Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu (nodevu) saistību izpildi, kā arī īstenotu sabiedrības tiesības uz informāciju, VID publiskos lēmumus par nozīmīgiem juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumiem.
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk publiskos informāciju par būtiskākajiem juridisko personu nodokļu un muitas jomas normatīvo aktu pārkāpumiem. Šāds pienākums nodokļu jumta likumā iekļauts, lai veicinātu godīgu nodokļu maksātāju konkurenci un labprātīgu nodokļu un nodevu saistību izpildi.
To paredz grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājas spēkā ceturtdien, 5. augustā.
Likumā papildināts 18. pants (“Nodokļu administrācijas un nodevu administrācijas pienākumi”), kas turpmāk paredz nodrošināt publiski pieejamu informāciju par sabiedrībai nozīmīgiem lēmumiem, ar kuriem konstatēti juridisko personu nodokļu un muitas normatīvo aktu pārkāpumi.
Valsts ieņēmumu dienests informē, ka publiskos informāciju par šādiem VID pieņemtajiem lēmumu veidiem attiecībā uz juridiskajām personām:
a) par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem;
b) par datu atbilstības pārbaudes rezultātiem;
c) lēmumiem, ar kuriem precizēts nodokļu apmērs saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 23. panta 5.2 un 5.3 daļu;
d) lēmumiem, ar kuriem konstatēts muitas maksājumu parāds;
e) lēmumiem, ar kuriem atteikta pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa atmaksa.
Informācija būs apskatāma VID tīmekļvietnē.
Publikācijā paredzēts norādīt šādu informāciju par lēmumu:
Informāciju par lēmumu publisko septiņu darba dienu laikā pēc tam, kad attiecīgais lēmums kļuvis neapstrīdams vai ir pārsūdzēts tiesā un tā darbība nav apturēta. Informācija par lēmumu būs pieejama līdz brīdim, kad lēmums tiek atcelts, bet ne ilgāk kā trīs gadus pēc tā publiskošanas, norāda VID.
Tāpat mainīts likuma 22. panta konfidencialitātes regulējums, atļaujot VID izpaust informāciju arī gadījumos, kad nodokļu maksātājs publiski izplatījis nepatiesas ziņas par nodokļu administrācijas veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai citiem nodokļu maksātāja tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, – nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātājam veiktajiem nodokļu administrēšanas vai nodokļu kontroles pasākumiem vai piemērotajiem tiesības ierobežojošiem līdzekļiem, ciktāl tā attiecas uz lietu, par kuru nodokļu maksātājs publiskojis ziņas.
Minētā informācija apstrādājama žurnālistikas vajadzībām un tikai tādā apmērā, ciktāl tas nepieciešams, lai sabiedrībai nodrošinātu objektīvu informāciju par konkrēto situāciju.
Līdz šim bija noteikts ierobežojums nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus.
Ar jēdzienu “lieta” šajā gadījumā tiek saprasta jebkāda informācija par konkrēto nodokļu maksātāju, kuru pats nodokļu maksātājs ir publiskojis saistībā ar VID veiktajiem nodokļu administrēšanas vai kontroles pasākumiem. Tā var būt saziņa, komunikācija, sadarbība ārpus administratīvā procesa, administratīvā pārkāpuma procesa, kriminālprocesa. Tas var būt publiskots VID lēmums, uzziņa, vēstule, arī elektroniskā pasta sarakste, VID atgādinājums vai informatīvs paziņojums EDS, paskaidrots grozījumu anotācijā.
VID būs tiesīgs informāciju par konkrēto gadījumu izpaust minimālā apjomā, aptverot tikai tādas ziņas, kas attiecas uz konkrēto lietu, par kuru nodokļu maksātājs publiskojis nepatieso informāciju, un tikai tādā apjomā, kas nepieciešams, lai sabiedrībai būtu nodrošināta iespēja saņemt objektīvu un vispusīgu informāciju.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme uzsvērusi, ka jaunais regulējums likumā var radīt būtisku pavērsienu godprātīgas nodokļu nomaksas uzlabošanā, jo sabiedrībai beidzot būs tiesības zināt, kādus lēmumus VID ir pieņēmis. “Gadiem ilgi nodokļu administratoram ir aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas tam kļuvusi zināma, pildot darba pienākumus. Šāda situācija ir devusi zaļo gaismu dažādām spekulācijām, maldiem, kā arī dubultai morālei pret nodokļu maksātājiem. Tagad sabiedrībai būs tiesības uzzināt šo informāciju, un tas dos savu artavu ēnu ekonomikas mazināšanai. VID attiecīgās likuma normas izmaiņas iniciēja pirms vairāk nekā diviem gadiem, un varu paust gandarījumu par šo rezultātu.”
Ar grozījumiem mainītas arī vairākas citas normas likumā.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.