AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
15. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Satiksme
3
3

Jauns regulējums, lai veicinātu alternatīvās degvielas izmantošanu

LV portāla infografika; Avots: Ekonomikas ministrija

Valdībā atbalstīts Transporta enerģijas likumprojekts, ar kuru plānots aizstāt Biodegvielas likumu. Tajā ietvertais regulējums paredz plašāku alternatīvās degvielas izmantošanu transportā, veicinot tās pieejamību un nodrošinot infrastruktūras attīstību. Nozaru asociācijas kritizē jauno likumprojektu, norādot, ka Latvijai nav ambīciju elektrotransporta ieviešanā, kā arī iebilst pret pienākuma mehānisma noteikšanu degvielas piegādātājiem, lai sasniegtu alternatīvās enerģijas plašākas ieviešanas mērķus.

īsumā
  • Šā likuma mērķis ir veicināt alternatīvās degvielas izmantošanu transportā un sekmēt tās infrastruktūras attīstību.
  • Paredzēts, ka no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020. gadā būs vismaz 10%.
  • Patlaban biokomponentes piejaukums 95. markas benzīnam un dīzeļdegvielai noteikts 4,5–5% robežās.
  • Divu ministriju izstrādāto likumprojektu asi kritizē konsultācijās iesaistītās uzņēmēju nozaru asociācijas, bet EM šīs iebildes nav ņēmusi vērā.
  • Valsts mērķus AER jomā nevar sasniegt tikai ar biodegvielu.
  • Abas asociācijas iebilst arī pret likumprojektā noteikto obligāto pienākumu degvielas piegādātājiem panākt, lai sasniegtu noteikto mērķi – 10% AER saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā.

Likumprojektu, kuram ir desmit panti, izstrādājušas Ekonomikas un Satiksmes ministrija, un to jau apstiprinājis Ministru kabinets (MK). Šā likuma mērķis, kā norādīts likumprojektā, ir veicināt alternatīvās degvielas izmantošanu transportā un sekmēt tās infrastruktūras attīstību. Paredzēts, ka izstrādātais likumprojekts kļūs par transporta enerģijas tirgus attīstības vispārējo regulējumu un aizstās šā brīža degvielas tirgus attīstībai neatbilstošo Biodegvielas likumu.

Viens no galvenajiem likumprojekta izstrādes mērķiem ir ieviest ES direktīvas 2009/28/EK prasības, lai no atjaunojamiem energoresursiem (AER) saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā Latvijā 2020. gadā būtu vismaz 10%. Tas sasniedzams, ievērojot, ka tādas enerģijas īpatsvars, kas iegūta no biodegvielas, ko ražo no labības un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukura un eļļas kultūraugiem, kā arī kultūraugiem, kas lauksaimniecības zemē audzēti kā galvenie kultūraugi galvenokārt enerģijas iegūšanas vajadzībām, nepārsniedz 7% no enerģijas galapatēriņa transportā 2020. gadā, norādīts likumprojektā.

Piejaukums 4,5–5% robežās

Ekonomikas ministrijas (EM) Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktora vietniece Baiba Logina skaidro, ka biodegvielas kvalitāti un piejaukuma apjomu nosaka MK noteikumi Nr. 332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” un MK noteikumi Nr. 772 “Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību”.

Patlaban biokomponentes piejaukums 95. markas benzīnam un dīzeļdegvielai noteikts 4,5–5% robežās.

Tirgus uzraudzība

Likumprojekta 5. pants nosaka transporta enerģijas kvalitāti un tirgus uzraudzību – būs jānodrošina transporta enerģijas kvalitātes atbilstība lietošanai esošo un jaunāko tehnoloģiju motoros, lai sasniegtu augsta līmeņa vides aizsardzības rezultātus. Ņemot vērā, ka mehānisko transportlīdzekļu degvielu dažādība arvien palielinās, transportlīdzekļu lietotājiem tiks nodrošināta informācija par alternatīvo degvielu publiski pieejamo uzpildes un uzlādes punktu ģeogrāfisko izvietojumu, degvielas kvalitāti un veidu, kā arī par biodegvielas saturu benzīnā vai dīzeļdegvielā, skaidro EM. 

Savukārt no 2020. gada autostāvvietu īpašniekiem būs jānodrošina elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošana, bet degvielas tirgotājiem – noteikta no AER ražotas enerģijas daļa to realizētajā produkcijā. Vienlaikus paredzēts saglabāt obligāto biodegvielas piejaukumu.

Pēc likumprojekta apstiprināšanas MK būs jārisina jautājums par transporta enerģijas tirgu, kā arī transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību un atbildīgās institūcijas noteikšanu, par ko ministrijām saskaņošanas procesā nav izdevies vienoties. Tāpat MK būs jāizdod virkne normatīvo aktu, kas attieksies gan uz transporta enerģijas tirgus uzraudzības, gan arī uz transporta enerģijas kvalitātes, tai skaitā biodegvielas atbilstības ilgtspējai, nodrošināšanu un ziņošanas prasību degvielas tirgotājiem vienkāršošanu, kā arī citiem ar nozari saistītiem jautājumiem.

Asa kritika

Divu ministriju izstrādāto likumprojektu asi kritizē konsultācijās iesaistītās uzņēmēju nozaru asociācijas, bet EM šīs iebildes nav ņēmusi vērā. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) uzsver, ka “likumprojekts ir izstrādāts formāli pēdējā brīdī, lai varētu atskaitīties Eiropas Savienības (ES) institūcijām par direktīvu ieviešanu, aizmirstot par valsts, komersantu un sabiedrības ekonomiskajām interesēm. Acīmredzami ir tas, ka lielākais atbildības slogs mērķa – 10% AER saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā – sasniegšanā tiek pārlikts uz Latvijas degvielas piegādātājiem. Turklāt jau tagad apzinoties, ka to nav iespējams izpildīt”.

Gan LDTA, gan biedrība “Auto asociācija” iebilst pret naftas izcelsmes degvielas daļēju aizvietošanu 10% apmērā no enerģētiskās vērtības ar alternatīvo degvielu vai biodegvielu, jo uzskata, ka Latvijas degvielas piegādātājiem vajadzīgais alternatīvās degvielas vai biodegvielas apjoms nebūs pieejams.

EM Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta direktora vietniece B. Logina atgādina, ka degvielas tirgotājiem Latvijas mērķis – 10% AER saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā – bija zināms jau kopš 2009. gada. Tiesa, viņa nenoliedz, ka patlaban biodegvielu Latvijā ražo tikai dažas rūpnīcas. Savulaik (līdz 2010. gadam biodegvielas rūpnīcas saņēma valsts atbalstu) ar to nodarbojās ap desmit ražotāju.

SIA “Bio-Venta” valdes loceklis un ražošanas direktors Indulis Stikāns atzīst, ka viņa pārstāvētais uzņēmums ir vienīgais, kas ražo rapša biodīzeļdegvielu un kā Latvijas Biodegvielu asociācijas biedrs vairāku gadu garumā ir sniedzis dažādus priekšlikumus EM. Patlaban rūpnīcā top pirmās paaudzes biodegviela, un drīzumā uzņēmums to gatavojas daļēji ražot arī no atkritumiem. Bet, tā kā biodegviela, kas ražota no lauksaimniecības kultūraugiem, enerģijas galapatēriņa transportā 2020. gadā nedrīkst pārsniegt 7%, tad būs vajadzīgi arī cita veida AER, lai izpildītu noteiktos mērķus.

Nav ambīciju elektroenerģijas jomā

Arī biedrības “Auto asociācija” valdes loceklis Ingus Rūtiņš piekrīt, ka valsts mērķus AER jomā nevar sasniegt tikai ar biodegvielu. “Valstī būtu jānosaka jomas, kuras turpināsim vai sāksim atbalstīt, lai iegūtu kopējo enerģētikas bildi. Likumprojektā nekāda vērība nav pievērsta elektroautomobilim un elektroenerģijas patēriņam transportā, kas ļoti strauji iet uz priekšu pasaulē un ES. Latvijai nav ne politikas, ne ambīciju elektrotransporta jomā, kas virzītu uz lielāku tās daļu AER,” tā I. Rūtiņš.

Kā informē VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD), 2018. gadā pie galvenajiem autoceļiem Latvijā ir plānots izveidot 70 uzlādes stacijas, bet līdz 2021. gadam – vēl 80. Projektu “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” par apmēram astoņiem miljoniem eiro īsteno no ES fondu līdzekļiem. Līdz 1. aprīlim Latvijā bija reģistrēti pāri par 400 elektrotransporta līdzekļu.

Obligātais pienākums

Abas asociācijas iebilst arī pret likumprojektā noteikto obligāto pienākumu degvielas piegādātājiem panākt, lai sasniegtu noteikto mērķi – 10% AER saražotās enerģijas īpatsvars transporta enerģijas bruto galapatēriņā. “Sagaidīt no degvielas tirgotājiem, ka viņi radīs pieprasījumu degvielas tirgū, ir diletantiski. Valstij pašai būtu jārada pieprasījums,” uzskata I. Rūtiņš.

LDTA arī uzsver, ka “degvielas piegādātājiem ne tikai ir paredzēts pienākuma mehānisms, bet arī noteiktas soda sankcijas par tā neizpildi situācijā, kad valsts pati nespēj nodrošināt ar instrumentiem, ar kuru palīdzību noteikto mērķi sasniegt un pienākumu izpildīt”. LDTA uzskata, ka atbildība būtu nosakāma solidāri starp valsti, komersantiem un sabiedrību.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU