SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
10. martā, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Labklājība
5
5

Ārkārtējās situācijas pabalstu periodus ieskaitīs darba stāžā

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Likumprojekts paredz – lai darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem neveidotos apdrošināšanas stāža pārtraukumi, kad Covid-19 apstākļu dēļ tika piešķirti īpašie pabalsti, to saņemšanas periodus pielīdzinās apdrošināšanas periodiem: tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā.

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Saeimā sākts skatīt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz Covid-19 dēļ noteiktās ārkārtējās situācijas laikā maksāto pabalstu periodus pielīdzināt apdrošināšanas stāžam.

īsumā
  • Covid-19 dēļ noteiktajā ārkārtējā situācijā piešķirtie pabalsti netiek aplikti ar nodokļiem, un no tiem neveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās sociālās iemaksas: tas nozīmē, ka šie periodi neveido sociālās apdrošināšanas stāžu.
  • Tāpēc Valsts sociālās apdrošināšanas likumā paredzēts noteikt, ka laiks, kad saņemts dīkstāves pabalsts, dīkstāves atbalsts, dīkstāves palīdzības pabalsts, bezdarbnieka palīdzības pabalsts, vecāku pabalsta turpinājums, jaunā speciālista pabalsts un slimības palīdzības pabalsts, arī veidos apdrošināšanas stāžu.
  • Stāžs tiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz pensiju un dažādiem īstermiņa pakalpojumiem, kuriem apdrošināts darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izstrādāti, lai Covid-19 krīzes laika pabalstu periodus varētu ieskaitīt apdrošināšanas stāžā, kas tiek ņemts vērā, nosakot tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju informēja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Sandra Rucka.

Grozījumu projekts paredz dīkstāves pabalsta, dīkstāves atbalsta, dīkstāves palīdzības pabalsta, vecāku pabalsta turpinājuma un slimības palīdzības pabalsta periodus pielīdzināt apdrošināšanas periodiem: tiem apdrošināšanas veidiem, kuriem persona būtu bijusi apdrošināta kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā.

Tāpat bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta saņēmējus paredzēts pielīdzināt bezdarbnieka pabalsta saņēmējiem, savukārt bezdarbnieka palīdzības pabalsta un jaunā speciālista pabalsta periodi tiks pielīdzināti apdrošināšanas periodam pensiju apdrošināšanai.

Tā kā iemaksas par šo pabalstu periodiem netiek veiktas, to pielīdzināšana apdrošināšanas (darba) stāžam ietekmēs apdrošināšanas pakalpojumu apmēru tikai tiktāl, ciktāl šis pakalpojuma apmērs atkarīgs no stāža, norādīts grozījumu projekta anotācijā.

Piemēram, tas ietekmēs bezdarbnieka pabalsta apmēru, ja personai šo [pabalsta] periodu dēļ mainīsies stāžs bezdarba apdrošināšanai, no kura ir atkarīgs bezdarbnieka pabalsta apmēra procenti; invaliditātes pensijas apmēru I un II grupas invaliditātes gadījumā, jo I un II grupas invaliditātes pensijas aprēķinā tiek ņemts vērā apdrošināšanas stāžs invaliditātei; vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru gadījumos, kad pensijas apmērs tiek noteikts minimālās pensijas apmērā atkarībā no apdrošināšanas stāža; arī gadījumos, kad no apdrošināšanas stāža ir atkarīgs pensijas sākumkapitāla aprēķinā piemērojamais nosacījums par vidējo iemaksu algu valstī.

Minēto sešu pabalstu un atbalsta maksājuma periodu pielīdzināšanu apdrošināšanas periodam paredzēts piemērot no 2020. gada 12. marta. Tas ir datums, kurā pirms gada Covid-19 infekcijas draudu dēļ valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija.

Stāžs svarīgs tiesībām uz pensiju un arī tās apmēra aprēķinam

Likuma pārejas noteikumos no šīgada 1. janvāra tika iekļauts 73. punkts, kas paredz, ka līdz 2023. gada 31. decembrim personai, kura nav sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu vai kurai nav piešķirta valsts vecuma pensija un kura saņēmusi dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu vai vecāku pabalsta turpinājumu, ir tiesības par iepriekšminētā pabalsta periodu brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai, iemaksas veicot no attiecīgā pabalsta apmēra.

Šī norma bija paredzēta, lai cilvēks pats varētu novērst iespējamo stāža pārtraukuma negatīvo ietekmi uz vecuma pensiju. Jo, lai būtu tiesības uz vecuma pensiju, nepieciešams vismaz 15 gadu apdrošināšanas stāžs; lai būtu tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos, nepieciešams 30 gadu stāžs, savukārt vecuma pensijas sākumkapitāla aprēķinam piemēro labvēlīgākus nosacījumus, ja ir vismaz 30 gadu stāžs. Turklāt darba ņēmēji ir sociāli apdrošināti pensijai: ja iemaksas ir faktiski veiktas, tad personai ir uzkrāts pensijas kapitāls.

Ar grozījumiem no likuma paredzēts izslēgt pārejas noteikumu 73. punktu, jo ārkārtējās situācijas pabalstu periodi jau tāpat tiks ieskaitīti stāžā. Personām, kuras, pamatojoties uz šī likuma pārejas noteikumu 73. punktu, veikušas brīvprātīgās iemaksas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) atmaksās brīvprātīgās iemaksas, kas nav ņemtas vērā pensijas aprēķinā.

Kā informēja LM pārstāve, pēc VSAA datiem, neviens gan līdz šim nav veicis brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai.

Kādus pakalpojumus var ietekmēt krīzes pabalstu laiks

Ievērojot Covid-19 radītos riskus, kopš pagājušā gada marta tika pieņemti normatīvie akti dažāda veida atbalstam dažādām personu grupām, un vairāki šie pabalsti tiek maksāti joprojām.

Tiesību aktos vienlaikus ar konkrēto pabalstu ieviešanu tiek noteikts, ka no tiem netiek ieturētas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Līdz ar to šo pabalstu periodi neveido personai apdrošināšanas periodu (stāžu).

  • Lai rastos tiesības uz valsts pensiju, vecuma pensijai nepieciešams apdrošināšanas stāžs 15 gadi (no 2025. gada – 20 gadi) un invaliditātes pensijai – 3 gadi.
  • Lai rastos tiesības uz slimības, maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu, nepieciešams kvalifikācijas periods, t. i., personai jābūt sociāli apdrošinātai attiecīgajam apdrošināšanas veidam ne mazāk kā trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu periodā vai sešus mēnešus pēdējo 24 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.
  • Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kura apdrošināšanas stāžs bezdarbam ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu Latvijas Republikā ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas bezdarba gadījumam ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.
  • Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ ir apdrošinātajai personai, par kuru darba devējs veicis vai tam bija jāveic obligātās iemaksas apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ne mazāk kā trīs gadus.
Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI