Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašlaik atbildība par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.4 pantā, kurā precīzi norādīta darbība, par kuru policija var sodīt, un tā ir – izolācijas, karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošana.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Par spīti tam, ka valstī ir atcelta ārkārtējā situācija, personas, kuras pārkāps izolācijas, karantīnas un pulcēšanās ierobežojumus, varēs saukt pie administratīvās atbildības. Vienlaikus iedzīvotājiem, rūpējoties par savu un apkārtējo cilvēku veselību, jāievēro arī citas epidemioloģiskās drošības prasības. LV portāls skaidro, uz kāda pamata un par kādiem pārkāpumiem piemērojams administratīvais sods, vai par mutes un deguna aizsega nevalkāšanu sabiedriskajā transportā arī turpmāk sodu var piemērot policija, kas jāņem vērā, pulcējoties dzīvokļa vai dārza ballītē, apmeklējot restorānu vai bāru un citas publiskas vietas.
Tā kā saskaņā ar likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas nodrošināšanai, zaudē spēku, tika pieņemts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums (turpmāk testā – likums), kas stājās spēkā uzreiz pēc ārkārtējās situācijas beigām: 2020. gada 10. jūnijā.
Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas arī turpmāk nodrošinās samērīgumu starp sabiedrības veselības interesēm un privātpersonu tiesībām un pienākumiem, kā arī efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.
Likumā noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi, kā arī valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumi, kas jāievēro, lai novērstu valsts apdraudējumu pēc Covid-19 infekcijas izplatības radītās ārkārtējās situācijas atcelšanas.
Savukārt ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, var iepazīties uz likuma pamata izdotajos MK noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr. 360), kas stājās spēkā arī 2020. gada 10. jūnijā. Turpat var uzzināt vairāk informācijas arī par pulcēšanās ierobežojumiem, izglītības un sporta procesa organizēšanas un norises nosacījumiem, obligātu mutes un deguna aizsega valkāšanu sabiedriskajā transportā, īpašajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem sociālo pakalpojumu saņemšanai, kā arī prasībām pārtikas apritē.
Likuma VII nodaļā tiek regulētas tiesiskās attiecības administratīvās atbildības jomā par tiesību aktā noteikto ierobežojumu neievērošanu. Proti, likuma 50. pantā par šajā likumā un uz šā likuma pamata izdotajos MK noteikumos noteikto izolācijas, karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu paredzēts naudas sods: fiziskajai personai no 2 līdz 400 naudas soda vienībām (10–2000 eiro), bet juridiskajai personai: no 28 līdz 1000 naudas soda vienībām (140–5000 eiro).
Administratīvā pārkāpuma procesu iepriekš minētajos gadījumos ir tiesīga veikt Valsts policija (VP), Veselības inspekcija (VI) vai pašvaldības policija.
Taču likuma pārejas noteikumu 9. punktā noteikts, ka likuma VII nodaļa stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu (AAL), t. i., 2020. gada 1. jūlijā.
Tādējādi, lai administratīvo sodu par tiesību aktos noteikto izolācijas, karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu varētu piemērot arī līdz šā gada 1. jūlijam, ir veikti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Proti, LAPK ir papildināts ar 176.4 pantu, kurā noteikts, ka par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un uz tā pamata izdotajos MK noteikumos noteikto izolācijas, karantīnas nosacījumu vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošanu paredzēts naudas sods: fiziskajām personām – no 10 līdz 2000 eiro, bet juridiskajām personām – no 140 līdz 5000 eiro.
Pēc ārkārtējās situācijas beigām ļoti daudzi ierobežojumi joprojām ir spēkā un tie obligāti jāievēro. Vienlaikus vairākās pozīcijās policija par noteikumu neievērošanu sodīt vairs nevar. “Tādā veidā likumdevējs ir parādījis uzticību sabiedrībai, ļaujot katram indivīdam pašam rūpēties gan par savu, gan apkārtējo drošību. Demokrātiskā sabiedrībā, ja nav ārkārtējas situācijas, tas ir normāli. Latvija nav policejiska valsts, kurā par katru sānsoli policijai būtu jāsoda,” skaidro Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Galvenais sabiedrisko attiecību speciālists Toms Sadovskis.
Pašlaik atbildība par noteikumu neievērošanu noteikta LAPK 176.4 pantā, kurā precīzi norādīta darbība, par kuru policija var sodīt, un tā ir – izolācijas, karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu neievērošana.
Arī VP apstiprina, ka līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu valstī policija vairs nav tiesīga piemērot sodu par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Vienlaikus VP vērš uzmanību: katrs cilvēks pats ir atbildīgs par to, vai ievērot epidemioloģiskās drošības pasākumus, piemēram, sabiedriskajā transportā valkāt deguna un mutes aizsegu.
Lai gan valstī ir atcelta ārkārtējā situācija un atviegloti Covid-19 ierobežojumi, cilvēkiem jāturpina rūpēties par savu un citu personu drošību. Protams, ja radīsies konfliktsituācijas un VP saņems izsaukumu, policija ieradīsies notikuma vietā un risinās konkrēto jautājumu, skaidro VP. Tāpat VP atgādina: katrs gadījums tiek vērtēts individuāli.
Sabiedriskajā transportā ieviestie piesardzības pasākumi nav atcelti, un pasažieriem arī turpmāk brauciena laikā jāizmanto mutes un deguna aizsegs. Tas ir noteikts MK noteikumu Nr. 360 6.4. punktā.
Administratīvās atbildības reformas ietvaros veikti grozījumi arī Epidemioloģiskās drošības likumā. No 2020. gada 1. jūlija tā 37.5 pants par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu, ja tas var radīt risku cilvēku veselībai, paredzēs naudas sodu: fiziskajai personai – no 2 līdz 400 naudas soda vienībām (10–2000 eiro), bet juridiskajai personai – no 28 līdz 1000 naudas soda vienībām (140–5000 eiro).
Savukārt līdz šā gada 1. jūlijam administratīvā atbildība par epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu, arī mutes un deguna aizsega neizmantošanu sabiedriskajā transportā, paredzēta LAPK 42. pantā. Proti, par epidemioloģiskās drošības prasību, kas šobrīd noteiktas MK noteikumos Nr. 360, pārkāpšanu var piemērot naudas sodu: fiziskajām personām – no 10 līdz 2000 eiro, juridiskajām personām – no 140 līdz 5000 eiro.
Vienlaikus LV portāls norāda, ka atbilstoši LAPK un Epidemioloģiskās drošības likumam administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem var veikt VI un tikai saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 40. pantu. Pēc VI vai Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) amatpersonu pieprasījuma policijas iestādes var sniegt palīdzību ārstniecības personām, kā arī SPKC epidemiologiem un VI inspektoriem, lai nodrošinātu netraucētu epidemioloģisko izmeklēšanu, personu piespiedu izolēšanu un apsardzi, kā arī epidemioloģisko drošību.
Proti, par epidemioloģiskās drošības prasību (izņemot izolācijas, karantīnas vai pulcēšanās ierobežojumu) neievērošanu policija vairs nevar piemērot sodu. Policijai par epidemioloģiskās drošības pārkāpumiem bija tiesības piemērot sodu tikai ārkārtējās situācijas laikā saskaņā ar LAPK 176.2 pantu “Ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšana”.
Kā norāda T. Sadovskis, mutes un deguna aizsega lietošana joprojām ir obligāta, taču katrs iedzīvotājs tagad pats ir atbildīgs par savu rīcību. “Kaut gan policija vairs nevar sodīt tos, kuriem nav mutes un deguna aizsega, policija turpinās pārbaudes sabiedriskajā transportā, informēs iedzīvotājus par mutes un deguna aizsega nepieciešamību, kā arī izsniegs bezmaksas masku, ja tāda būs nepieciešama,” skaidro RPP pārstāvis.
T. Sadovskis norāda: par izolāciju un karantīnu parasti nevienam jautājumu nav, jo šie termini ir stingri noregulēti, savukārt par pulcēšanos iedzīvotāju vidū mēdz būt domstarpības, jo šajā pozīcijā bez padziļinātas normatīvo aktu izpētes paveras plašas iespējas interpretācijām. Līdz ar to RPP pārstāvis norāda, kas cilvēkiem būtu jāņem vērā pulcējoties.
|
Dzīvokļa un dārza ballītes Pastāv vairāki ierobežojumi, kuros specifiski norādīts, cik cilvēku drīkst atrasties telpās un ārā, taču svarīgi atcerēties, ka tie neattiecas uz privātiem pasākumiem dzīvesvietā vai dārzā. Tas nozīmē, ka pašlaik nepārkāpsiet likumu, ja nosvinēsiet dzimšanas dienu dzīvoklī vai savas mājas dārzā uzrīkosiet grila ballīti kopā ar draugiem. Lai gan šādai privātai ballītei nav cilvēku skaita ierobežojuma, nevajadzētu šo pasākumu pārvērst par festivālu.
Noteikts, ka bāros, restorānos, kā arī citās izklaides vietās iekštelpās pie viena galdiņa drīkst būt ne vairāk kā četri cilvēki, bet ārā – ne vairāk kā astoņi. Ierobežojumu ievērošana jānodrošina izklaides vietas darbiniekiem. Par noteikumu ievērošanu atbildīgs ir izklaides vietas personāls, tādēļ, ja netiks ievēroti darbinieku norādījumi, personām var atteikt attiecīgo pakalpojumu sniegšanu. Ja izklaides vietas personāls nenodrošina noteikumu ievērošanu, policija izklaides vietas īpašniekam var piemērot sodu. Tāpat iestādes personāls ir tiesīgs izsaukt policiju, ja apmeklētāji sāk traucēt sabiedrisko kārtību.
Bērnu laukumiņus, parkus un citas vietas var apmeklēt neierobežots skaits iedzīvotāju, taču, apmeklējot publiskas vietas, jāievēro distance no citiem. Arī par distances neievērošanu sodīt nevar: katram iedzīvotājam pašam jāsaprot, ka distance ir jāievēro. Turklāt, ja viena persona norāda citai personai, ka tā atrodas par tuvu, tad obligāti jāatkāpjas. |
Jau ārkārtējās situācijas laikā, 2020. gada 3. aprīlī, LAPK tika papildināts ar 159.11 pantu, kas paredz administratīvo atbildību arī par dīkstāves pabalsta saņemšanas prasību pārkāpšanu. Proti, par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) dīkstāves pabalsta saņemšanai paredzēts naudas sods fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez šo tiesību atņemšanas.
LAPK spēku zaudēs 2020. gada 1. jūlijā, līdz ar to atbildība par nepatiesas informācijas sniegšanu VID dīkstāves pabalsta saņemšanai ir paredzēta jaunā Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 16. pantā. Šis likums, tāpat kā citi jaunie tiesību akti, stājās spēkā 2020. gada 10. jūnijā. Soda sankcija tajā ir identiski pārņemta no LAPK un atbilstoši minētā likuma pārejas noteikumu 5. punktam stāsies spēkā vienlaikus ar AAL.
Administratīvā pārkāpuma procesu par minēto pārkāpumu gan pirms, gan pēc AAL stāšanās spēkā veic VID.
LV portāls jau rakstīja: stājoties spēkā AAL, vairs netiek paredzēts tāds administratīvā soda veids kā administratīvais arests, savukārt administratīvo arestu, kas piemērots līdz 2020. gada 30. jūnijam, vai nu neizpildīs, vai tā izpilde būs jāizbeidz.
Vienlaikus likuma pārejas noteikumu 2. punkts jau tagad paredz, ka līdz 2020. gada 30. jūnijam, kad LAPK vēl pastāv tāds soda veids kā administratīvais arests, administratīvā aresta izpilde arī nav jāveic.
