Man uz zemes vienības atrodas dzīvojamā māja, kura ir sadalīta ½ domājamās daļās. Tas ir dalītais īpašums, man pieder tikai zeme. Zeme ir iežogota, māja ir ar divām atsevišķām ieejām. Mājas kopīpašniece pēc vairākām manām vēstulēm maksā zemes nomas likumisko maksu, bet nepilnā apmērā. Viņa uzskata, ka viņai pieder ½ mājas, un viņa maksā 25 eiro, bet viņas valdījumā ir vēl citas astoņas būves – pirts, pagrabs un citas būves –, kuras viņa lieto tikai savām vajadzībām, un otram mājas kopīpašniekam šīm būvēm nav piekļuves (ēkas nav nostiprinātas zemesgrāmatā). Vai man ir tiesības aprēķināt zemes lietošanas maksu pēc divām formulām: par būvēm, kas ir kopīpašumā (50 eiro no ½), un par būvēm, kas ir viņas valdījumā, bet kuras viņa nav nostiprinājusi zemesgrāmatā, – 50 eiro apmērā (ir akts par būvju legalizāciju). Likumā šāds gadījums nav atrunāts. Mājas kopīpašniece ir bezkaunīga, lieto manu zemi dārzam un gūst peļņu no mana īpašuma, neskatoties uz to, ka likumā ir atrunāts, ka zemi lieto būvju ekspluatācijai un piekļuvei. Funkcionālā zeme ēkai nav noteikta.
No situācijas apraksta nav iespējams precīzi noteikt, kāds tiesiskais regulējums šajā gadījumā piemērojams.
Attiecībā uz privātpersonai piederošas zemes lietošanu svarīgi noskaidrot, uz kāda tiesiskā pamata dalītais īpašums radies. Ja tas izveidojies vēsturisko notikumu rezultātā (zemes reformas, valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz konkrētās zemes pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves)), tad tas ir likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14. panta pirmās daļas 1.–4. punktā regulētais piespiedu dalītais īpašums.
Piespiedu dalītā īpašuma ēka ir:
Piespiedu dalītā īpašuma zemesgabals:
Ar nomas reformu no 2022. gada 1. janvāra tika izbeigtas piespiedu nomas attiecības, un to vietā dalītā īpašuma gadījumos zemes un patstāvīgo būvju īpašnieku attiecības regulē jauns tiesību institūts – “likumiskās zemes lietošanas tiesības”.
Tas ir maksājums par zemes lietošanu, nevis būvēm.
Zemes likumiskās lietošanas maksu nosaka likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 38. panta otrā daļa. Tā paredz, ka zemes likumiskās lietošanas maksa ir 4% gadā no lietotās zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāka par 50 eiro gadā.
Zemes likumiskās lietošanas maksas noteikšanai no šā gada izmanto universālo kadastrālo vērtību.
Likuma 42. panta papildinātā septītā daļa noteic: “Ja zemes likumiskās lietošanas tiesības attiecas uz dzīvojamās ēkas īpašniekiem un lietošanā esošās zemes kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī ir lielāka par tās 2024. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību, tai atbilstošais maksājums par zemes likumisko lietošanu no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim katru gadu palielinās par 30 procentiem pret iepriekšējā gada maksājumu, līdz tiek sasniegts atbilstošais zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs no aktuālās kadastrālās vērtības.”
Piespiedu nomas reforma neaizliedz iespēju pusēm vienoties par citu maksas apmēru (mazāku vai lielāku) vai iespēju zemes īpašniekam atteikties arī no minimālās maksas saņemšanas (50 eiro gadā). Ja pusēm ir savstarpēji saskanīga griba, tās var vienoties par citu maksas apmēru arī likumiskās zemes lietošanas tiesībās.
Strīdus par lietošanā esošās zemes platību un robežām izšķir tiesa.
Par piespiedu nomas reformu plašāk varat uzzināt LV portāla publikācijās >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
