Kaimiņš no augšstāva klaudzina, urbj, zāģē no rīta līdz pusnaktij un vēlāk. Un tā tas notiek 10 gadus, katru dienu, kopš mēs kļuvām par kaimiņiem. Iespējams, cilvēkam ir psihiski traucējumi, viņš dzīvo kopā ar vecākiem, kuri nu jau ir pensionāri, un varbūt tāda darbošanās viņu zināmā mērā nomierina, bet tikai ne kaimiņus. Diendienā to nav iespējams izturēt. Kaimiņi ir saukuši policiju, bet bez rezultāta. Ģimenes ar maziem bērniem ir spiestas mainīt dzīvesvietu, jo nav miera mājās. Kā uzlabot situāciju?
Situācija primāri ir risināma pārrunu ceļā. Jums būtu jāvēršas pie kaimiņiem ar aicinājumu panākt vienošanos par trokšņošanas ierobežošanu viņu dzīvoklī un jāizskaidro, ka pastāvīga trokšņošana citiem kaimiņiem rada īpašumtiesību un valdījuma tiesību aizskārumu. Saskaņā ar likumu atbildība gulstas uz dzīvokļa īpašnieku.
Ja vienošanos ar kaimiņiem nevar panākt un trokšņošana regulāri atkārtojas, tad, kā pareizi norādījāt jautājuma aprakstā, ir iespējams ar iesniegumu vērsties policijā. Savukārt, ja trokšņošana ir apzināta un darbības izpaužas kā sabiedriskās kārtības traucēšana, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot citu personu mieru, policija var saukt konkrēto personu pie likumā noteiktās atbildības.
Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valodas lietošanas jomā 11. panta pirmā daļa paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz tūkstoš naudas soda vienībām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
