Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija valstī no šodienas, 10. jūnija, ir beigusies, un iedzīvotāji un tautsaimniecība var pakāpeniski atgriezties ierastajā dzīves ritmā. Tomēr vēl kādu laiku tas būs citāds, jo pasaule arvien ir pandēmijas varā, bet vīrusam, kā zināms, robežas nav šķērslis. Lai turpinātu kontrolēt slimības izplatību un vajadzības gadījumā valdība spētu operatīvi rīkoties, Saeima ir pieņēmusi jaunus likumus un atbalstījusi grozījumus jau pieņemtajos, veidojot tiesisko ietvaru regulējumam pēc ārkārtējās situācijas beigām. Ar šādu situāciju ir jārēķinās tik ilgi, līdz tiks novērsts Covid-19 infekcijas apdraudējums sabiedrībai, kas, visticamāk, nozīmē vakcīnas vai efektīvu zāļu radīšanu.
Ārkārtējās situācijas tiesiskā režīma atcelšana šoreiz nav vienkārša. Tam ir vairāki iemesli.
Pirmkārt, ievērojot likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 3. panta pirmajā daļā noteikto, līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu vai šim īpašajam tiesiskajam režīmam noteiktā termiņa beigām zaudē spēku visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa nodrošināšanai.
Tas nozīmē, ka no šodienas nav spēkā arī Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kā arī uz šī rīkojuma pamata noteiktie ministru un valsts iestāžu vadītāju rīkojumos ietvertie pasākumi, kas tika ieviesti, lai ne tikai ierobežotu Covid-19 izplatību, bet arī sniegtu atbalstu iedzīvotājiem.
Daudziem atbalsts būs nepieciešams arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, jo tautsaimniecību tik ātri atjaunot nebūs iespējams. Tas savukārt cieši saistīts arī ar apstākli, ka nedz ekonomiskā, nedz epidemioloģiskā ziņā Latvija nav vientuļa sala. Lai gan Latvijai ir paveicies un tai pagaidām ir izdevies izvairīties no nekontrolētas slimības izplatības, daudzviet pasaulē pandēmija turpina plosīties un jebkurā brīdī var uzplaiksnīt arī pie mums.
Līdz ar to visus ar Covid-19 izplatību saistītos ierobežojumus sabiedrības drošības labad nebūtu vēlams atcelt uzreiz, savukārt valdībai arvien ir jāspēj ātri un savlaicīgi reaģēt uz epidemioloģiskās situācijas izmaiņām arī pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Kā LV portāls ir iepriekš rakstījis, ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvību, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Tie ir īpaši gadījumi, kad riskus vairs nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējo tiesisko kārtību, un rīcībai ir jābūt ātrai un efektīvai.
Taču “tas ir pieļaujams tikai tad, ja pastāv likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” noteiktie kritēriji un faktiskie apstākļi”, skaidro Tieslietu ministrija. To, vai situācija ir tik akūta, ka nepieciešams saglabāt ārkārtējo situāciju, nosaka kompetentās iestādes. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārkārtējo situāciju nebūtu pamatoti saglabāt ilgstoši, ja tam nav attaisnojuma.
Demokrātiskas valsts pamatā ir varas dalīšanas princips. Kad nepieciešama ātra un izlēmīga rīcība, lai novērstu valsts apdraudējumu, kā, piemēram, šajā gadījumā – apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 8. pants paredz plašākas likumdošanas tiesības izpildvarai: Ministru kabinetam. Taču ilgtermiņā šāds režīms un lēmumu pieņemšanas temps var radīt vairākus nevēlamus efektus, kas saistīti ar likumdošanas kvalitāti, sabiedrības līdzdalības iespējām, tiesisko paļāvību u. c. demokrātiskā sabiedrībā būtiskiem jautājumiem.
“Tāpēc, tiklīdz tas ir iespējams, jāatgriežas pie vispārējās tiesiskās kārtības, kurā likumdevēja varas funkcijas pilda Saeima,” skaidrojot jauna Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nepieciešamību, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 3. jūnija sēdē uzsvēra Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa.
Ņemot vērā, ka prognozēt turpmākos riskus Covid-19 infekcijas izplatībai nav iespējams, tā turpina izplatīties un atsevišķos gadījumos ir nepieciešams saglabāt privātpersonu brīvību ierobežojumus, ir svarīgi, ka šos ierobežojumus nosaka Saeima ar likumu, tā nodrošinot nepieciešamo pārejas posmu no ārkārtējās situācijas uz vispārējo tiesisko kārtību, deputātiem sacīja E. Siliņa.
Ņemot vērā, kādu kaitējumu koronavīruss nodara ne tikai veselībai, bet arī ekonomikai, ierobežojumi pakāpeniski jāatceļ, taču tas jādara gudri un droši, pēc valdības 28. maija sēdes uzsvēra arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns. “Tas ir nākamais solis, un jaunais likums nodrošinās tiesisko stabilitāti un sabiedrības veselības drošību arī pēc ārkārtējās situācijas. Tādējādi tiks ieviesti skaidri spēles noteikumi iedzīvotājiem,” preses konferencē atzīmēja tieslietu ministrs.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.
Likuma otrā nodaļa paredz Ministru kabineta tiesības noteikt ierobežojumus personām ar uzsvaru, kas tas pieļaujams tikai tad, ja sabiedrības drošības riskus saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav iespējams efektīvi novērst, piemērojot vispārējo regulējumu.
Piemēram, līdzīgi kā tas bijis visu ārkārtējās situācijas laiku, arī pēc tās pārtraukšanas Ministru kabinets epidemioloģiskās drošības nolūkos var noteikt papildu prasības un ierobežojumus:
Pamatojoties uz šo Saeimas deleģējumu, Ministru kabinets jau ir izstrādājis noteikumus Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas stājas spēkā 10. jūnijā.
Par spīti tam, ka tie paredz pakāpenisku pulcēšanās ierobežojumu mazināšanu līdz 31. augustam, iedzīvotājiem arī turpmāk ir jāievēro vairāki drošības pamatprincipi: divu metru distancēšanās un higiēna, tāpat arī paliek spēkā prasība lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā.
Turklāt jāņem vērā, ka vienlaikus ir stājušies spēkā arī grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz bargu sodu par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos noteikto izolācijas, karantīnas nosacījumu vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu. Šādos gadījumos atbilstoši APK 176.4 pantam varēs uzlikt naudas sodu: fiziskajām personām – no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām: no 140 līdz 5000 eiro. Attiecīgi grozījumi veikti arī nozares likumos, kas stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 1. jūlijā.
Vienlaikus jāuzsver: nosakot nepieciešamos piesardzības pasākumus, Ministru kabinetam ir jāizvērtē visi infekcijas izplatības riski. “Ministru kabinets var ieviest nepieciešamos pasākumus tikai Covid-19 ierobežošanai, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju un epidemiologu ieteikumus,” tā 28. maija sarunā ar plašsaziņas līdzekļiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ministru kabinetam vismaz reizi trijos mēnešos būs Saeimai jāsniedz ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem. Ja epidemioloģisko drošības draudu saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību nav, likums zaudē spēku, Saeimai pieņemot atsevišķu likumu.
Likums paredz arī dažādus īpašos nosacījumus tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai, kriminālsodu izpildei, kā arī īpašos nosacījumus izglītības, sporta un tūrisma jomā. Piemēram, likuma 46. pants paredz kārtību, kādā ceļotāji var atgūt iemaksātos līdzekļus par tūrisma braucienu, kas nenotika Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ (par to plašāk LV portāla skaidrojumā – “Nenotikušā ceļojuma vietā – vaučers vai naudas atmaksa”). Tāpat noteikti sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanas nosacījumi.
Līdztekus likumam, kas radīts tieši Covid-19 infekcijas pārvaldībai, normatīvajā regulējumā veiktas arī citas izmaiņas, lai pilnveidotu valdības rīcībā esošos instrumentus ierobežot infekcijas slimību izplatību, citkārt neizsludinot ārkārtējo situāciju valstī.
Piemēram, 10. jūnijā stājās spēkā apjomīgi grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā, kuri precizē bīstamas infekcijas slimības definīciju un papildina atbildīgo iestāžu kompetenci piesardzības un ierobežojošo pasākumu veikšanā, lai apkarotu arī citas bīstamas infekcijas slimības izplatību. Plašāk LV portāla publikācijā – “Nosaka jaunas epidemioloģiskās drošības normas”.
Tāpat 10. jūnijā spēkā stājas Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kas nosaka pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības izraisīto seku pārvarēšanai, kā arī īpašus atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.
