu “Mežaine” Kuldīgas novadā un militāro poligonu “Meža Mackeviči” Augšdaugavas novadā.
Vairāk par tēmu >>
- Aizsardzības ministrija: Valdība atbalsta labvēlīgu priekšnoteikumu piešķiršanu militāro poligonu izveidei un attīstībai
Grozījumi Meža likumā, lai nodrošinātu ātrāku meža aizsardzības pasākumu īstenošanu
Saeima nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Meža likumā”.
Likumprojekts sagatavots, lai uzlabotu normatīvo regulējumu un noteiktu, ka lēmumu par pasākumu īstenošanu, lai likvidētu iespējamās apdraudējuma sekas mežam saistībā ar augiem kaitīgu organismu izplatīšanos, pamatojoties uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" monitoringa rezultātiem, var pieņemt Valsts meža dienests.
Lēmumu Valsts meža dienests paziņo ar publikāciju oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", un lēmums būtu izpildāms ar tā spēkā stāšanās brīdi.
Likumprojekta mērķis ir izslēgt no Meža likuma regulējumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu meža kaitēkļu masveida savairošanās un slimību izplatības ierobežošanai.
Plašāk par likumprojektu >>
- Zemkopības ministrija: Grozījumi Meža likumā nodrošinās ātrāku meža aizsardzības pasākumu īstenošanu
GALĪGAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Personām vairs nepiešķirs repatrianta statusu. To aizstās termiņuzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem, ievērojot Imigrācijas likuma nosacījumus
Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzīto likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”, kā arī ar tiem saistītos grozījumus Imigrācijas likumā.
Pieņemtie likumprojekti būtiski maina līdzšinējo repatriācijas kārtību.
Sākot no šī gada 1. jūlija, repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem tiks piešķirta termiņuzturēšanās atļauja uz pieciem gadiem. Līdz šim likums paredzēja, ka repatriantam – personai, kurai viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), – un viņa ģimenes locekļiem tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.
Savukārt no 2024. gada 1. janvāra personām repatrianta statuss vairs netiks piešķirts. Pēc noteiktā termiņa trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuru viens no augšupējiem radiniekiem taisnā līnijā ir latvietis vai lībietis (līvs), būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Repatrianta statusu jau ieguvušajām personām tas tiks saglabāts arī pēc tam, kad likums zaudēs spēku.
|
|
Galīgajā lasījumā pieņem Vērtspapīrošanas likumu
Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Vērtspapīrošanas likumu un saistītos likumprojektus – grozījumus Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā, Kredītiestāžu likumā, Maksātnespējas likumā, lai radītu tiesiskus priekšnoteikumus vērtspapīrošanas darījumu veicināšanai Latvijā.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem.
Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem. Tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams.
2019. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā. Lai nodrošinātu regulas tiešu piemērojamību, likumprojekts paredz noteikt, ka kompetentā iestāde uzraudzības jomā ir Latvijas Banka. Likumprojektā iekļauts regulējums, kas nosaka vērtspapīrošanas sabiedrības dibināšanas, darbības un darbības izbeigšanas kārtību Latvijā. Tāpat likumprojekts regulē vērtspapīrošanā iesaistīto subjektu atbildības jautājumus, nodrošinot regulas normu saskaņotību ar administratīvās atbildības sistēmu Latvijā.
VID nodokļu maksātāju reitinga sistēma būs publiski pieejama
Parlaments galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”.
Šie grozījumi tika izstrādāti ar mērķi nodrošināt publiski pieejamu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, kas noteikts pēc nodokļu saistību izpildi raksturojošiem rādītājiem.
Grozījumi papildina likuma 18. panta pirmo daļu ar 36. punktu, nosakot, ka, lai veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, no 2024. gada 1. janvāra ir jānodrošina publiski pieejams Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.
Likumā noteikts, ka nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums ir pieejams par katru komercsabiedrību, ārvalsts komersanta filiāli, Eiropas Savienības dalībvalsts, Islandes Republikas, Norvēģijas Karalistes un Lihtenšteinas Firstistes kapitālsabiedrības filiāli, kā arī par katru zemnieku saimniecību, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu, ja minētie subjekti sastāda gada pārskatu.
Nodokļu maksātāju reitinga kopējam novērtējumam ir informatīvs raksturs. Valsts ieņēmumu dienests, nosakot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu, izmanto šādas nodokļu saistību izpildi raksturojošo rādītāju kopas:
1) reģistrācijas datu novērtējumu;
2) deklarāciju un pārskatu iesniegšanas rādītājus;
3) nodokļu saistību izpildes rādītājus;
4) nodokļu un muitas administrēšanas pasākumu rezultātus;
5) darba samaksas novērtējumu;
6) nodokļu deklarēšanas risku novērtējumu.
PIRMAJĀ UN OTRAJĀ LASĪJUMĀ ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI
Noteiks Ministru kabinetam tiesības izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu
Saeima konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Tie paredz noteikt Ministru kabinetam tiesības izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu.
Grozījumi paredz, ka, konstatējot nesamērīgi lielu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājumu skaitu, Ministru kabinets var izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu. To varēs izsludināt uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar iespēju termiņu pagarināt, līdz apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.
Plānots, ka Ministru kabinets attiecīgajā gadījumā varēs noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai tās ierobežojumus, kā arī konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu. Tāpat varēs noteikt valsts pārvaldes amatpersonu tiesības iekļūt privātā īpašumā un ierobežot tiesības personām atrasties noteiktās vietās bez atļaujas.
Skaidri noteiks robežsarga tiesības nepieļaut nelikumīgu ieceļošanu valstī
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā”.
Ar grozījumiem jaunā redakcijā paredzēts izteikt likuma 5. panta pirmās daļas 7. punktu, nosakot, ka Robežsardze novērš personu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus robežšķērsošanas vietām.
Ar grozījumiem tiks skaidri noteikts, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības neļaut personai ieceļot valstī tam neparedzētā vietā un laikā (ja nepieciešams, atbilstoši iespējām sniedzot primāro nodrošinājumu), ja nepastāv objektīvi pamatoti apstākļi par tūlītēju ieceļošanas nepieciešamību.
Likumā noteiks, ka robežsargam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot fizisko spēku, speciālos cīņas paņēmienus un speciālos līdzekļus, kā arī izmantot dienesta suņus, lai novērstu personas nelikumīgu ieceļošanu valstī tam neparedzētā vietā un laikā.
Iekšlietu ministrija skaidro, ka grozījumu nepieciešamību jo īpaši aktualizējusi nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas un tās mēģinājumu pieauguma tendence, kā arī Baltkrievijas esošā varas režīma īstenotā instrumentalizācija jeb hibrīduzbrukums uz Latvijas un ES ārējās robežas.
“Robežu kontrole ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī attiecīgi visas Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībai. Turklāt par atbalstāmu ir uzskatāma tikai likumīga ieceļošana valstī jeb valsts robežas šķērsošana tai paredzētajās vietās un kārtībā,” skaidro Iekšlietu ministrija.
Vienlaikus tā norāda, ka minētais princips nav absolūts. “Viens no pamatojumiem, kad personai, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgā, ir tiesības ieceļot valstī ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, ir humāni apsvērumi, valsts intereses vai starptautiskas saistības.”
Plašāk >>
- Iekšlietu ministrija: Steidzamības kārtā izskatīšanai Saeimā virzīs likumprojektus nolūkā padarīt skaidrāku regulējumu par nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas vai tās mēģinājuma novēršanu
Personai, kas liecinājusi par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, vai vajāšanu, būs tiesības uz speciālo aizsardzību
Saeimā pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīts likumprojekts “Grozījums Personu speciālās aizsardzības likumā”, kas paredz noteikt, ka tiesības uz speciālo aizsardzību ir cietušajam, lieciniekam vai citai personai, kura liecina vai ir liecinājusi par Krimināllikuma 132. pantā (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu) vai 132.1 pantā (Vajāšana) paredzētajiem noziegumiem.
Personu speciālā aizsardzība ir kriminālprocesuālo, operatīvo un citu aizsardzības pasākumu kopums, kas nodrošina aizsargājamo personu dzīvības, veselības un citu likumisko interešu aizsardzību.
KOMISIJU DARBA KĀRTĪBA
Galīgajā lasījumā skatīs likumprojektu, kas paredz ierobežot priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija galīgajam lasījumam virza likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, kas noteic valsts valodas lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā.
Ar likuma izmaiņām paredzēts noteikt, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat paredzēts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
“Valsts valodas lietojums attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un aģitācijas materiāliem, tādējādi partijas, deputātu kandidāti klātienē ar saviem vēlētājiem varēs brīvi sarunāties arī citā valodā,” pauž Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.
- Saeima: Valsts pārvaldes komisija atbalsta priekšvēlēšanu aģitāciju valsts valodā
- LV portāls: Saeima vērtē likumprojektu par valodu lietojumu priekšvēlēšanu aģitācijā
Juridiskām personām noteiks atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu, trokšņošanu
Juridiskā komisija trešajam lasījumam virza likumprojektu “Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, ar kuriem plānots juridiskām personām noteikt atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu – pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes.
Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nav noteikta.
Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta, citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, juridiskām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1000 naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro).
Tāpat ar grozījumiem plānots papildināt likumu, paredzot naudas sodu fiziskajām personām gadījumā, ja minētās darbības tiks veiktas pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietas vai pieminekļa. Plānots, ka fiziskajai personai par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 56 līdzi 280 naudas soda vienībām (no 280 līdz 1400 eiro).
- Saeima: Administratīvo atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu plāno noteikt arī juridiskām personām
Galīgajam lasījumam virza grozījumus, kas pastiprinās kriminālatbildību par vajāšanu, draudiem un vardarbību ģimenē
Lai nodrošinātu efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagu miesas bojājumu vai noslepkavot, Juridiskā komisija trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektus “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.
Plānots, ka ar grozījumiem efektīvāka aizsardzība tiks nodrošināta arī tiem cilvēkiem, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un nevēlamu saziņu, kā arī personām, kam ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.
“Vardarbību nedrīkst tolerēt. Mums jārīkojas aktīvi un jādara viss iespējamais, lai šādus gadījumus mazinātu un nodrošinātu aizsardzību cilvēkiem, kuriem ir pamatots iemesls baidīties par savu drošību,” iepriekš paudis komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Pašlaik par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, kā arī par vajāšanu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (līdz trim mēnešiem), probācijas uzraudzība, sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Turklāt problācijas uzraudzība ir ierobežota un attiecas tikai uz nepilngadīgām personām.
Ar likumprojektu iecerēts noteikt iespēju vainīgās personas sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai līdz trim gadiem, ja noziedzīgais nodarījums vērsts pret personu, ar kuru varmāka ir cieši saistīta. Proti, tas paredzēts gadījumos, ja noziedzīgo nodarījumu veic pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, pret laulāto, bijušo laulāto, personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās vai ar kuru viņam ir kopīga (nedalīta) saimniecība. Iecerēts noteikt, ka tādā gadījumā kriminālprocesu varēs uzsākt sabiedrības interesēs arī bez cietušās personas iesnieguma.
Tāpat arī atbalstīts priekšlikums izteikt Krimināllikuma 168.1 panta sankciju jaunā redakcijā un noteikt, ka par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.
Tas nozīmē, ka ar grozījumiem plānots minētos noziedzīgos nodarījumus atzīt par mazāk smagiem noziegumiem, nevis kriminālpārkāpumiem, kā tas ir šobrīd.
Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 15. jūlijā.
|
|
Saeimas piekrišana būs nepieciešama arī kriminālprocesa turpināšanai, kas uzsākts pirms deputāta pilnvaru apstiprināšanas
Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”.
Tie paredz noteikt, ka Saeimas piekrišana ir nepieciešama arī tāda kriminālprocesa turpināšanai, kurā kriminālvajāšana uzsākta pirms Saeimas locekļa pilnvaru apstiprināšanas.
Grozījumi precizē Saeimas Kārtības ruļļa 17. panta redakciju un saglabā normu, ka deputāts zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi, tikai gadījumā, ja tiek apcietināts. Jāatgādina, ka līdz 2019. gadam, kad stājās spēkā Satversmes tiesas spriedums pēc bijušā Saeimas deputāta Jura Juraša iesnieguma, Saeimas deputāts zaudēja tiesības piedalīties Saeimas darbā, ja pret viņu tika uzsākta kriminālvajāšana.
Likumprojekts paredz, ka balsojums par valsts kontroliera kandidātu vairs nenotiks ar vēlēšanu zīmēm un citas izmaiņas.
