Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju rīt, 6. februārī, stājas spēkā divi grozījumi noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, pagarinot tā pieejamību un dubultojot apmēru. Lai paplašinātu potenciālo saņēmēju loku, valdība 28. janvārī atbalstīja trešos grozījumus noteikumos, kas vēl gaida EK akceptu.
Jāatgādina, ka valdība trīs reizes ir papildinājusi atbalsta nosacījumus Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai – 12., 14. un 28. janvārī –, gan dubultojot granta apmēru, gan pagarinot tā pieejamību, kā arī grozot kvalifikācijas kritērijus, lai paplašinātu saņēmēju loku. Lai šie Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi stātos spēkā, tie ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Pagaidām EK ir akceptējusi tikai 12. un 14. janvārī pieņemtās MK noteikumu izmaiņas (5. februāra paziņojums pieejams oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" laidienā Nr. 25).
Kritērijus un kārtību granta piešķiršanai nosaka MK noteikumi Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”, kas stājās spēkā 2020. gada 17. novembrī.
MK noteikumi paredz, ka atbalstu var saņemt visu nozaru uzņēmumi, kas reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā nodokļu maksātāji. Par grantu šo noteikumu izpratnē uzskata valsts atbalstu, ko piešķir Covid-19 krīzes skartam uzņēmumam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.
Par granta termiņa pagarinājumu valdība lēma 12. janvārī, atbalstot Ministru kabineta noteikumus Nr. 27 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai””. Pēc saskaņojuma ar EK tie stājas spēkā 6. februārī.
Grants ir pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. maijam. Iepriekš bija paredzēts, ka atbalsts būs pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim.
Savukārt par ikmēneša atbalsta apmēra palielinājumu valdība izšķīrās 14. janvārī, apstiprinot Ministru kabineta noteikumus Nr. 31 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai””. Pēc saskaņojuma ar EK tie stājas spēkā 6. februārī.
Noteikumu 6. punkts nosaka: sākot ar 2021. gada 1. janvāri, ikmēneša atbalsta apmērs ir 60% (iepriekš 30%) no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī.
Savukārt kopējā atbalsta summa, kura piešķirta saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada 19. marta paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā”, saistītu personu grupai nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.
Noteikumu 7. punkts paredz, ka uzņēmumiem, kuru darbības veids atbilst NACE sadaļas grupai “Zivju, vēžveidīgo un mīkstmiešu pārstrāde un konservēšana”, atbalstu nosaka 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 000 eiro (iepriekš 50 000 eiro) katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā atbalsta summa nedrīkst pārsniegt 120 000 eiro saistītu personu grupai.
Uzņēmums, kas saņēmis atbalstu par periodu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim, var atkārtoti pieteikties atbalstam par 2020. gada novembri vai decembri atsevišķi un saņemt atbalsta starpību (ja tāda konstatēta), kas atbalsta perioda mēnesī kopā ar jau saņemto atbalstu nepārsniedz šo noteikumu 6. un 7. punktā minēto apmēru.
Ministru kabineta sēdē 28. janvārī valdība nolēma mainīt granta piešķiršanas kritērijus, lai paplašinātu saņēmēju loku. Šīs izmaiņas vēl gaida saskaņojumu ar EK.
No 2021. gada janvāra līdz maijam ikmēneša grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai varēs pieteikties uzņēmumi, kuri reģistrēti VID kā nodokļu maksātāji un kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
Lai noteiktu, vai uzņēmums ir faktiski uzsācis saimniecisko darbību pēc 2019. gada 1. janvāra, VID vērtēs, vai attiecīgajā gada pārskatā atspoguļojas pasākumu kopums, kas identificē, ka uzņēmums plānojis uzsākt saimniecisko darbību, piemēram, tikuši noslēgti darba līgumi, telpu nomas līgumi u. tml., skaidro Ekonomikas ministrija.
Minētā pieeja nozīmē, ka uzņēmums var būt reģistrēts arī agrāk, piemēram, 2017. gadā, bet pēc 2019. gada notikusi faktiskā saimnieciskā darbība. Tāpat turpmāk atbalstu varēs saņemt tādi uzņēmumi, kuriem 2020. gadā nogalē, salīdzinot ar 2020. gada vasaru, apgrozījums pieaudzis.
VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa procesa vadības daļas vadītāja Inese Spirka vebinārā skaidroja atsevišķus jautājumus, kas ir jāievēro grantu saņēmējiem un kādiem mērķiem to var izlietot.
1. jautājums. Kādiem mērķiem var izlietot grantu? Vai ir pienākums nodrošināt izlietojuma izsekojamību?
Atbilde. Grantu ir iespējams izmantot algu kompensācijai, komunālo maksājumu segšanai un norēķiniem par precēm. MK noteikumos nav noteikta obligāta prasība, kā ir jāuzskaita saņemtie atbalsti un to izlietojums. Bet uzņēmējam ir jāglabā visi ar atbalstu saistītie dokumenti desmit gadus.
2. jautājums. Vai var pieteikties grantam, ja ir saņemts cits valsts atbalsts?
Atbilde. Jā, var pieteikties, tomēr ir jāņem vērā atsevišķi aspekti. Ja ir saņemts cits valsts atbalsts konkrētu izmaksu segšanai, tad piešķirto atbalstu nevar izmantot vienu un to pašu attiecināmo izmaksu segšanai. Piemēram, ja no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras saņemts valsts atbalsts algu kompensēšanai, tad no VID saņemto atbalstu nevar izmantot vienā un tajā pašā periodā algu kompensēšanai. Naudas plūsmai ir jābūt nodalītai.
3. jautājums. Vai vienlaikus var pieteikties grantam un dīkstāves pabalstam?
Atbilde. Jā, vienlaikus var pieteikties abiem šiem atbalsta veidiem.
Ministru kabineta noteikumos Nr. 27 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 10. novembra noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”” precizēts ierobežojums pievienotās vērtības nodokļu (PVN) maksātajiem, skaidro Ekonomikas ministrija.
Šāda skaidrojošā grozījuma mērķis ir ierobežot tādu atbalsta pretendentu loku, kas nepilda saistības pret valsti. Līdz ar to, ja uzņēmums ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai pēdējo divu gadu laikā ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība, atbalsts netiks piešķirts.
Vienlaikus tas neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums pēc savas iniciatīvas izslēgts no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.
Lai pieteiktos grantam par atbalsta periodu, uzņēmumam līdz 2021. gada 15. jūnijam (iepriekš bija noteikts termiņš līdz 2021. gada 15. janvārim par periodu līdz 2020. gada 31. decembrim) elektroniski jāiesniedz VID attiecīgs iesniegums, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
Jāpiebilst, ka komersanti grantam var pieteikties katru mēnesi līdz 2021. gada 31. maijam. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021. gada 31. jūlijam.
MK noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” ir noteikti vairāki kritēriji, kādos gadījumos atbalstu nepiešķir.
Svarīgi, lai uzņēmumam iesnieguma iesniegšanas dienā VID nav nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, vai gadījumus, kad ir noslēgta vienošanās vai līgums par labprātīgu nodokļu samaksu.
Atbalstu nepiešķir arī tad, ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.
4. jautājums. Vai ierobežojums – atbalstu nepiešķir, ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā, – attiecas arī uz viena cilvēka SIA: mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju?
Atbilde. Jā, MK noteikumos nav nosauktas uzņēmēju kategorijas, uz kurām nebūtu attiecināms šis ierobežojums. Līdz ar to tas attiecas uz visām kategorijām.
Atbalstu nepiešķir arī tad, ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā vai par darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro.
Atbalsts nav paredzēts publiskas personas kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai, publiski privātai kapitālsabiedrībai, privātai kapitālsabiedrībai, meitas sabiedrībai, atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībai vai pašvaldības kapitālsabiedrībai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē.
Tas nav paredzēts arī kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kā arī Latvijā reģistrētām juridiskajām personām, kurām vairāk nekā 25% kapitāla daļu (akciju) īpašnieks vai turētājs ir ārzonā reģistrēta juridiskā persona vai personu apvienība.
Atbalstu nepiešķir arī uzņēmumam, kas strādā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē.
VID pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un 20 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksās atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā uzņēmuma kontā. VID par minēto lēmumu paziņos, izmantojot EDS. Vienlaikus VID savā tīmekļvietnē publicēs uzņēmumu sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu.
Kā 25. janvārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē informēja VID, no 18. decembra līdz 17. janvārim piešķirti granti 258 nodokļu maksātājiem 2 081 202 eiro apmērā. Kopumā saņemti 3610 iesniegumi, kopējā prasījuma summa ir gandrīz 26 miljoni eiro.
Pieņemti 18 lēmumi par granta nepiešķiršanu 45 617 eiro apmērā. Galvenie atteikuma iemesli:
Kopš pavasara Ekonomikas ministrija uzņēmēju atbalstam ir izstrādājusi vairāk nekā 20 īpašu atbalsta programmu Covid-19 seku mazināšanai, šobrīd aktuāli ir 15 atbalsta instrumenti. Papildu informācija par šobrīd aktuālajām atbalsta programmām pieejama ministrijas tīmekļa vietnē šeit.
