Kontu reģistram ziņos arī par klientu seifiem

Kārtība, kādā tas notiks, noteikta Ministru kabineta noteikumu Nr. 186 “Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju” grozījumos, kas stājās spēkā otrdien, 18. augustā.

Kontu reģistrs ir valsts informācijas sistēma, to uztur Valsts ieņēmumu dienests. Kontu reģistra likums noteic, ka kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu pakalpojumu sniedzēji iesniedz iekļaušanai kontu reģistrā ziņas par pieprasījuma noguldījumu, maksājumu un ieguldījumu kontiem.

Likumā no šā gada 1. jūlija ir noteikts pienākums sniegt ziņas arī par klientiem, kas izmanto individuālā seifa pakalpojumu. Informācijā jānorāda personas dati, individuālā seifa vai līguma numurs vai cits unikāls seifa pakalpojuma identifikators, kā arī nomas vai īres līguma noslēgšanas un izbeigšanas datums.

MK noteikumu grozījumos paredzēts, ka ziņu sniedzējs (kredītiestāde; krājaizdevu sabiedrība; maksājumu pakalpojumu sniedzējs):

• līdz 2020. gada 31. augustam iesniedz ziņas par spēkā esošajiem individuālo seifu nomas vai īres līgumiem;
• no 2020. gada 1. septembra iesniedz ziņas par spēkā esošajiem, izbeigtajiem un no jauna noslēgtajiem individuālo seifu nomas vai īres līgumiem.

Seifā var glabāt jebko, kas nav aizliegts. Pakalpojumu sniedzējs atbilstoši likumu prasībām noteic, ko ievietot seifā aizliegts: viegli uzliesmojošas, sprāgstošas un viegli gaistošas vielas, indīgas, narkotiskas un radioaktīvas vielas, ieročus u. c. Vai tas nozīmē, ka kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības un maksājumu pakalpojumu iestādes, kuras sniedz ziņas VID, nodos kontu reģistram informāciju par absolūti visiem klientu individuālajiem seifiem? Vienalga, vai tajā tiek glabāts kāds dokuments, piemēram, testaments, vai nauda, vai glezna?

“Kontu reģistra likuma mērķis ir nodrošināt, ka dati, kas ļauj identificēt vienas personas kontus un individuālos seifus, ir atbilstoši apkopoti un savlaicīgi pieejami finanšu izmeklēšanas iestādēm un citām kompetentajām iestādēm,” likumā noteikto paskaidro Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.

L. Grīnvalde uzsver, ka ziņu sniedzēju rīcībā nav informācijas par seifa saturu (konfidenciāla informācija) un tā ir zināma tikai individuālā seifa pakalpojuma saņēmējam vai viņa pilnvarotajai personai. Likums paredz pienākumu ziņot par noslēgtajiem individuālo seifu nomas vai īres līgumiem un šo pakalpojumu saņēmējiem neatkarīgi no tā, kas seifos tiek uzglabāts.

Vai ziņas par seifiem nav jāsniedz šī specializētā pakalpojuma piedāvātājiem? Piemēram, tāds ir seifu glabātuve “Rīgas seifi”. Atbildot uz jautājumu, kāpēc ir šādi izņēmumi, FM pārstāve norāda:

“Kontu reģistra likuma grozījumi tika izstrādāti, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvā (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES noteikto attiecībā uz informācijas pieejamību par kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzturētajiem individuālajiem seifiem. Citi komersanti, kas sniedz individuālo seifu pakalpojumus un nav kredītiestādes vai citas finanšu iestādes, neietilpst minētās direktīvas tvērumā. Šī iemesla dēļ likums neparedz ziņošanas prasību attiecināt uz iestādēm, kas nav finanšu iestādes atbilstoši Kredītiestāžu likumam, tādējādi nodrošinot direktīvas prasību ieviešanu tajā paredzētajā apjomā.”

Ar MK noteikumu grozījumiem ir ieviestas arī vairākas citas izmaiņas, tostarp noteikumi papildināti ar jaunu kontu reģistrā iekļauto ziņu izmantošanas mērķi un paredzētas tiesības Valsts ieņēmumu dienestam izmantot kontu reģistrā iekļautās ziņas, lai uzraudzītu automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem un veiktu klātienes pārbaudes, paskaidrots grozījumu anotācijā.

Noteikumos līdz šim minētais Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, tāpat kā likumā, aizstāts ar šīs iestādes jauno nosaukumu: Finanšu izlūkošanas dienests.

Kontu reģistra likuma 6. pants paredz, ka reģistra pārzinis reģistrā iekļautās ziņas izsniedz šādiem reģistra informācijas lietotājiem:

• Finanšu izlūkošanas dienestam – Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteikto funkciju veikšanai, tostarp starptautiskās sadarbības nodrošināšanai ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar to saistīto noziedzīgo nodarījumu, terorisma un proliferācijas finansēšanu;
• operatīvās darbības subjektiem – operatīvo darbību veikšanai operatīvās uzskaites lietā;
• Valsts ieņēmumu dienestam u. c. institūcijām un amatpersonām.