Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 1. novembrī, spēkā stājas grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, kas paredz informācijas apmaiņu starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Uzņēmumu reģistru (UR), lai ierobežotu tādu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektu – juridisko veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju – darbību, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savu darbības veidu.
Grozījumi arī nosaka kārtību, kādā žurnālisti pastāvīgai var piekļūt reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai, kā arī likums papildināts ar 8.2 nodaļu “Laulāto mantisko attiecību reģistra vešana”.
Likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 pantā noteikts, ka UR nosūta VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja:
UR 4.16 panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, nosūtot informāciju VID, vienlaikus pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu par desmit darba dienām. Ja UR saņemts VID atzinums par nepieciešamību veikt papildu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka minētās personas nerīkojas kā juridisko pakalpojumu sniedzēji, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savas darbības veidu, UR pagarina lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem no pieteikuma saņemšanas dienas.
Ja saņemts VID atzinums par tiesību subjekta nodokļu riskiem vai darbību, ko veic 4.16 panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētās personas kā juridisko pakalpojumu sniedzēji, kuri nav iesnieguši VID ziņojumu par savu darbības veidu, UR valsts notārs pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt (pievienot lietai) dokumentus vai izdarīt ierakstu UR vestajos reģistros. Valsts nodevu šādos gadījumos neatmaksā.
Lai gan grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” stājas spēkā 1. novembrī, vienlaikus atsevišķām regulējuma daļām, tostarp regulējuma daļai, kas attiecas uz UR un VID informācijas apmaiņu un ir iekļauta likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmajā daļā, ir noteikts vēlāks spēkā stāšanās un piemērošanas regulējums likuma pārejas noteikumu 36.–38. punktā, skaidro UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Viss 4.16 panta regulējums nosaka tiesības un pienākumus UR un VID, arī pārejas noteikumi regulē jautājumus par šo iestāžu informācijas apmaiņu un tās mērķiem.
4.16 panta pirmā daļa nosaka UR pienākumu sūtīt tajā noteikto informāciju VID. Atbilstoši pārejas noteikumu 36. punktam UR informāciju nosūtīšanai VID par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai UR žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētā, ja šajos reģistros reģistrētā tiesību subjekta vienīgais dibinātājs vai viens no dibinātājiem ir persona, kura bija vienīgais dibinātājs vai viens no dibinātājiem vairākos šajos reģistros reģistrētos tiesību subjektos gada laikā no pieteikuma iesniegšanas brīža, atlasīs un VID nosūtīs, sākot ar 2022. gada 1. jūliju.
Tā kā šī norma stāsies spēkā 2022. gada 1. jūlijā, UR būs tiesības uzkrāt datus par minētajos reģistros (UR žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā) reģistrēto tiesību subjektu dibinātājiem salīdzināšanai un nosūtāmās informācijas atlasīšanai, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, līdz ar to attiecīgajā noteiktajā laika ietvarā arī informācija tiks salīdzināta, lai atlasītu informāciju nosūtīšanai VID un to nosūtītu.
Atbilstoši pārejas noteikumu 37. punktam UR, sākot ar šā gada 1. novembri, informāciju atlasīs un nosūtīs VID, ja konstatēs, ka viens no SIA dibinātājiem jau ir dalībnieks vairākās SIA, izņemot gadījumu, kad viens no kapitālsabiedrības dibinātājiem ir publiska persona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē.
Sākot ar 2022. gada 1. jūliju,UR informāciju nosūtīs VID gan tad, ja viens no SIA dibinātājiem jau ir viens no dalībniekiem vairākās SIA, gan tad, ja viens no akciju sabiedrības dibinātājiem jau ir dalībnieks vairākās SIA, ievērojot iepriekšminēto izņēmumu.
Tā kā minētā norma akciju sabiedrībām piemērojama no 2022. gada 1. jūlija, UR būs tiesības automatizēti apstrādāt datus par akciju sabiedrību dibinātājiem salīdzināšanai un nosūtāmās informācijas atlasīšanai, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, līdz ar to attiecīgajā noteiktajā laika ietvarā arī informācija tiks salīdzināta, lai atlasītu informāciju nosūtīšanai VID un tam nosūtītu.
Pārejas noteikumu 38. punkts attiecas uz visu likuma 4.16 panta pirmajā daļā minēto kritēriju (par atlases kritēriju izvēloties ne tikai informāciju par dibinātājiem, bet arī informāciju par juridisko adresi, valdes locekli, pārstāvēttiesīgo biedru, citu pārstāvēttiesīgo amatpersonu vai prokūristu) piemērošanu UR informācijas atlasīšanai un nosūtīšanai VID.
Līdz ar to minētos kritērijus UR, atlasot informāciju nosūtīšanai VID, piemēros komercsabiedrībām, sākot ar 1. novembri, bet attiecībā uz visiem šā likuma 4.16 panta otrajā daļā minētajiem UR vestajos reģistros reģistrētajiem tiesību subjektiem (komercsabiedrībām un to filiālēm, ārvalstu komersantu filiālēm, ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecībām un pārstāvjiem, individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem, zemnieka vai zvejnieka saimniecībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Eiropas ekonomisko interešu grupām un to filiālēm, Eiropas komercsabiedrībām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām, biedrībām, arodbiedrībām un nodibinājumiem) – sākot ar 2022. gada 1. jūliju.
Lai noteiktu kārtību, kādā starp UR un VID notiek apmaiņa ar informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR vestajos reģistros un personām, kuras pieteikumu ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR vestajos reģistros parakstījušas uz līgumiska pilnvarojuma pamata, tostarp precīzus kritērijus šā panta pirmajā daļā noteikto gadījumu identificēšanai, sniedzamās informācijas apjomu un regularitāti, starp VID un UR ir jānoslēdz jauna starpresoru vienošanās.
Ņemot vērā, ka minētās vienošanās sagatavošanai un noslēgšanai, kā arī tai atbilstoša tehniskā risinājuma izstrādei gan UR nosūtāmās informācijas atlasīšanai, gan nosūtīšanai, gan saņemšanai VID ir nepieciešams laiks, atbilstoši pārejas noteikumu 38. punktam līdz minētās vienošanās noslēgšanai UR informāciju VID sniedz saskaņā ar iepriekš (atbilstoši šā likuma 4. panta 5.9 punktam redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. oktobrim) noslēgto starpresoru vienošanos jeb līdzšinējā kārtībā.
LV portāls jau rakstīja, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 5. kārtas novērtējuma ziņojumā 2018. gada 23. augustā par Latviju rakstīts: lai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. pantā noteiktie subjekti ieviestu iekšējās kontroles un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, Latvijai jāizvērtē iespēja ieviest regulējumu tādās profesionālās darbības jomās kā uzņēmumu dibināšanas pakalpojumi.
“Moneyval”, analizējot Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitātes 11 rādītājus, rīcības virzienā “Juridiskās personas un juridiskie veidojumi” secinājusi, ka vairākos gadījumos juridisko personu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (TCSP jeb angliski – trust and company service providers) bijuši iesaistīti uzņēmumu dibināšanas procesā, taču to sektorā novērojama nepietiekama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas (NILLTF) riska izpratne. Komiteja rekomendējusi NILLTF risku, kas saistīts ar TCSP pakalpojumu sniegšanu, novērtēt un risināt kā daļu no nacionālā risku novērtējuma ziņojuma procesa.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
