SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
09. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 17 minūtes
3
3

Precizē valodu lietojumu augstskolu programmu īstenošanā. Saeima šonedēļ

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Šajā LV portāla apkopojumā par aktuālajiem Saeimā iesniegtajiem, atbalstītajiem un galīgajā lasījumā pieņemtajiem likumprojektiem.

īsumā
  • Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas precizē jautājumus par valodu lietojumu augstskolu programmu īstenošanā.
  • Vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā izmaksās arī par bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādē, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā.
  • Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā paredz atteikties no ikmēneša pabalsta pašvaldību vadītājiem, kurus nepārvēlēs nākamajos sasaukumos pēc 2021. gada.
  • Galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles.
  • Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai varētu noteikt atbildību par bērna pamešanu novārtā.
  • Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jānodrošina noteikts procents “tīru” transporta līdzekļu.
  • Saeima Sociālo un darba lietu komisijai nodeva grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kuru mērķis ir mainīt ģimenes valsts pabalsta  apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus.
  • Konceptuāli atbalstīti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", lai personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinātu apdrošināšanas stāžam.
  • Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu vēlētājiem ārvalstīs izvēlēties, kurā apgabalā balsot Saeimas vēlēšanās.
  • Ārlietu komisijas deputāti noslēdza darbu pie izmaiņām likumā, kas paredz Apvienotās Karalistes pilsoņiem pagarināt ieceļošanas un uzturēšanās termiņu Latvijā.
  • Plānots pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī precizēt sociālā uzņēmuma pazīmes. 

Grozījumi Augstskolu likumā

8. aprīlī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas precizē jautājumus par studiju programmu īstenošanas valodu. Grozījumi paredz piešķirt tiesības īstenot studiju programmas svešvalodā, kas ir oficiālā valoda kādā no ES dalībvalstīm, tām augstskolām, kas sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

2020. gada jūnijā Satversmes tiesa atzina, ka vairākas Augstskolu likuma normas attiecībā uz privātajām augstskolām, to mācībspēkiem un studējošajiem saistībā ar valsts valodas lietojumu ir neatbilstošas Latvijas Republikas Satversmes 112. un 113. pantam un spēkā neesošas no 2021. gada 1. maija. Tiesa savā spriedumā secināja, ka pastāv alternatīvs leģitīmā mērķa sasniegšanas līdzeklis, kas mazāk aizskartu privāto augstskolu studentu un mācībspēku akadēmisko brīvību un ar to saistīto augstskolu autonomiju. Proti, tiesības īstenot augstākās izglītības studiju programmas svešvalodās varētu tikt piešķirtas tām augstskolām, kuras sasniegušas noteiktus kvalitātes kritērijus.

Izglītības un zinātnes ministrija skaidro: “Lai nodrošinātu spriedumā minēto, ar grozījumiem Augstskolu likumā noteikts, ka studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot ES oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.”

ES oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot šādos gadījumos:

  • ja tas noteikts starpvalstu līgumos un ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros;
  • ja studiju virziena akreditācijas procesā visas tās programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas augstāko novērtējumu “labi” un “izcili”;
  • ja tās ir kopīgās studiju programmas.

Citās svešvalodās drīkst īstenot studiju programmas, tajā skaitā kopīgās studiju programmas, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Par studiju programmas atbilstību izglītības programmu grupām lemj studiju kvalitātes komisija.

Valsts atbalsts 500 eiro arī par bērniem aprūpes iestādēs

Saeima galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma arī grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz izmaksāt vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā arī par bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādē, sociālās korekcijas izglītības iestādē vai ieslodzījuma vietā. 

Atbalstu par katru no šiem bērniem izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, pamatojoties uz vecāka, aizbildņa, audžuģimenes vai bērnu aprūpes iestādes vadītāja iesniegumu. Vienreizējo atbalstu izmaksās mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Paredzēto atbalstu izmaksās par bērniem, kuri attiecīgajā institūcijā atrodas no šī gada 1. marta līdz brīdim, kamēr izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību.

Izmaiņas pabalstu piešķiršanā pašvaldību vadītājiem pēc amata zaudēšanas

Deputāti galīgajā lasījumā pieņēma arī  grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz turpmāk atteikties no līdzšinējā ikmēneša pabalsta bijušajiem pašvaldību vadītājiem.

Grozījumi noteic, ka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu turpmāk būs tām personām, kuras pašvaldības domes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatā bijušas laikā no 1990. gada 4. maija līdz šī gada 30. jūnijam – jauno novadu pašvaldību vēlēšanām.

Pabalsts turpmāk neattieksies uz tiem pašvaldību domju priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, kurus nepārvēlēs nākamajos sasaukumos pēc 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.

Pieņem Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu

Vēl Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Tā mērķis ir ierobežot negodīgu tirdzniecības praksi visā lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes ķēdē, kā arī nepārtikas preču mazumtirgotāju ietekmes izmantošanu pret piegādātājiem. Līdz ar jauno regulējumu ieviesta arī virkne Eiropas Savienības (ES) prasību. 

Likums aizstās līdz šim spēkā esošo regulējumu, kas paredzēja aizliegumu mazumtirgotājiem piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. Vienlaikus preču piegādātājiem būs nodrošināts arī minimālais aizsardzības līmenis pret negodīgu tirdzniecības praksi visā ES. 

Likumā iekļauta virkne prasību, lai nepieļautu negodīgu tirdzniecības praksi. Tostarp likums paredz aizliegt nodrošināt zemāko cenu, ierobežojot lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja brīvību vienoties ar citu mazumtirgotāju par zemāku cenu. Tāpat pircējam būs aizliegts piemērot netaisnīgus un nepamatoti garus norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, kā arī citas prasības. 

Regulējumā arī uzskaitītas aizliegtās darbības nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, tostarp aizliegums kompensēt ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu saistītās mazumtirgotāja izmaksas. 

Aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles

Visbeidzot Saeima trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs. Aizliegums stāsies spēkā 2021. gada 1. maijā. 

Tāpat grozījumi paredz ieviest terminētu pilotprojektu, kas parādu atgūšanai piesaista parādu piedzinējus. Tādā veidā tiek meklēti papildu risinājumi, kā piedzīt maksājumus no parādniekiem gadījumos, ja tiem nav mantas un oficiālo ienākumu.

Minētais regulējums attiecināts tikai uz administratīvā procesa ietvaros pieņemtiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumiem par uzturlīdzekļu izmaksu, norādīts likumprojekta anotācijā.  Attiecīgās izmaiņas būs spēkā no 2021. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. augustam.

Plašāk:

ATBALSTĪTIE LIKUMPROJEKTI

Paredzēs atbildību par bērna pamešanu novārtā

Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, lai varētu noteikt atbildību par bērnu pamešanu novārtā, kā arī likumā definēt jēdzienu “nolaidība”.

Pamešanu novārtā iecerēts atzīt par vienu no vardarbības pret bērnu veidiem un definēt to kā ilgstošu vai sistemātisku nolaidību pret bērnu, kas kaitē vai var kaitēt bērna attīstībai, vai rada bērnam fiziskas vai psihoemocionālas ciešanas.

Tāpat ar izmaiņām plānots definēt jēdzienu “bērna aprūpes pienākumu nepildīšana” kā bērna fizisko, emocionālo, sociālo vajadzību, veselības aprūpes un izglītības nenodrošināšanu, kā arī bērna vecumam neatbilstošu aprūpi, kas ilgtermiņā apdraud bērna veselību un attīstību.

Papildus tam paredzēts noteikt, ka vecākiem ir pienākums sadarboties ar sociālo dienestu, izmantot piedāvātās ģimenes atbalsta un palīdzības programmas, ja ir konstatēta vardarbība vai citi bērnu tiesību pārkāpumi bērna aprūpē. Iecerēts, ka par atteikšanos no sadarbības sociālais dienests informēs bāriņtiesu.

Pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam

Saeima konceptuāli atbalstīja arī grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuriem iecerēts noteikt, ka personām, kurām tiek sniegts atbalsts ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu periodus pielīdzinās apdrošināšanas stāžam.

Lai personām neveidotos apdrošināšanas perioda pārtraukumi ārkārtas stāvokļa noteikto ierobežojumu dēļ un lai personas, kuras ir darba ņēmējas vai pašnodarbinātās un saņem atbalstu pabalstu veidā, nezaudētu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem, apdrošināšanas atlīdzību un valsts pensiju, likumprojekts paredz pabalstu periodus pielīdzināt tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā, teikts likumprojekta anotācijā.

Savukārt personas, kuras nav sociāli apdrošinātas, proti, bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus, paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, un šo pabalstu periodus iecerēts pielīdzināt apdrošināšanas periodam pensiju apdrošināšanai.

Plašāk:

Zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru biroju tiesiskais statuss

Deputāti plenārsēdē lēma arī par konceptuālu atbalstu grozījumiem, ar kuriem iecerēts sakārtot jautājumu par zvērinātu tiesu izpildītāju biroju un zvērinātu notāru biroju tiesisko statusu, kā arī atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūciju darba organizēšanu. Ar grozījumiem Notariāta likumā zvērināta notāra birojam plānots noteikt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) formu.

Savukārt ar grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā plānots noteikt zvērināta tiesu izpildītāja birojam viena dalībnieka SIA formu. Ar grozījumiem plānots paredzēt arī caurspīdīgu nodokļu režīmu un nodokļu administrēšanas procesu.

Iepirkumos noteikts procents “tīru” transportlīdzekļu

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jānodrošina noteikts procents tīru transporta līdzekļu. To paredz izmaiņas regulējumā, ko konceptuāli atbalstīja Saeima.

Izmaiņas paredz likumā definēt gan lielas noslodzes bezemesiju autotransporta līdzekli, gan tīru transportlīdzekli. Tostarp par tīru transportlīdzekli plānots noteikt konkrētas kategorijas auto, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas kā 50 oglekļa dioksīda g/km. Tāpat tie būs elektrotransportlīdzekļi vai autotransports, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām.

KOMISIJU DARBA KĀRTĪBĀ

Balsošanas apgabali

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstīja ierosinājumu vēlētājiem ārvalstīs izvēlēties, kurā apgabalā balsot Saeimas vēlēšanās, un nolēma virzīt attiecīgus grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā izskatīšanai parlamenta sēdē. 

Ierosinājums paredz, ka vēlētājs ārvalstī Saeimas vēlēšanās, tostarp balsojot pa pastu, varēs izvēlēties vēlēšanu apgabalu, par kurā pieteiktajiem deputātu kandidātiem vēlas nobalsot. Balsis paredzēts pieskaitīt attiecīgajā vēlēšanu apgabalā nodotajām balsīm. 

Apvienotās Karalistes pilsoņi Latvijā

Ārlietu komisijas deputāti noslēdza darbu pie izmaiņām likumā, kas paredz Apvienotās Karalistes pilsoņiem pagarināt ieceļošanas un uzturēšanās termiņu Latvijā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb breksita. 

Plānots, ka Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem līdz izstāšanās dienai Latvijā izsniegtās ES pilsoņa reģistrācijas vai pastāvīgās uzturēšanās apliecības, kā arī ES pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz tajās norādītā derīguma termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 30. jūnijam. 

Ģimenes valsts pabalsta apmēra izmaiņas

Saeima Sociālo un darba lietu komisijai nodeva grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, kuru mērķis ir mainīt ģimenes valsts pabalsta  apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus.

Likumprojektā paredzēts, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes valsts pabalsta apmērs ir:

1)    par vienu bērnu – 25 eiro mēnesī;

2)    par diviem bērniem – 100 eiro mēnesī;

3)    par trim bērniem – 225 eiro mēnesī;

4)    par četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Pilnveidos prasības sociālajiem uzņēmumiem

Tāpat Saeima tālākai skatīšanai Sociālo un darba lietu komisijai nodeva grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, ar kuriem plānots pilnveidot sociālā uzņēmuma statusa piešķiršanai izvirzītās prasības un kritērijus, kā arī precizēt sociālā uzņēmuma pazīmes.  

Atbilstoši grozījumiem paredzēts noteikt, ka sociālais uzņēmums ir uzņēmums, kura galvenais mērķis ir sociālās ietekmes radīšana, nevis peļņas nodrošināšana īpašniekiem. Tas darbojas tirgus apstākļos, uzņēmējdarbībai raksturīgā un inovatīvā veidā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI