Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Ikviens Latvijas iedzīvotājs ar valsts atbalstu var iegādāties sev pieņemamāko jaunu vai lietotu elektromobili vai ārēji lādējamu hibrīdauto. Atbalsta programmā kopējais pieejamais finansējums ir 10 miljoni eiro.
Noteikumi Nr. 896 “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei” nolikums”, kas stājas spēkā 28. decembrī, nosaka elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādes vērtēšanas kritērijus, projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.
Noteikumos ir paredzēts, ka projekta iesniedzējs – projekta īstenotājs būs komersants, bet atbalsta saņēmējs – fiziska persona, kura varēs iegādāties ne vairāk kā vienu automobili mājsaimniecības locekļu mobilitātes nodrošināšanai.
Visi projektu iesniedzēji, kuri noslēgs līgumus par projektu īstenošanu ar SIA (sabiedrību ar ierobežotu atbildību) “Vides investīciju fonds”, būs tiesīgi saņemt atbalstu par šajos noteikumos atbilstošo mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļu pārdošanu brīvas konkurences ietvaros.
Biedrības “Auto asociācija” prezidents Andris Kulbergs atzinīgi vērtē šo programmu un lēš, ka, ievērojot konkursa nolikumu, privātpersonas varētu pieteikties elektroauto iegādei pavasarī. Asociācijas biedri ir ieinteresēti piedalīties šajā programmā un aktīvi interesējas, kad sāksies pieteikšanās.
Noteikumu mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG emisiju) samazināšanu, atbalstot tādu transportlīdzekļu ieviešanu Latvijā, kuri pēc savas konstrukcijas:
Finansējuma apmērs jauniem elektromobiļiem ir noteikts 4500 eiro, lietotiem elektromobiļiem un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdauto – 2250 eiro.
Likumprojekta anotācijā minēts šāds piemērs: iedzīvotājs apmeklē autosalonu “X” un vēlas iegādāties jaunu elektromobili “Y”, kura vērtība ir 30 000 eiro (ar PVN). Izmantojot valsts sniegto atbalstu, iedzīvotājs šo elektromobili “Y” varēs iegādāties par 30 000 – 4 500 = 25 500 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli – PVN).
Normatīvi nosaka mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļa iegādes cenas ierobežojumu 60 000 eiro (bez PVN) bāzes komplektācijā. Likumprojekta autori – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) – skaidro, ka tas ir darīts tāpēc, lai no atbalsta tvēruma izslēgtu premium (luksus) segmenta elektromobiļus (piemēram, “Porsche Taycan”, “Jaguar I-PACE”, “Audi e-tron”, “Mercedes Benz EQC 400 4MATIC), kuru iegādi, visticamāk, izvēlas maksātspējīgākā sabiedrības daļa, kura šāda veida transportlīdzekļus varētu iegādāties arī bez valsts atbalsta.
Latvijā ir iegādājami vairāk nekā 40 elektromobiļu modeļu no vismaz 15 automobiļu markām. Līdz ar to transportlīdzekļa izvēles iespējas atbilstoši tehniskajiem parametriem un cenai ir pietiekami plašas.
Lai stimulētu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi, noteikumi paredz papildu atbalstu 1000 eiro apmērā par atbalsta saņēmēja īpašumā esoša M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļa norakstīšanu, to nododot apstrādes uzņēmumam saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu.
Transportlīdzeklim atbalsta saņēmēja īpašumā ir jābūt Latvijā reģistrētam vismaz pēdējos trīs kalendāros gadus, tam tikpat ilgi jābūt izmantotam ceļu satiksmē, kā arī ir jābūt aprīkotam tikai ar iekšdedzes dzinēju un ciklā starp pēdējām trim pamatpārbaudes apskatēm ir jānobrauc vidēji 5000 km gadā.
Otrs stimulējošais faktors elektroauto iegādei paredz, ka projekta īstenotājs atbalsta saņēmējam piedāvās papildu atlaidi vismaz 1000 eiro (bez PVN) apmērā vai citu vienu vai vairākus papildu stimulējošus risinājumus minētā finansiālā ekvivalenta apmērā, ja atbalsta saņēmējs iegādājas jaunu elektromobili.
Savukārt lietota elektromobiļa iegādei projekta īstenotājam atbalsta saņēmējam ir jāpiedāvā papildu atlaide vismaz 500 eiro (bez PVN) apmērā vai cits viens vai vairāki stimulējoši risinājumi minētā finansiālā ekvivalenta apmērā.
A. Kulbergs min, ka tirgotāja papildu atlaide varētu būt gan naudas, gan mantiskā formā – ziemas riepas, disku komplekts, signalizācija u. c.
Ņemot vērā pieejamā finansējuma apjomu, VARAM prognozē, ka kopējais iegādāto elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto skaits varētu sasniegt 3800 vienību, kā rezultātā, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums ar konkursā iegādātajiem transportlīdzekļiem būtu ap 9800 t CO2 gadā jeb 49 000 t CO2 monitoringa periodā (pieci gadi).
A. Kulbergs pozitīvi vērtē iespēju elektroauto iegādāties operatīvajā līzingā, “jo tā var panākt daudz mazāku mēneša maksājumu un elektroauto iegādē varēs piedalīties daudz vairāk klientu”. Viņš minēja, ka 80% elektroauto privātpersonas iegādājas operatīvajā līzingā.
Viņaprāt, ir svarīgi, ka privātpersonai ir mazināts birokrātiskais slogs, – atbalstu varēs saņemt uzreiz pie auto tirgotāja, visa dokumentu kārtošana būs jāveic uzņēmumam.
90% no tirgū esošajām elektromašīnām izmanto uzņēmumi.
A. Kulbergs: “Privātpersonas vajag iekustināt, bet lielu pienesumu programma nenesīs, jo 90% no tirgū esošajām elektromašīnām izmanto uzņēmumi. Valsts mērogā ir aktīvi jādomā par atbalsta sistēmu uzņēmumiem. Iegādāties elektroauto ar valsts atbalstu būtu ieinteresētas piegādes, taksometru kompānijas. Uzņēmumiem nobraukums ir lielāks nekā privātajiem auto, un tas būtu papildu stimuls, lai vidē nenonāktu tik daudz CO2.”
Noteikumi paredz, ka SIA “Vides investīciju fonds” desmit darba dienu laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā izsludinās projektu konkursu, ievietojot sludinājumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un Vides investīciju fonda tīmekļvietnē.
Mēneša laikā tiks pieņemti projektu iesniegumi no valsts akciju sabiedrības (VAS) “Ceļu satiksmes drošības direkcija” pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrētajiem komersantiem (auto tirgotājiem), kuri normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojuši un reģistrējuši transportlīdzekļu tirdzniecības vietu.
Pēc projektu iesniegumu izvērtēšanas un līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas auto tirgotājs iedzīvotājiem drīkstēs piedāvāt iegādāties elektromobiļus un ārēji lādējamos hibrīdauto ar plānoto valsts atbalstu.
Transporta sektors ir otrs lielākais SEG emisiju avots un rada gandrīz trešo daļu (29%) no kopējām Latvijas SEG emisijām, norādīts likumprojekta anotācijā.
Autotransports ir lielākais SEG emisiju avots transporta sektorā. 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, SEG emisiju daudzums ir palielinājies par 0,9%, no kura pasažieru automašīnas radīja aptuveni 58%, bet kravas automašīnas un autobusi – 32,4% no kopējām autotransporta sektora SEG emisijām.
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” rīcībā esošā informācija par transportlīdzekļu struktūru pēc degvielas veida liecina, ka elektrotransportlīdzekļi kopumā veido tikai 0,2% (1349 transportlīdzekļi) no Latvijā reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem, nepilnus 70% – dīzeļdegvielas transportlīdzekļi un 27% – transportlīdzekļi, kuri aprīkoti ar benzīndzinējiem.
