Eiropas Komisijas stratēģiskais redzējums līdz 2050. gadam ir panākt ekonomikas klimatneitralitāti.
Eiropas Padome un Eiropas Parlaments 2022. gada beigās panāca pagaidu politisku vienošanos par svarīgiem paketes “Fit for 55” jeb “Gatavi mērķrādītājam 55%” tiesību aktu priekšlikumiem, kuros paredzēts vēl vairāk samazināt emisijas un pievērsties to sociālajai ietekmei. Vienošanās ir provizoriska līdz oficiālajai pieņemšanai abās iestādēs, paziņojumā presei vēstīja Eiropas Parlaments.
SEG emisijas būs jāsamazina vairāk
“Galvenais Latvijas mērķis klimata jomā līdz 2030. gadam ir samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas. Ir divi galvenie veidi, kā to sasniegt: palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un energoefektivitāti,” Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē 22. februārī stāstīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Līga Kurevska.
Eiropas Savienībā (ES) ir noteikts kopējs SEG emisiju samazināšanas mērķis, kas ir sadalīts trijās daļās:
- ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS – ietilpst elektroenerģija, siltumapgāde, lielā ražošana) iekļautās darbības;
- ES ETS neiekļautās darbības (ne-ETS – mazā enerģētika, rūpniecība, transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošanas sektors);
- oglekļa dioksīda (CO2) piesaiste zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektoram.
Latvijai bija noteikts mērķis līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas ne-ETS sektorā par 6% (salīdzinājumā ar 2005. gadu), taču ES tiesību pakotnē “Gatavi mērķrādītājam 55%” šis rādītājs ir paaugstināts līdz 17%.
ETS emisijas Latvijai bija jāsamazina par 43%, bet jaunais mērķis ir 62% pret 2005. gadu. Latvijai sākotnēji bija jānodrošina vismaz 3,1 miljons tonnu CO2 piesaistes vienību, taču tagad papildus ir jāpiesaista vēl 0,644 miljoni tonnu CO2 piesaistes vienību. “Tas nozīmē, ka ir jāuzlabo CO2 piesaiste par 20%,” piebilda L. Kurevska.
Lai sasniegtu mērķi, jāpalielina AER īpatsvars transporta sektorā
Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plānā (NEKP) 2021.–2030. gadam atjaunojamo energoresursu (AER) mērķa īpatsvars galapatēriņā transportā ir noteikts ne mazāk kā 7%. Jaunajā Eiropas tiesību aktu priekšlikumu pakotnē “Gatavi mērķrādītājam 55%” tas ir daudz augstāks – 29%.
Pašreizējā situācija, vērtējot degvielas veidu īpatsvaru transporta sektorā, Latvijā ir šāda: ļoti augsts dīzeļdegvielas patēriņš – 78,9%, benzīnu izmanto 15,5%, bet AER – tikai 5,1%. Tas ir divas reizes mazāk nekā ES vidējais rādītājs. 2020./2021. gadā atjaunojamo degvielu no visas degvielas struktūras Eiropā izmantoja 10%. Pēc AER izmantošanas apjoma transporta sektorā esam piektie no beigām ES.
“Ja AER īpatsvars transporta sektorā saglabājas tāds pats kā 2020./2021. gadā, lai sasniegtu valsts kopīgo AER mērķi (54%), to īpatsvaram elektroenerģijas ražošanā un centralizētajā siltumapgādē vajadzētu būt 100%. Ja elektroenerģijā tas nav neiespējams, arī siltumapgādē līdz 2030. gadam izvirzītais mērķis nav sasniedzams,” situāciju īsumā raksturoja KEM pārstāve.
Autotransporta emisijas palielinās, bet pirktspēja ir zema
2021. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, transporta sektora emisijas ir palielinājušās par 3,8%.
Vislielākais SEG “ražotājs” ir autotransports – 2021. gadā tas veidoja 96,9%, bet dzelzceļa transports – 2,7% no kopējām emisijām transporta segmentā.
Salīdzinājumā ar 2005. gadu autotransporta emisijas 2021. gadā bija palielinājušās par 11,2%, bet dzelzceļa transportā – samazinājušās par 70,5%.
Saeimas deputāts, biedrības “Auto asociācija” prezidents Andris Kulbergs uzskata, ka tādēļ autotransportam ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Latvijas autoparku veido 722 000 automašīnu: 28% ir jaunas, bet 72% – lietotas. Šis skaits katru gadu kļūst lielāks. A. Kulbergs paredz, ka desmit gados autoparks pieaugs par 28%. Ja situācija nemainīsies, CO2 auto transportā 2030. gadā palielināsies par 8,9%, salīdzinot ar 2018. gadu.
Vidējais auto vecums patlaban ir 14,9 gadi. No visa autotransporta 86% veido vieglās automašīnas. Dīzeļdegvielu izmanto 67%, benzīnu – 30%, bet sašķidrināto naftas gāzi – 3%.
Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe vērsa uzmanību zemajai Latvijas iedzīvotāju pirktspējai – tikai 49% mājsaimniecību pieder automašīna. Tās lielākoties ir vecas un izmanto dīzeļdegvielu.
Latvijā ir otrais lielākais automašīnu ar dīzeļdzinēju īpatsvars Eiropā – 63 %.
Tādēļ, meklējot risinājumus, primāri ir jādomā, kā palīdzēt mājsaimniecībām, kuras nevarēs atļauties jaunu, videi draudzīgu auto. Viena alternatīva varētu būt investēšana sabiedriskā transporta, kolektīvās pārvietošanās pakalpojumu attīstībā.
Nodokļu politika
Līdz šim transporta sektora "zaļināšanas" pasākumi it ietvēruši nodokļu politiku, atbalstu elektroauto iegādei un atbilstošas infrastruktūras izveidei.
Taču (EK) ir norādījusi, ka transporta virzībā uz klimatneitralitāti Latvijā nav pietiekami izmantoti nodokļu instrumenti.
Pagājušogad oktobrī EK publicēja pētījumu par nodokļu politiku transporta nozarei, kurā tā secināja, ka Latvijai kopā ar Igauniju un Lietuvu transporta jomā ir viszemākie nodokļi ES.
Latvija ir viena no deviņām valstīm, kur nav auto iegādes nodokļa. Taču gan benzīna, gan dīzeļa akcīzes nodoklis nedaudz pārsniedz ES vidējo rādītāju,” informēja Satiksmes ministrijas pārstāve L. Austrupe.
Nodokļu jautājums netiek viennozīmīgi vērtēts. Piemēram, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperte Inese Olafsone aicināja ņemt vērā arī vidējās neto algas atšķirības ES dalībvalstīs.
LV portāla infografika.
Zaļāka pilsētvide
Kā viens no būtiskākajiem rīcības virzieniem SEG emisiju mazināšanai ir pilsētvides uzlabošana.
SM pārstāve L. Austrupe Saeimas komisijas sēdē atgādināja, ka SEG emisijas visvairāk veidojas urbānā vidē, kur ir vislielākā ekonomiskā aktivitāte, tādēļ “ar ierobežojošiem un alternatīviem mobilitātes pasākumiem” varētu panākt lielāku efektu. Viens no SEG emisiju samazināšanas pasākumiem SM plānā, piemēram, ir publiskā sektora autoparka “zaļināšana”.
2021. gada 9. septembrī stājās spēkā grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publisko iepirkumu likumā, ar ko tika noteiktas prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos nodrošināt noteiktu procentu “tīru” autotransporta līdzekļu.
Vienlaikus Saeimas deputāts A. Kulbergs atgādināja, ka ar sabiedriskā transporta “zaļināšanu” nav pietiekami, jo autobusi veidojot tikai 1,8% no visiem CO2 izmešiem, bet “Rīgas Satiksmes” autoparks emitējot tikai 1% no visa autotransporta CO2 izmešiem.
Izaicinājumi elektrouzlādei
2016. gadā Latvijā bija tikai 12 elektrouzlādes punkti, tagad – 420 uz galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.
“Ar tīkla izbūvi ir izpildītas Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīva, bet ir gaidāma Alternatīvo degvielu infrastruktūras regula. Tajā paredzēts būtisks ambīciju kāpums gan elektrouzlādes punktu jaudām, gan pieejamībai. Līdzšinējais elektrouzpildes staciju tīkls būs jāpārbūvē,” informēja L. Austrupe.
Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas projektā paredzēts izveidot arī publiski pieejamus ūdeņraža uzpildes punktus uz TEN-T (Eiropas transporta) tīkla ceļiem.
Gan SM pārstāve, gan Saeimas deputāts A. Kulbergs norādīja, ka viena no problēmām elektroauto ieviešanā ir uzlādes staciju pieejamība pilsētvidē, daudzdzīvokļu māju mikrorajonos; šis segments nav attīstīts.
Otra joma, kas būtu jāattīsta, lai iedzīvotāji vairāk izmantotu elektroauto, ir tīkla lietošanas ērtums, jo ir dažādi operatori un tādēļ atšķirīgas aplikācijas, norēķinu sistēmas un tarifi.
Vairāki eksperti un ministriju pārstāvji uzsvēra arī atbalsta nepieciešamību elektroauto iegādei gan privātajam sektoram, gan uzņēmumiem.
Nav transporta politikas
Komisijas diskusijā izskanēja arī transporta politikas trūkuma problēma. “Latvijā visu nosaka tirgus. Nekur nav definēts, cik tieši transporta sektoram būtu jāsamazina CO2 izmeši,” secināja A. Kulbergs. Pēc viņa domām, lai sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, būtu nepieciešams Latvijas autoparka “zaļināšanas” attīstības plāns nākamajiem desmit gadiem.
Arī SM piekrīt, ka izaicinājumus rada degvielu politikas stratēģijas trūkums, kas ir traucējošs faktors autoparka politikas attīstības plānošanai.
Lai palīdzētu iekustināt privāto sektoru alternatīvās degvielas izmantošanā un infrastruktūras izveidē, pēc SM domām, būtu nepieciešams pieņemt Transporta enerģijas likumu.
Neskaidrības rada arī situācija, ka nav definēts, kura iestāde ir atbildīga par transporta nozares politiku klimatneitralitātes jomā, jo tā ir vairāku ministriju pārziņā.
Pasākumu kopums ar konkrētiem, izpildāmiem mērķiem
“Transporta sektors ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai Latvija sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, tāpēc būtu svarīgi veikt vairākus pasākumus, lai situāciju uzlabotu,” akcentēja L. Kurevska.
2022. gadā izveidotā Nacionālās enerģētikas un klimata padomes Ilgtspējīgas mobilitātes darba grupa risina vairākus infrastruktūras (sabiedriskais transports, mikromobilitāte, autoparka atjaunošana u. c.) un iedzīvotāju paradumu maiņas veicināšanas (nodokļu politika, atbalsta pasākumi) jautājumus, par ko varētu būt skaidrība līdz NEKP pārskatīšanai.
KEM pārstāve uzsvēra, ka virzībā uz klimatneitralitāti ir nepieciešams noteikt konkrētus, pēc iespējas reāli izpildāmus mērķus transporta sektoram, kā arī vajadzētu paredzēt noteiktus pienākumus un valsts atbalstu sektora komersantiem, lai šos mērķus sasniegtu.
Finansējums transporta klimata mērķu sasniegšanai jaunajā ES fondu periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo ir gandrīz divkāršojies un sasniedz 854 miljonus eiro, bet tas ne tuvu neesot pietiekams, lai 2030. gadā sasniegtu izvirzītos mērķus.
Savukārt L. Austrupe deputātiem norādīja: “Lai transporta politikā sasniegtu noteiktus mērķus, jābūt paveiktiem mājasdarbiem arī enerģētikas un fiskālajā politikā. Tikai tad var runāt par uzlabojumiem infrastruktūrā (gan transporta, gan enerģētikas) un pēc tam uzrunāt transporta sistēmas lietotājus un rosināt viņu paradumu izmaiņas.”
