Uzlabos EDS informācijas paziņošanas kārtību
Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) klienti nav apmierināti ar pašreizējo dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību un bieži publiski izsaka neapmierinātību ar apstākli, ka EDS informatīvais paziņojums tiek nosūtīts uz EDS klienta uzrādīto e-pasta adresi un e-adresi.
EDS klienti esot izteikuši vēlmi saņemt dokumentus un informāciju tikai EDS vai tikai e-adresē. Tādēļ plānots precizēt dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību, kas EDS klientiem ļaus turpmāk izvēlēties sev atbilstošāko paziņojumu saņemšanas veidu.
Noteiks, kāda informācija VID jāpublicē Latvijas Atvērto datu portālā
Jau šobrīd Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicē dažāda veida datu kopas, lai ikviens nodokļu maksātājs iegūtu sev nepieciešamo informāciju par citu nodokļu maksātāju, piemēram, par viņa iekļaušanu nodokļu maksātāju reģistros, saņemtajām atļaujām (licencēm), nomaksātajiem nodokļiem u. tml.
Likumprojekts paredz precīzi noteikt, kāda informācija un kādā apmērā VID jāpublicē Latvijas Atvērto datu portālā:
- komersantu reizi ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam samaksātā VID administrēto nodokļu (nodevu) apmēra kopsumma, samazinot to par nodokļu summu, kas atmaksāta no budžeta, atsevišķi norādot valsts budžetā samaksāto un no valsts budžeta atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) kopsummu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) kopsummu, kā arī vidējo nodarbināto personu skaitu;
- PVN maksātāju reģistra informācija par juridiskajām personām;
- PVN grupas dalībnieki;
- PVN grupu samaksātais PVN;
- sabiedriskā labuma organizāciju reģistra informācija;
- darba devēji, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmērā vai mazāks;
- VID reģistrētās nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, kas saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāmas par atsevišķiem iekšzemes nodokļu maksātājiem;
- saimnieciskās darbības apturēšana.
VID būs plašāka pieeja datiem par pārrobežu maksājumiem
Savukārt, lai novērstu krāpšanos ar nodokļiem un veicinātu labprātīgu nodokļu saistību izpildi, likumprojektā paredzēts, ka VID varēs piekļūt plašākai informācijai par pārrobežu maksājumiem.
Patlaban likumā “Par nodokļiem un nodevām” VID paredzētas tiesības saņemt no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS), maksājumu karšu darījumu apstrādes pakalpojumu sniedzējiem un elektroniskās naudas iestādēm viņu rīcībā esošos vai glabātos datus par citu personu saimniecisko un finansiālo darbību, kā arī tiesības saņemt no kredītiestādēm tās rīcībā esošo informāciju, neietverot maksātāju identificējošus datus, par maksājumu saņēmējam pārskaitītajiem maksājumiem no kredītiestādē atvērtajiem kontiem.
“Tas nozīmē, ka VID iespējas saņemt informāciju par maksājumiem ir ierobežotas. Šobrīd arī nav vienota datu iesniegšanas standarta, un tas apgrūtina datu apstrādi un maksājumu saņēmēju identificēšanu,” skaidrots anotācijā.
Tāpat norādīts, ka VID tiesības izmantot no MPS saņemtos datus ļaus paplašināt zinātību par nodokļu maksātāju saimniecisko darbību tādās līdz šim grūti uzraugāmās nodokļu jomās kā pārrobežu darījumi un e-komercija.
Iestrādājot no MPS saņemtos datus analīzes sistēmā, tie kopsakarā ar VID informāciju par nodokļu maksātāju un tā deklarāciju datiem ļaus noteikt personas (gan fiziskās, gan juridiskās), kuras veic saimniecisko darbību (realizē preces un pakalpojumus citās valstīs) un kuras:
- nedeklarē veiktos darījumus PVN deklarācijā vai PVN īpašajā režīmā (OSS), tādējādi izvairoties no PVN nomaksas gan Latvijā, gan Eiropā;
- nedeklarē vai arī deklarē apgrozījumam neatbilstošu darba ņēmēju skaitu un neatbilstošu darba samaksu, tādējādi izvairoties no algas nodokļiem (VSAOI un IIN);
- gada pārskata peļņas un zaudējumu aprēķinā nepilnīgi uzrāda savus ieņēmumus no saimnieciskās darbības;
- nav reģistrējušas saimniecisko darbību;
- ir reģistrējušas saimniecisko darbību, bet nedeklarē ieņēmumus pilnā apmērā, tādējādi izvairoties no IIN un, iespējams, arī VSAOI un PVN;
- iespējams, veic saimniecisko darbību Latvijā, nereģistrējoties Latvijas Nodokļu maksātāju reģistrā un nemaksājot nodokļus Latvijā.
Sīkāk ar plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.
