Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iecerēts, ka periodā no 2021. gada 2. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim atkarībā no transportlīdzekļa veida “tīro” transportlīdzekļu procentuālais īpatsvars katrā iepirkumā būs no 8% līdz 35%.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Grozot Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu un Publisko iepirkumu likumu, paredzēts noteikt prasības, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos jānodrošina noteikts procents “tīru” autotransporta līdzekļu. Tādējādi paredzēts veicināt plašāku mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešanu, kā arī samazināt piesārņojumu un uzlabot gaisa kvalitāti.
Valdības 14. janvārī apstiprinātie likumu grozījumi 21. janvārī nodoti izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Paredzēts, ka jaunās normas stāsies spēkā 2021. gada 2. augustā.
Abi likumprojekti – “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” un “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” – ir izstrādāti, lai Latvijas tiesību sistēmā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu.
Direktīvas grozījumi saistīti ar to, ka Eiropas Komisija 2017. gada 8. novembrī nāca klajā ar Mobilitātes pakotni II, kurā iekļautas vairākas iniciatīvas, kas saistītas ar zemu emisiju mobilitāti, norāda likumprojektu izstrādātājs – Finanšu ministrija. Priekšlikumu vispārējais mērķis bija palielināt “tīro”, t. i., mazemisiju un nulles emisiju (bezemisiju), transportlīdzekļu skaitu publiskajos iepirkumos, tā sniedzot ieguldījumu kopējo transporta radīto emisiju samazināšanā, konkurētspējas palielināšanā un transporta nozares izaugsmē.
Plašāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana samazinās oglekļa dioksīda (CO2) emisijas un dažu piesārņotāju (daļiņu, slāpekļa oksīdu un nemetāna ogļūdeņražu) emisijas un tādējādi uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un citās piesārņotās teritorijās, uzsvērts direktīvā. Arī jaunu tehnoloģiju inovācija palīdzētu samazināt transportlīdzekļu CO2 emisijas un gaisa un trokšņa piesārņojumu, vienlaikus veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Tādēļ direktīvā dalībvalstīm noteiktie mērķi ir daļa no kopējiem ES siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķiem.
Turklāt transporta sektors 2018. gadā radīja 29% no visām SEG emisijām Latvijā, norādīts likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” anotācijā.
Transporta sektors 2018. gadā radīja 29% no visām SEG emisijām Latvijā.
Likumprojektā ietvertās prasības attiecas uz noteiktiem M kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem (M1, M2, M3), kas konstruēti un izgatavoti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadāšanai, un uz noteiktiem N kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem (N1, N2, N3), kas konstruēti un izgatavoti galvenokārt kravu pārvadāšanai. Transportlīdzekļa kategorija atkarīga no sēdvietu un stāvvietu skaita un maksimālās masas.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ direktīvu 2007/46/EK, 4. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktam transportlīdzekļiem ir šādas kategorijas:
|
M kategorija |
|
|
M kategorijā ietilpst mehāniskie transportlīdzekļi, kas konstruēti un izgatavoti galvenokārt pasažieru un viņu bagāžas pārvadāšanai. |
|
|
M1 kategorija |
Mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav paredzētas pasažieru stāvvietas neatkarīgi no tā, vai sēdvietu skaits ir ierobežots līdz transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai. |
|
M2 kategorija |
Mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa nepārsniedz 5 tonnas neatkarīgi no tā, vai minētajos mehāniskajos transportlīdzekļos ir paredzētas pasažieru stāvvietas. |
|
M3 kategorija |
Mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa pārsniedz 5 tonnas neatkarīgi no tā, vai minētajos mehāniskajos transportlīdzekļos ir paredzētas pasažieru stāvvietas. |
|
N kategorija |
|
|
N kategorijā ietilpst mehāniskie transportlīdzekļi, kas konstruēti un izgatavoti galvenokārt kravu pārvadāšanai. |
|
|
N1 kategorija |
Mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas. |
|
N2 kategorija |
Mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas. |
|
N3 kategorija |
Mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 12 tonnas. |
Atbilstoši direktīvā ietvertajam laika posmā no 2021. gada 2. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim tīrs M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzeklis ir tāds, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 CO2 g/km un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas par 80% no emisiju robežvērtībām, un tāds M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis – elektrotransportlīdzeklis vai autotransporta līdzeklis –, kas darbināms ar alternatīvām degvielām.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 2. panta 1. punktā ietvertajai definīcijai “alternatīvās degvielas” ir degvielas vai enerģijas avoti, ar kuriem vismaz daļēji aizvieto fosilās naftas avotus transportlīdzekļu apgādē ar enerģiju un kuriem ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos rādītājus. Tās cita starpā ietver elektrību, ūdeņradi, biodegvielas, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, 2. pantā, sintētiskās un parafīna degvielas, dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze (CNG)) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrināto naftas gāzi (LPG).
Vienlaikus nevar izmantot tādas alternatīvās degvielas, kas neatbilst zemam netiešās zemes izmantošanas maiņas riskam atbilstoši normatīvajiem aktiem par biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un uzraudzības un kontroles kārtību. Kritēriji, ko nozīmē tīrs M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzeklis, mainās no 2026. gada 1. janvāra, nosakot, ka tīrs M1, M2 un N1 kategorijas transportlīdzeklis ir tāds, kuram ir 0 CO2 g/km. Kritēriji, ko nozīmē tīrs M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis, nemainās.
Likumprojektos noteiktās prasības attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju rīkotajiem autotransporta līdzekļu iepirkumiem, kā arī uz noteiktiem pakalpojumu līgumiem, kas tiek slēgti par sabiedriskā autotransporta pakalpojumiem, īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem, atkritumu (sadzīves) savākšanas pakalpojumiem, pasta transporta, paku pārvadāšanas pakalpojumiem, pasta piegādes pakalpojumiem, paku piegādes pakalpojumiem.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas sniegtajiem datiem uz laiku no 2016. gada līdz 2020. gada februārim pasūtītāju (Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma izpratnē) īpašumā, turējumā vai lietojumā kopā ir reģistrēti 16 018 transportlīdzekļi, no kuriem vislielākais skaits – 9127 – ir pasažieru automobilis (M1) un vieglais komerciālais transportlīdzeklis (N1) – 3327.
Ar elektrību un benzīnu darbināmi ir tikai divi M1 kategorijas transportlīdzekļi, bet tikai ar elektrību – 132 pasažieru automobiļi, pieci autobusi (M3) un divi komerciālie transportlīdzekļi (N1).
Direktīvā ir noteikti divi periodi minimālo mērķa rādītāju sasniegšanai: no 2021. gada 2. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim un no 2026. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma grozījumu pārejas noteikumos noteikts, ka atkarībā no transporta līdzekļa veida tīro autotransporta līdzekļu procentuālais īpatsvars katrā iepirkumā būs no 8% līdz 35% periodā no 2021. gada 2. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim. Turpmāk procenti palielinās, otrā periodā tie atsevišķos segmentos pieaug.
Finanšu ministrija uzsver, ka likumprojektā nav ietvertas prasības par to, ka iepirktiem transportlīdzekļiem vai tiem transportlīdzekļiem, kas tiek izmantoti noteiktu pakalpojumu sniegšanā, ir jābūt jauniem. Prasības saistītas ar transportlīdzekļu radīto emisiju apjomu, nevis vecumu. Atbilstību likumprojektā minētajiem kritērijiem var nodrošināt, arī pārbūvējot jeb modernizējot transportlīdzekļus.
Biedrības “Auto asociācija” prezidents Andris Kulbergs norāda, ka no 1. janvāra ES ir mainījusies kārtība, kādā veidā testē automašīnas uz izmešu daudzumu. Līdz ar to iepirkumos “tīrie” transportlīdzekļi varēs būt vai nu elektroauto, vai “plug-in” tehnoloģijas hibrīdi.
“Publiskajos iepirkumos iegādājoties “tīros” transportlīdzekļus, kāps pārvadātāju izmaksas. Elektroauto vai “plug-in” tehnoloģijas hibrīdi patlaban ir par 30–50% dārgāki nekā mašīnas, kas darbojas ar iekšdedzes dzinējiem. Pārvadātājiem mainīsies budžets, ar vecajiem budžetiem nevarēs vairs eksistēt – vai nu būs jāsamazina autotransporta vienību skaits, vai jāpalielina budžets,” secina biedrības vadītājs. “Tas nozīmēs, ka mazie iepirkumi kļūs stipri dārgāki. Viens no variantiem – pārvadātājiem būs jākooperējas kopā vienā lielākā iepirkumā.”
Publiskajos iepirkumos iegādājoties “tīros” transportlīdzekļus, kāps pārvadātāju izmaksas. Elektroauto vai “plug-in” tehnoloģijas hibrīdi patlaban ir par 30–50% dārgāki nekā mašīnas, kas darbojas ar iekšdedzes dzinējiem.
Likumprojektu anotācijā norādīts: lai gan šobrīd ar elektrību darbināmo transportlīdzekļu cenas ir augstākas nekā transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar fosilajām degvielām, autotirgus nepārtraukti un strauji attīstās un tirgū tiek piedāvāts arvien plašāks ar elektroautomobiļu klāsts, kā arī cenas starpība starp ar elektroautomobiļiem un ar fosilo degvielu darbināmajiem transportlīdzekļiem pakāpeniski izlīdzinās.
Satiksmes ministrija ir uzsākusi nacionālās elektromobilitātes infrastruktūras tīkla izveidi, piesaistot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Līdz 2030. gadam ir plānots sniegt atbalstu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un izmantošanas veicināšanai, tostarp publiskajā sektorā. Iespējamie finanšu avoti ir ES fondi, valsts budžets (arī Emisijas kvotu izsolīšanas instruments un Modernizācijas fonds) un privātais finansējums.
