Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Uzņēmējiem, darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem maksājumus dīkstāvē sniedz Valsts ieņēmumu dienests. Speciālos pabalstus maksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Covid-19 dēļ krīzē nonākušajiem iedzīvotājiem, kuriem nav tiesību uz valsts noteikto atbalstu, jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, kurš, izvērtējot materiālās situācijas pasliktināšanos, var piešķirt krīzes pabalstu.
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Lai mazinātu Covid-19 sekas, uzņēmējiem un citiem iedzīvotājiem tiek nodrošināts atbalsts, jo ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim. Vairākumu atbalsta pasākumu paredzēts īstenot ilgāk – līdz 30. jūnijam. Tiek apspriesti arī jauni priekšlikumi par papildu atbalstu.
Uzņēmēji, kuri līdz 2021. gada 30. jūnijam (bet ne ilgāk par termiņu, kurā ir spēkā epidemioloģiskās situācijas dēļ noteiktie saimnieciskās darbības ierobežojumi) piedzīvo ieņēmumu kritumu, var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un saņemt:
Krīzes skartajiem uzņēmumiem ir paredzēts vienreizējs valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai. Ekonomikas ministrija (EM) ir saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu par daļu no šāgada sākumā valdības apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta programmā, kas paredz apgrozāmo līdzekļu granta (dāvinājuma) piešķiršanu Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Līdz ar to VID 5. februārī sāka pieņemt pieteikumus no komersantiem, norādīts EM informācijā.
Par jaunajiem nosacījumiem šī atbalsta saņemšanai lasāms LV portāla skaidrojumā “Maina apgrozāmo līdzekļu granta kvalifikācijas kritērijus, lai palielinātu saņēmēju loku”.
Atbalsta pasākumu statistika liecina, ka pēdējos divos mēnešos – no 2020. gada 1. decembra līdz šā gada 2. februārim – VID izmaksājis dīkstāves atbalstu (darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem), algu subsīdijas un apgrozāmo līdzekļu grantus kopumā 46,71 miljona eiro apmērā.
Informācija “Atbalsta iespējas, saskaroties ar Covid-19 izraisītām grūtībām” (nosacījumi, atbalsta apmērs, pieteikšanās kārtība u. c.) pieejama VID tīmekļvietnē.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra joprojām maksā vairākus pabalstus un īpašā kārtībā arī slimības pabalstu (B lapa), ja persona saslimusi ar Covid-19.
Saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” no 2021. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam šim pabalstam kalendāro dienu un reižu skaits netiek ierobežots un to piešķir par periodu, par kuru ir izsniegta izglītības iestādes izziņa un darba devēja apliecinājums, ka darbinieks nevar strādāt attālināti, vai aprūpes centra izziņa, ka tā pakalpojums nav pieejams.
Lai slimības pabalsti būtu pieejami plašāk, Labklājības ministrija (LM) aicina darba devējus būt iespējami pretimnākošiem pret tiem darbiniekiem, kuriem ir sākumskolas vecuma bērni, un mēģināt rast tādus risinājumus uzņēmumā, kas dotu iespēju šiem vecākiem gan sniegt atbalstu saviem bērniem mācību procesā, gan arī veikt savus darba pienākumus. Darba devēji un darbinieki, savstarpēji vienojoties, varētu pielāgot darba laika organizēšanas jautājumus vai arī pārskatīt darba procesus.
Paskaidrojot, kādas varētu būt iespējas šādās situācijās, LM Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Inese Upīte LV portālam norāda, ka finanšu ministra vadības darba grupā šāgada 21. janvārī tika atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums slimības palīdzības pabalstu padarīt plašāk pieejamu, aicinot darba devējus izvērtēt iespēju savstarpēji vienoties ar darbinieku par attaisnoto prombūtni, ja darbinieks nevar strādāt attālināti vai nevar attālināti veikt darbu pienācīgā kvalitātē tāpēc, ka ir jāsniedz atbalsts saviem bērniem mācību procesā.
Pašreizējais tiesiskais regulējums jau tagad paredz, ka slimības palīdzības pabalstu var saņemt, ja persona nevar strādāt attālināti. Sākumā šis nosacījums vairāk tika attiecināts uz darba specifiku, kas liedz strādāt attālināti, nevis ģimenes apstākļiem, kad jāsniedz atbalsts bērniem mācību procesā.
Pašreiz visā valstī skolēni mācās no mājām. Līdz ar to periodā, kad visām skolām valstī vienoti ir noteiktas attālinātās mācības, pieprasot VSAA slimības palīdzības pabalstu par to, ka tiek pieskatīts bērns vecumā līdz 10 gadiem (vai bērns ar invaliditāti), iesniegumam nav jāpievieno izglītības iestādes izziņa, ka bērns nedrīkst apmeklēt skolu, informēja VSAA preses sekretāre Iveta Daine.
Tomēr izziņa vienam no vecākiem, kurš pieprasa slimības palīdzības pabalstu, nepieciešama tajos gadījumos, kad bērns nedrīkst apmeklēt bērnudārzu, jo grupiņa vai konkrēta pirmsskolas izglītības iestāde slēgta Covid-19 infekcijas radīto apstākļu dēļ.
Atbalsts ir pieejams sociāli apdrošinātajām personām, kurām piešķirtā vecāku pabalsta periods beidzas laikā, kad izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ šie cilvēki nevar atgriezties darbā.
Ārkārtējā situācija, kas bija noteikta līdz 7. februārim, ir pagarināta vēl uz diviem mēnešiem – līdz 6. aprīlim.
Vecāku pabalsta turpinājumu nevar saņemt personas, kurām piešķirts dīkstāves atbalsts.
Bezdarbnieka palīdzības pabalstu piešķir no nākamās dienas, kad beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksa; pabalstu piešķir un izmaksā par četriem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Jaunā speciālista pabalstu izmaksā līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Turpina darboties no 16. novembra mainītā slimības pabalsta piešķiršanas kārtība, ja saslimšana saistīta ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā, vai ar akūtu augšējo elpceļu infekciju.
Darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem, kuriem līdz 2021. gada 30. jūnijam izsniegta darbnespējas lapa B, jo viņi saslimuši ar Covid-19 vai atrodas karantīnā, slimības pabalstu pēc tam, kad ārsts būs noslēdzis darbnespējas lapu B, VSAA piešķirs no darba nespējas pirmās dienas 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās iemaksu algas.
Tiem, kuriem līdz 2021. gada 30. jūnijam darbnespēja noteikta sakarā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju, ārsts izsniegs darbnespējas lapu B par periodu no slimības pirmās dienas līdz trešajai dienai. VSAA par pirmajām trim dienām piešķirs slimības pabalstu 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.
Plašāk: Slimības lapas Covid-19 laikā.
VSAA personām, kurām VID ir piešķīris dīkstāves atbalstu un kurām VID reģistrēti apgādībā esoši bērni vecumā līdz 24 gadiem, izmaksā piemaksu pie dīkstāves atbalsta 50 eiro apmērā mēnesī par katru apgādībā esošu bērnu.
Piemaksu piešķirs, ja dīkstāves atbalsts saņemts laikā līdz 2021. gada 30.jūnijam.
Piemaksu par apgādībā esošu bērnu VSAA izmaksās darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kuri saņēmuši VID izmaksāto dīkstāves atbalstu.
Piemaksu VSAA piešķir bez personas iesnieguma, pamatojoties uz informāciju, ko saņem no VID par personām izmaksāto dīkstāves atbalstu, un ņemot vērā atbalsta saņēmēja tiesības šajā periodā izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu. Piemaksu pie dīkstāves atbalsta VSAA pārskaita uz saņēmēja kontu, kurā VID pārskaitījis dīkstāves atbalstu.
Plašāka informācija par VSAA maksājumiem Covid-19 pieejama aģentūras tīmekļvietnes norādē “Izmaiņas VSAA pakalpojumos ārkārtējās situācijas laikā”.
Pabalstu krīzes situācijā pašvaldība piešķir tiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā zaudējuši iespēju nodrošināt savas pamatvajadzības. Papildu tam var saņem 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Šo piemaksu kompensē valsts.
Pašreiz valsts finansē arī 50% no vienai personai pašvaldības izmaksātā krīzes pabalsta, taču ne vairāk kā 40 eiro mēnesī. Līdz ar to, nosakot pabalstu 80 eiro apmērā, pašvaldība var papildus saņemt maksimālo valsts līdzfinansējumu.
Pērn Labklājības ministrijas šim līdzfinansējumam rezervētie valsts līdzekļi netika iztērēti. Tagad tiek gatavotas izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai palielinātu pašvaldībām no valsts saņemamo līdzfinansējuma daļu, labklājības ministre Ramona Petraviča informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kura skatīja jautājumu par personu sociālo aizsardzību un sociālo nodrošinājumu Covid-19 pandēmijas laikā.
Jaunais krīzes pabalsts tika ieviests pērn martā, lai sniegtu atbalstu personai vai ģimenei, kas tieši ārkārtējās situācijas dēļ nevar gūt ienākumus un kam nav tiesību uz citiem valsts noteiktajiem atbalsta veidiem, piemēram, bezdarbnieka vai dīkstāves pabalstu.
Valsts kontrole (VK) revīzijā “Labklājības ministrijai piešķirtā finansējuma izlietojums pašvaldību izmaksātā pabalsta krīzes situācijā līdzfinansēšanai” norāda uz vairākām problēmām, kas konstatētas pašvaldībās jaunā krīzes pabalsta piešķiršanas kārtībā.
Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, informējot par VK konstatēto, Trešā revīzijas departamenta direktore Inga Vārava norādīja, ka ne visas pašvaldības ir piešķīrušas šādu atbalstu, līdz ar to tās nav izmantojušas iespēju saņemt valsts līdzfinansējumu.
Revīzijā konstatēts, ka 14 pašvaldībās pabalsta apmērs ir noteikts mazākā apmērā, nekā iespējams, lai saņemtu maksimālo valsts līdzfinansējumu.
Lai gan revīzijā ir gūta pārliecība, ka no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirtais papildu finansējums ir izlietots atbilstoši mērķiem, t. i., atbalsta sniegšanā iedzīvotājiem, lai kompensētu Covid-19 krīzes radītās sekas, tomēr revidenti secina, ka iedzīvotājiem ar līdzvērtīgu ienākumu līmeni nebija iespējas saņemt līdzvērtīgu atbalstu, jo pašvaldības pabalsta apmēru bija noteikušas ļoti atšķirīgu: robežās no 30 eiro līdz 150 eiro mēnesī.
Atšķirīga pieeja pašvaldībās ir bijusi arī pabalsta pieprasītāju un to vajadzību izvērtēšanā. Piemēram, Ķekavas un Siguldas novadā sociālā situācija izvērtēta detalizēti. Sociālais dienests pārliecinājies par klientu sniegto ziņu patiesumu, datus pārbaudījis pašvaldībām pieejamajos valsts reģistros. Pabalsti izmaksāti tiem cilvēkiem, kuriem ienākumi krīzes dēļ bija zuduši vai būtiski samazinājušies. Bet, piemēram, Ērgļu novada sociālais dienests pabalstus piešķīris bez šāda izvērtējuma, tādējādi atbalstu sniedzot arī tām ģimenēm, iedzīvotājiem, kuriem ienākumi nebija mainījušies.
Savukārt 35 pašvaldības (tātad vairāk nekā trešā daļa) šos pabalstus nepiešķīra vispār, Covid-19 pirmajā vilnī sniegto atbalstu raksturo Valsts kontroles revidenti.
Deviņas no pašvaldībām, kuras izvēlējās pabalstu nepiešķirt, nav arī informējušas iedzīvotājus par šo jauno atbalsta veidu. “Turklāt šie pabalsti nebija noteikti ne pašvaldību saistošajos noteikumos, ne domes lēmumos,” uzsvēra I. Vārava.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā diviem pabalstiem nosaukumi ir vienādi, bet to mērķi būtiski atšķiras, norāda VK pārstāve. Ir krīzes pabalsts, kas paredzēts pēc ekstrēmiem notikumiem (piemēram, ugunsgrēka vai smagas ģimenes locekļa slimības gadījumā). Šādā situācijā, protams, netiek vērtēti ģimenes resursi.
Savukārt, ja ģimene Covid-19 apstākļu dēļ nevar gūt ienākumus un tai nav tiesību uz citiem valsts atbalsta veidiem, tad sociālajam dienestam ir jāpārbauda, vai cilvēks jau nesaņem VID vai VSAA pabalstu. Citādi nav iespējams pārliecināties par to, ka ģimene patiešām nespēj nodrošināt pamatvajadzības.
Labklājības ministrija pēc VK ieteikuma ir pilnveidojusi sociālajiem dienestiem izstrādātās vadlīnijas, kā nodrošināt šī pabalsta piešķiršanu. Tās paredz pienākumu nodrošināt informācijas pieejamību par ieviesto pabalstu, atbalstu neattiecināt tikai uz personām, kuras skārusi Covid-19 infekcija [saslimušajiem], pirms pabalsta piešķiršanas obligāti veikt personas (ģimenes) sociālās situācijas izvērtējumu; ievērot pabalsta uzskaites prasības, pabalsta saņemšanas laikā vērtēt ģimenes sociālās situācijas izmaiņas u. c.
LM Metodiskās vadības kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska informēja komisiju, ka pērn aprīlī šo pabalstu pieprasīja 1442 personas, savukārt maijā – gandrīz 2000 personas. Decembrī pabalstu pieprasījušas vien 172 personas. Diskutējot par to, kāpēc Covid-19 krīzes pabalsts vairs nav tik pieprasīts, pašvaldības ir norādījušas, ka valstī ir palielināti citi atbalsta mehānismi, turklāt krīzes pabalsts ir viens no zemākajiem.
LM virza steidzamus grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai palielinātu valsts līdzfinansējuma maksimālo summu pabalstam. Pašreiz likums noteic, ka krīzes pabalstu maksā vēl mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām. LM rosina šī pabalsta periodu noteikt līdz 30. jūnijam.
