SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
15. aprīlī, 2021
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Ģimene
2
11
2
11

Ģimenes pabalsta reforma ietver arī sociālās stipendijas studijām augstskolā

Ģimenes valsts pabalsta apmērs mēnesī pašreiz tiek noteikts atkarībā no bērnu skaita ģimenē un no tā, kurš pēc skaita bērns ir piedzimis. No 2022. gada tiks mainīts pabalsta apmērs un piešķiršanas nosacījumi.

FOTO: Freepik

Ģimenes valsts pabalsta palielināšana ar 2022. gadu ir daļa no šī pabalsta reformas. Tā ietvers arī vairākas citas izmaiņas, tostarp jaunu atbalstu – sociālās stipendijas daudzbērnu ģimeņu bērniem, kuri sekmīgi mācās augstskolā. Tās vienlaikus paredzētas arī kā kompensējošs mehānisms gadījumiem, kad līdzšinējais pabalsta apmērs pēc jaunās piešķiršanas kārtības atsevišķās situācijās varētu sarukt uz jau pilngadību sasniegušo bērnu rēķina.

īsumā
  • Pašreiz ģimenes valsts pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā no kopējā bērnu skaita ģimenē un tā, kurš pēc skaita bērns ir piedzimis. Piemaksas apmērs ir atkarīgs no tā, par cik bērniem vecumā līdz 20 gadiem konkrētajam saņēmējam ir piešķirts pabalsts.
  • Palielinot pabalstus, vienlaikus tiks mainīta to piešķiršanas sistēma, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet gan no faktiski audzināmo bērnu skaita.
  • Pašreiz vispārējā gadījumā ģimenes pabalstu piešķir par katru bērnu, kas ir vecumā no viena gada līdz 15 gadiem. Ar likuma grozījumiem paredzēts, ka pabalsta izmaksas laiks būs līdz bērna 16 gadu vecumam.
  • Vienlaikus ar pabalsta sistēmas izmaiņām paredzēts jauns atbalsta veids – sociālā stipendija 160 eiro mēnesī – daudzbērnu ģimeņu bērniem studijām.
  • Saistībā ar ģimenes valsts pabalsta sistēmas izmaiņām vēl būs nepieciešams veikt grozījumus citos tiesību aktos, piemēram, Augstskolu likumā.

LV portāls jau rakstīja par valdības lemto, ka no 2022. gada paredzēts palielināt ģimenes valsts pabalstu, ko maksā par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma. Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumu projekts paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra par vienu apgādībā esošu bērnu  ģimenes valsts pabalsts būs 25 eiro, par diviem bērniem – 100 eiro mēnesī (50 eiro par katru bērnu), par trijiem bērniem – 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.

Šobrīd pabalstu piešķir par katru ģimenē audzināmo bērnu no viņa viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 15 gadu vecumam. Par bērnu, kurš pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, pabalstu izmaksā līdz viņa 20 gadu vecuma sasniegšanai, ja viņš nav stājies laulībā.

Grozījumu projekts ir iesniegts Saeimā. Tajā ne tikai ieviestas izmaiņas pabalsta apmērā, bet arī paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu piešķirs līdz bērna 16 gadiem. Vecums palielināts par gadu, ņemot vērā, ka daļa jauniešu pamatizglītību iegūst 16, nevis 15 gadu vecumā, īpaši gadījumos, kad skolas gaitas uzsāktas 7 gadu vecumā. Likumā tiks noteikts, ka ģimenes valsts pabalstu varēs pieprasīt 24 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas (pašreiz tie ir seši mēneši), kā arī plānotas citas izmaiņas.

Sociālo un darba lietu komisija otrdien konceptuāli atbalstīja grozījumu projektu un lūgs Saeimu likumprojektu atzīt par steidzamu un skatīt divos lasījumos, jo saistībā ar ģimenes valsts pabalsta sistēmas izmaiņām vēl būs nepieciešams veikt grozījumus citos tiesību aktos.

Atbalstīt tad, kad tas visvairāk nepieciešams

Jaunā ģimenes valsts pabalsta sistēma atšķirsies ar to, ka no 2022. gada pabalsta apmēru noteiks un maksās par ģimenē audzināmo bērnu, kura vajadzības vecākiem jānodrošina, nevis, kā tas ir pašreiz, kad pabalsta apmēra noteikšanai ņem vērā bērnu kopējo skaitu, arī pieaugušos bērnus. Līdz ar to būs arī situācijas, ka ģimenēm, kurās ir bērni, kas pārsnieguši pabalsta piešķiršanas vecumu, pabalsts vai to kopsumma varētu būt mazāka nekā tagad.

Valsts sociālo pabalstu likuma 6. panta pirmā daļa nosaka: ģimenes valsts pabalstu piešķir personai, kura audzina bērnu.

Pašreiz, nosakot pabalsta apmēru, pabalsta pieprasītāja ģimenes kopējā bērnu skaitā ieskaita visus pieprasītāja bērnus – arī tos, par kuriem pabalsta izmaksa ir izbeigta, jo bērns jau ir sasniedzis 20 gadu vecumu, vai arī pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas nemācās, tādēļ pabalsts par viņu nav piešķirts.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē iepazīstinot ar valsts atbalsta izmaiņām ģimenēm ar bērniem, Demogrāfisko lietu centra vadītājs, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks norādīja uz vairāku reformas pasākumu kopumu, kā arī paredzēto atšķirīgo kārtību pabalsta noteikšanā turpmāk.

Pašreiz ģimenes pabalsts tiek maksāts par bērna kārtas skaitli: par pirmo bērnu – 11,38  eiro, otro – 22,76 eiro, trešo – 34,14 eiro, ceturto – 50,07 eiro.

Pabalsta apmērs par bērna kārtas skaitli saglabājas arī tad, kad vecākie brāļi un māsas jau ir pieauguši un pelna paši. Tādējādi pašreizējā kārtība paredz, ka tiek papildus piemaksāts ģimenēm, kurās ir pieauguši bērni. Līdzekļi būtu jāsadala ģimenēm, kurām nepieciešama lielāka palīdzība jau tagad – pirmsskolas un skolas vecuma bērnu audzināšanā. Jo katra bērna aprūpēšanai, audzināšanai ir tā dēvētās nenovēršamās izmaksas – apģērbs, pārtika, skolas piederumu, medikamenti utt.

Atbalstam bērnu audzināšanā būtu arī jābūt taisnīgam. Pašreiz tā nav.

Piemēram, ģimenei, kurā ir divi mazi bērni, pašlaik pabalsts ir 44,14 eiro mēnesī (par pirmo bērnu 11,38 eiro, par otro – 22,76 eiro, piemaksa par diviem bērniem – 10 eiro).

Savukārt ģimenei, kurā ir trīs pieauguši bērni un viens mazs bērns, atbalsts ir lielāks, jo tā saņem pabalstu kā par ceturto bērnu – 50,07 eiro.

Cits piemērs. Pašreiz ģimene ar trijiem bērniem saņem ģimenes valsts pabalstu 68,40 eiro (11,38 + 22,76 + 34,14) un piemaksu 66 eiro = 134,28 eiro. Savukārt ģimene ar sešiem bērniem, no kuriem trīs jau ir virs 20 gadu vecuma, pabalstos kā par 4., 5. un 6. bērnu saņem 150,21 eiro (50,07 + 50,07 + 50,07) + piemaksu = 216,21 eiro.

Situācijai jābūt tādai, ka šīs abas ģimenes saņem vienādu atbalstu, audzinot bērnus, kuri paši nevar pelnīt, tāpēc, kā uzsvēra I. Parādnieks, bija svarīgi noteikt bāzes vērtību – pabalstu viena bērna ģimenei – un tad lielākus pabalstus par vairākiem audzināmiem bērniem.

Pabalsts samazināsies tām ģimenēm, kurās pašreizējā ģimenes valsts pabalstu sistēmā bērns tika uzskaitīts kā trešais, ceturtais, piektais utt., pabalsta apmēru nosakot pēc šī kārtas numura, savukārt jaunajā sistēmā pabalsta apmēra noteikšanai par bērniem vairs netiks piemērots kārtas numurs, bet pabalsta apmērs būs atkarīgs no tā, cik bērnu ir vecāku aprūpē.

Piemēram, ģimenē ir trīs pilngadību sasnieguši bērni, par kuriem pabalsts vairs netiek saņemts, un viens nepilngadīgs bērns, par kuru kā par 4. bērnu ģimenē pabalsts pašreiz ir 50,07 eiro mēnesī, savukārt no 2022. gada pabalsts būs 25 eiro.

Pašreiz aprēķināts, ka, ieviešot jauno pabalstu sistēmu, 204 112 ģimenēm pabalsta apmērs palielināsies dažādā apmērā – no dažiem desmitiem eiro līdz 165 eiro. Apmēram 7% jeb 15 504 ģimeņu pabalsta apmērs samazināsies – par 9–10 eiro, daļai – par 25 eiro.

Kompensācija – sociālās stipendijas

Pārejot uz ģimenes valsts pabalsta izmaksu pēc aprūpējamo bērnu skaita, nepieciešams nodrošināt citus atbalsta veidus, lai novērtētu katras kuplās ģimenes devumu bērnu audzināšanā, uzsver I. Parādnieks. Tāpēc vienlaikus ar pabalsta izmaiņām paredzēts ieviest jaunu atbalsta veidu – sociālo stipendiju pieejamākai augstākajai izglītībai daudzbērnu ģimeņu bērniem. Paredzēts, ka šī stipendija būs 160 eiro mēnesī. To varēs saņemt, izpildot noteiktus samērīgus sekmju kritērijus. Līdz ar to, uzsver I. Parādnieks, šāds atbalsts būtu pieejams tieši tad, kad tas daudzbērnu ģimenēm ir visvairāk nepieciešams.

Pašreiz definēts, ka sociālo stipendiju (vecumā līdz 25 gadiem) varēs saņemt, izpildot šādus kritērijus:

  • pilna laika klātienē studējošais no ģimenes, kas atbilst vai iepriekš atbilda daudzbērnu ģimenes definīcijai;
  • 2021. g. rudenī sāks studijas augstskolas vai koledžas 1. kursā (ja ir akreditēta/licencēta studiju programma/virziens);
  • iestājoties augstskolā, centralizēto eksāmenu rezultāts nav zemāks par valstī vidējo eksāmena kārtošanas gadā;
  • ja centralizētie eksāmeni nav kārtoti, tad vidējā atzīme no vidējās izglītības dokumenta nav zemāka par 6,7;
  • studiju laikā studējošais ir sekmīgs, viņam nav akadēmisko parādu, nevienā priekšmetā nav atzīmes, zemākas par 5, vai arī vidējā svērtā atzīme ir 7 vai augstāka.

Sociālo stipendiju “Studētgods” paredzēts nodrošināt jau ar 2021./2022. mācību gada sākumu – 2021. gada 1. septembri.

Jāgroza arī Augstskolu likums

Valdība jau pagājušajā gada 22. septembra sēdes protokolā ietvēra uzdevumu izstrādāt visus nepieciešamos normatīvo aktu projektus par papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem atbilstoši ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” izstrādātajam priekšlikumam par ģimenes valsts pabalsta reformu.

Kā skaidroja I. Parādnieks, reforma sastāv no divām daļām: tā ietver pabalsta apmēra un piešķiršanas nosacījumu izmaiņas no 2022. gada 1. janvāra, kas jau ir iekļautas Labklājības ministrijas sagatavotajā Valsts sociālo pabalstu likuma grozījumu projektā.

Otra daļa attiecas uz sociālajām stipendijām. Tāpēc Augstskolu likumā jāiestrādā attiecīgie grozījumi, pašreiz paredzēta atsevišķa fonda izveide stipendijām pēc sociālām pazīmēm, tostarp atbilstoši demogrāfijas politikas mērķiem. Jāveic izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr. 740 “Noteikumi par stipendijām”, nosakot kritērijus, administrēšanas un datu apmaiņas kārtību.

Nākamajiem studentiem jau vasarā, piesakoties studijām, lai pretendētu uz sociālo stipendiju, būtu jābūt iespējai norādīt uz atbilstību daudzbērnu ģimenes statusam. Turklāt, kā LV portālam pastāstīja I. Parādnieks, šādu iespēju varētu izmantot arī tie daudzbērnu ģimeņu jaunieši, kuri iepriekšējos gados nav devušies studēt, iespējams, arī materiālo apstākļu dēļ.

Tieši materiālās problēmas kā šķērsli studijām Saeimas komisijā uzsvēra arī Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāve Elīna Treija, atzinīgi vērtējot kompensējošo mehānismu, atbalstu izglītības iegūšanai: “No mūsu 150 aptaujātajām daudzbērnu ģimenēm 80% izvēle par to, vai bērns varēs atļauties mācīties augstākās izglītības iestādē, ir atkarīga no iespējām iegūt papildu finansējumu – vai tā būtu stipendija, budžeta vieta, bankas kredīts vai tamlīdzīgi līdzekļi. Tātad tikai 20% gadījumu daudzbērnu ģimenes pašas spēj pašas finansēt bērna tālākizglītošanos. Šis ir ļoti nepieciešams instruments, un pabalstu reformai noteikti jābūt kopā ar to.”

Atbalsta konsekvences – jābūt turpinājumam

Demogrāfisko lietu centra vadītājs deputātiem ieskicēja arī turpmākos iespējamos soļus ģimenes valsts pabalsta apmēra pieaugumam “pārskatāmā nākotnē”, proti, pabalsts varētu būt 100 eiro par katru bērnu, sākot no trim bērniem. Nākamajā solī par vienu bērnu pabalstu palielinātu par 5 eiro, līdz ar to tas būtu 30 eiro mēnesī, par diviem bērniem – pabalstu palielinātu par 20 eiro, tad tas būtu 120 eiro mēnesī, par trim bērniem pabalsts būtu 120 eiro par katru bērnu, kopā 360 eiro utt.

Vēl viens aktualizēts priekšlikums iesīkstējušas problēmas risināšanai paredz, ka valstij jāveic iemaksas pensiju kapitālā bērna kopšanas atvaļinājuma laikā no pilnas vecāku un bērnu kopšanas pabalsta kopsummas, bet ne mazāk kā no obligāti noteiktajām minimālām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašreiz vecāku pabalsta/bērna kopšanas pabalsta saņēmēja sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts ir tikai 171 eiro mēnesī. Līdz ar to, ja māmiņa, kurai alga pirms došanās vairākos bērna kopšanas atvaļinājumus ir bijusi, piemēram, 1000 eiro, tad viņas vecuma pensija būs par vairākiem desmitiem eiro mazāka nekā cilvēkam, kuram šajā periodā pensijas uzkrājums turpinājis veidoties no algas, uz netaisnīgu attieksmi norāda I. Parādnieks.

Pārskatāmā nākotnē apspriešanai ir ietverta ideja atbalsta pasākumiem vecākiem pensijas saņemšanā, tostarp dodot iespēju trīs un četru bērnu vecākiem pensionēties priekšlaicīgi, vienu gadu ātrāk par katru izaudzināto bērnu. Saistībā ar pensijām ir izteikti arī citi priekšlikumi.

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU