FOTO: Ieva Ābele, Saeima
Šonedēļ Saeimā atbalstīts likumprojekts, kas paredz aizsargāt labticīgā ieguvēja intereses. Turpmāk gadījumos, kad noziedzīgi iegūtā manta būs valstij piekritīgs nekustamais īpašums, to atstās īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. Lai modernizētu tiesu procesu, atbalsta e-lietu ieviešanu. Uzturlīdzekļu parādniekus ierobežos spēlēt azartspēles. Uzņēmēju vienkāršotai nodokļu nomaksai paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā nodots Imigrācijas likuma grozījumu projekts, kas paredz patvēruma meklētājiem piešķirt tiesības strādāt jau pēc trijiem mēnešiem. Šobrīd likumā ir noteikts sešu mēnešu periods. Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, savlaicīga nodarbinātības uzsākšana dod iespēju gūt papildu ienākumus, veicina personu individuālo izaugsmi un palīdz nezaudēt kvalifikāciju.
Izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodoti vairāku deputātu rosināti Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi, kas paredzētu uz alkoholisko dzērienu etiķetēm norādīt informāciju par šo dzērienu sastāvu un enerģētisko vērtību (kalorijām).
Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz likumu papildināt ar nosacījumu, ka tirdzniecības vietā, kurā nav izstrādāta vai ieviesta saimniecisko pakalpojumu sniegšanas iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai (un tas var radīt tūlītēju un būtisku kaitējumu sabiedrības veselības interesēm), Valsts policija vai pašvaldības policija Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pieņemt rakstveida lēmumu par šīs vietas slēgšanu apmeklētāju pieņemšanai līdz septiņām dienām. Piedāvātos grozījumus paredzēts izskatīt Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.
Saeima atkārtoti uzdeva Ministru kabinetam vērtēt prasību 1.–4. klases skolēniem mācību laikā lietot mutes un deguna aizsegu. Lēmuma projektu sagatavojusi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ņemot vērā Saeimā vēlreiz iesniegto kolektīvo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”, ko parakstījuši 10 129 pilsoņi.
Saeima atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, ar kuriem iecerēts veicināt labticīgā ieguvēja intereses kriminālprocesā.
Grozījumi noteic, ka labticīgajam ieguvējam atstājama bezmantinieku manta, kura atzīta par noziedzīgi iegūtu un uz kuru tās labticīgajam ieguvējam zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības.
Ja noziedzīgi iegūtā manta ir valstij piekritīgs nekustamais īpašums, tad to atstāj īpašumā labticīgajam ieguvējam, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas publiskā reģistrā. Savukārt no personas, kas izdarījusi noziedzīgo nodarījumu, varēs piedzīt šīs mantas vērtību.
LV portāls: Meklē veidus, kā efektīvāk aizsargāt labticīgā ieguvēja tiesības.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvā procesa likuma un Kriminālprocesa likuma grozījumus, ar kuriem iecerēts regulējumu padarīt piemērojamu elektronizētam procesam tiesā.
E-lietu ieviešana tiesās plānota, lai izveidotu vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, uzsverot, ka likuma grozījumi saistīti ar e-lietas programmas pirmā posma īstenošanu.
Saeima: Saeima konceptuāli atbalsta grozījumus elektronizēta procesa ieviešanai tiesās.
Otrajā lasījumā ir atbalstīti Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma grozījumi, kas paredz aizliegt uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.
Azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā identificēt konkrēto personu un pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks, līdzīgi kā tas šobrīd noteikts attiecībā uz atkarīgajām personām, kuras iekļautas pašatteikušos personu reģistrā.
Savukārt interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājam, izmantojot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētu autorizētu datu attēlošanas risinājumu, būs pienākums nodrošināt, lai parādniekam nav iespējams piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs.
Ārvalstīs dzīvojošajām personām eID karti kā obligātu personu apliecinošu dokumentu plānots noteikt no 2025. gada, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
Patlaban Latvijas pilsonim un nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu un Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā sniedzis ziņas par savu dzīvesvietu ārvalstī, eID karte kā obligāts personu apliecinošs dokuments noteikta no 2031. gada.
Īsāks termiņš paredzēts, lai personas, kas dzīvo ārvalstīs, pēc iespējas ātrāk varētu izmantot eID kartes sniegtās iespējas un jau šobrīd, saņemot pasi, būtu ieinteresētas saņemt arī personas apliecību. Tādējādi diasporas pārstāvjiem jau ātrāk būtu iespēja valsts pārvaldes sniegtos pakalpojumus saņemt ērtāk un drošāk, teikts likumprojekta anotācijā.
Saeima: Ārvalstīs dzīvojošajiem eID karte kā obligāta plānota no 2025. gada.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumus, kas paredz ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, lai nodokļu maksātājiem vienkāršotu nodokļu nomaksu.
Vienkāršots nodokļa nomaksas risinājums paredzēts kā brīvprātīga iespēja nodokļu maksātājiem nodokļa nomaksā izmantot īpašu saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Tas nozīmē, ka vairs nebūs jāiesniedz attiecīgo nodokļu likumos paredzētās nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī pašam nodokļu maksātājam nebūs jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa.
Saimnieciskās darbības ieņēmumu konts paredzēts, lai no saimnieciskās darbības gūtajiem ieņēmumiem aprēķinātu, ieturētu un uzskaitītu nodokļa maksājumus un pārskaitītu tos vienotajā nodokļu kontā. Šo iespēju varēs izmantot tikai tāda nodokļa aprēķināšanā un iekasēšanā, kuram tā izmantošanu paredz konkrētā nodokļa likums.
LV portāls: Vienkāršākai nodokļu nomaksai ieviesīs saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu.
Saeima: Budžeta komisija konceptuāli atbalsta saimnieciskās darbības ieņēmumu konta ieviešanu.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.