Top jauns likums: Mākslīgā intelekta attīstības regulējums

Veidos nodibinājumu “Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs”

Saeima 9. janvārī nodeva izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā likumprojektu “Mākslīgā intelekta attīstības likums”, kura mērķis ir veidot mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām.

Atbilstoši Nacionālajai enciklopēdijai MI ir intelektuālu īpašību realizācija datorsistēmās.

Ar likumprojektu plānots izveidot nodibinājumu “Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs”.

Proti, likumprojekta 2. pantā paredzēts, ka šis likums noteiks nodibinājuma “Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs” mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un finansēšanas kārtību, lai uzlabotu sabiedrības labklājību un veicinātu ekonomisko izaugsmi, kā arī novērstu ar MI lietošanu saistītos riskus.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju, virzot uzticamas un drošas MI inovācijas nozarēs, attīstot publiskā, privātā un zinātņu sektora partnerības un atbalstot MI tehnoloģiju komercializāciju un atbildīgu pielietošanu. Stratēģiska prioritāte ir nodrošināt un sekmēt arī latviešu valodas pārstāvību MI modeļos un lietojumos.

Lai iepriekš minēto mērķi varētu īstenot, plānots:

• apvienot publiskā sektora, privātā sektora, kā arī augstskolu resursus, sekmējot savstarpējo partnerību un inovāciju ieviešanu un attīstību;
• veicināt mākslīgā intelekta iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm;
• sekmēt sabiedrības prasmes un vienlīdzīgu pieeju mākslīgā intelekta jomā;
• nodrošināt, ka mākslīgā intelekta sistēmas tiek izmantotas ētiski, atbildīgi un droši, ievērojot cilvēka pamattiesības.

MI var nodrošināt būtiskas priekšrocības konkurētspējai un veicināt sabiedrībai un videi labvēlīgus rezultātus. Tāpat MI virza inovācijas, tā pielietošana paaugstina produktivitāti, padarot to par stratēģisku prioritāti arī Latvijas socioekonomiskajā kontekstā, vēstīts anotācijā.

Anotācijā arī norādīts, ka koncentrēšanās uz MI attīstību un integrāciju ir svarīga ne tikai ekonomisko ieguvumu dēļ, bet arī tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un mācības, sabiedriskā drošība un aizsardzība, kiberdrošība, valsts pārvaldes efektivitāte un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte, infrastruktūras pārvaldība, enerģētika, transports un loģistika, kā arī klimata pārmaiņu mazināšana.

Vienlaikus anotācijā minēti riski, kas saistīti ar MI pielietojumu:

• MI sistēmām kļūstot par būtisku sastāvdaļu tādās nozarēs kā veselības aprūpe, finanšu sektors un valsts pārvalde, to neapzināta un nepareiza izmantošana, ko izraisa kļūdas apmācībā vai aizspriedumi datos, var radīt neprecīzus vai diskriminējošus rezultātus, īpaši ietekmējot sabiedrības neaizsargātās grupas;
• MI risinājumi var tikt izmantoti tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību.

Patlaban identificētas konkrētas prioritārās jomas MI risinājumu drošas un uzticamas lietošanas un eksportspējīgu risinājumu attīstīšanas sekmēšanā:

• iekšējā drošība un aizsardzība;
• valsts pārvaldes automatizācija, produktivitāte un personalizācija;
• publiski pieejams nacionālais latviešu valodas lielais valodas modelis (Large Language Models – LLM);
• izglītība;
• veselības aprūpe;
• tautsaimniecības attīstība.

Turklāt anotācijā akcentēts, ka, mainoties politikas prioritātēm, var mainīties arī pašlaik noteiktās jomas, kurās plānots attīstīt MI.

Aktualizēs policijas darbinieka tiesības lietot speciālos līdzekļus un šaujamieročus dronu notriekšanai

Saeima 9. janvārī nodeva izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju” ”, kura mērķis ir nodrošināt iespēju Valsts policijai (VP) efektīvāk un ātrāk novērst vai pārtraukt paaugstināta riska apdraudējumus personu, sabiedrības un valsts aizsardzības jomā, aktualizējot tiesības speciālo līdzekļu izmantošanā un šaujamieroču pielietošanā, kā arī piešķirot tiesības izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.

Likumprojektā paredzēts papildināt likuma “Par policiju” 13. panta pirmo daļu ar 7. punktu, nosakot, ka policijas darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības lietot speciālos līdzekļus, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, nodarot tai bojājumus, ja tā tiek izmantota, pārkāpjot normatīvo aktu prasības, vai arī ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

VP saskaņā ar likumu ir atbildīga par cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu un sabiedrības interešu aizsardzību pret noziedzīgiem apdraudējumiem, t. sk. tiem, kas saistīti ar tālvadības vai autonomas vadības ierīču izmantošanu.

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un pieaugošo tālvadības ierīču (piemēram, bezpilota gaisa kuģu jeb dronu) lietojumu, kas var radīt apdraudējumu sabiedrības drošībai, nepieciešami efektīvi risinājumi attiecīgo ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai, skaidro Iekšlietu ministrija (IeM).

Šobrīd tiesības izmantot speciālos līdzekļus tālvadības vai autonomo ierīču notriekšanai un nosēdināšanai ir tikai Valsts robežsardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Likumprojekts paredz, ka turpmāk šādas tiesības tiks noteiktas arī VP.

Kā norāda IeM, pieļaujot, ka tālvadības ierīču vadītāji bieži vien var nebūt sasniedzami vai dzirdami, likumprojekts noteic, ka policija, lai notvertu, nosēdinātu vai iznīcinātu tālvadības vai autonomas vadības ierīci, papildus būs tiesīga izmantot šaujamieročus bez brīdinājuma.

“Ņemot vērā, ka brīdināšana šādos gadījumos ir praktiski neiespējama, konkrētā pieeja ir nepieciešama, lai nekavējoties novērstu apdraudējumu,” uzsver IeM.

Tāpat likumprojekts paredz papildināt likumu ar jaunu 13.¹ pantu, nosakot, ka policijas darbinieks, pildot attiecīgus uzdevumus, būs tiesīgs izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises, kas viņam izsniegtas lietošanai dienesta vajadzībām, galējās nepieciešamības situācijā, lai:

• atbrīvotu bruņotu personu ieņemtu objektu vai iznīcinātu nocietinājumu;
• atvairītu grupveida vai bruņotu uzbrukumu, kurā tiek izmantoti ieroči, kaujas tehnika vai transportlīdzekļi, objektiem, iestādēm, privāto tiesību juridiskajām personām un personu apvienībām, policijas darbiniekiem un citām personām;
• aizturētu personu vai personu grupu par smaga vai sevišķi smaga nozieguma gatavošanu, izdarīšanu vai šādu noziegumu izdarīšanas laikā;
• atbrīvotu ķīlniekus;
• iznīcinātu sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises.

Pašreiz normatīvie akti neparedz tiesības VP speciālajām uzdevumu vienībām, kuru pienākumos ietilpst bruņotu un sevišķi bīstamu noziedznieku aizturēšana un šo personu ieņemtu objektu atbrīvošana, ķīlnieku un nolaupīto personu atbrīvošana, izmantot sprāgstvielas un spridzināšanas ietaises.

“Sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu izmantošana nemilitāriem mērķiem, kas paredzēta objektu iznīcināšanai vai bojāšanai, ļautu pielietot efektīvāku taktiku telpu atvēršanas gadījumos, iekļūšanas nodrošināšanai pretošanās darbībām paredzētu izveidotu nocietinājumu – barikāžu – situācijās, kā arī sniegtu iespēju iznīcināt sprāgstvielas no droša attāluma (telpās, transportlīdzekļos u. c.).

Šāda bruņojuma pielietošana ārkārtas situācijās nodrošinātu iespēju ātri un efektīvi rīkoties, lai atbrīvotu bruņotu personu ieņemtus objektus (telpas, celtnes, mehāniskos transportlīdzekļus, dzelzceļa transportu, gaisa kuģus, infrastruktūras objektus u. c.), likvidētu radītos nocietinājumus, atbrīvotu ķīlniekus, apturētu uzbrucējus (tostarp ar suicīda un spridzināšanas jostām) un sniegtu efektīvākas iespējas arī virknē citu situāciju, kas līdz šim notikušas Eiropas Savienībā, kur taktiskās nepieciešamības situācijā bijusi vajadzība pielietot attiecīgus ieročus un ierīces, tai skaitā granātas ar dažādu lādiņu un šķembu pildījumu,” paskaidrots anotācijā.

VID būs tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju datus par pārrobežu maksājumiem

Saeima 9. janvārī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” ”.

Likumprojekts paredz:

• precizēt kārtību, kādā paziņo dokumentus un informāciju adresātam;
• nodrošināt atsevišķu datu kopu informācijas pieejamību atvērto datu veidā;
• noteikt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju (MPS) datus par pārrobežu maksājumiem nodokļu administrēšanas funkciju izpildei.

Precizēs uz pasažieru kuģa esošo personu reģistrācijas kārtību

Saeima 9. janvārī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, kura mērķis ir noteikt normatīvo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/1805 (2023. gada 13. septembris) par atjaunīgo un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā, ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (dokuments attiecas uz EEZ), un 1965. gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu prasību izpildi, kā arī risinātu praksē identificētās problēmas.

Likumprojektā paredzēts, ka starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu pārvaldībai Satiksmes ministrija slēgs deleģēšanas līgumu ar Latvijas Jūras administrāciju (LJA), kā arī redakcionāli tiek precizēta LJA kompetence pildīt pārvaldes deleģētos uzdevumus.

Tāpat likumprojektā precizēta uz pasažieru kuģa esošo personu reģistrācijas kārtība, nosakot, ka kuģošanas kompānijai būs jānodrošina uz pasažieru kuģa esošo personu reģistrācija, ja pasažieru kuģis:

• iziet no Latvijas ostas;
• kas kuģo ar tādas valsts karogu, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, iziet no ostas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, un tā reisa nākamā osta ir Latvijā;
• kas kuģo ar Latvijas karogu, iziet no ostas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, un tā reisa nākamā osta ir Eiropas Savienībā.

Ar visām plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.

Licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības piešķirs, rīkojot arī izsoli

Saeima 9. janvārī nodeva izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojektu “Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, kura mērķis ir noteikt, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības tiek piešķirtas, rīkojot arī izsoli, lai uz Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma pamata izdotajā normatīvajā aktā paredzētu, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības atkrastes vēja elektroenerģijas parka moduļa (turpmāk – vēja parks) būvniecībai, ar to saistītajai izpētei un būvju ekspluatācijai tiek piešķirtas izsolē.

Atbilstoši likumam “Par zemes dzīlēm” licences laukums ir konkrētam zemes dzīļu (zemes garozas daļa, kas atrodas zem augsnes, iekšzemes un jūras ūdeņiem līdz dziļumam, kurā ekonomiski un tehniski ir iespējama tās izmantošana) izmantošanas mērķim paredzēts zemes dzīļu iecirknis (bloks) vai arī vairāku iecirkņu (bloku) vai to daļu sakopojums, kura robežas ir noteiktas zemes dzīļu izmantošanas licencē vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujā.

Patlaban likums noteic, ka tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā iegūst persona, kura uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā.

Likumprojekts paredz ieviest regulējumu, kas ļaus tiesības izmantot atkrastes vēja parku licences laukumus piešķirt no konkursa atšķirīgā veidā, proti, izsoles ceļā. Kā norādīts anotācijā, izsoles kārtība tiks noteikta saistītajos Ministru kabineta noteikumos, kuri paredzēs kvalifikācijas prasības izsoles pretendentiem, izsoles norises kārtību un citus ar izsoles rīkošanu saistītus nosacījumus.

Detalizēti ar plānotajām izmaiņām var iepazīties šeit.