Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Covid-19 krīze apliecinājusi, ka nepieciešams noteikt papildu pilnvaras un veicamos pasākumus gan personām, gan institūcijām. Šim nolūkam arī veselības jomas normatīvajos aktos veiktas izmaiņas, kas ļautu turpmāk efektīvāk vērsties pret infekcijas slimību izplatību.
FOTO: Lita Krone, LETA
“Var izraisīt starptautiska mēroga ārkārtēju sabiedrības veselības situāciju” – piedzīvojot īstu pandēmiju, ar šādu frāzi papildināts bīstamo slimību jēdziens Epidemioloģiskās drošības likumā, kurā veikti plaši uzlabojumi, gatavojoties ārkārtējās situācijas atcelšanai un līdzīgiem pārbaudījumiem nākotnē.
“Gatavojamies dzīvei pēc ārkārtējās situācijas, tādēļ tiek veikti vairāki grozījumi attiecīgo nozaru likumos,” tā 28. maija preses konferencē skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele. “Veselības jomā jumta likums ir Epidemioloģiskās drošības likums, kurš tapis 1997. gadā. Protams, šī pārbaude ar īstu pandēmiju Latvijā radījusi nepieciešamību likumu pilnveidot un arī modernizēt.”
Steidzamības kārtībā 5. jūnijā Saeima apstiprināja izmaiņas Epidemioloģiskās drošības likumā, papildinot to ar normām, kas daļēji izriet no šā gada 12. marta valdības rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Grozījumu mērķis ir paredzēt tiesisko regulējumu pretepidēmijas pasākumu īstenošanai nākotnē, pieņemot, ka var veidoties sabiedrības veselības apdraudējums kādas citas no jauna parādījušās infekcijas slimības izplatīšanās dēļ, informē Veselības ministrija.
Līdztekus grozīti arī Ministru kabineta (MK) noteikumi par slimību reģistrāciju, iekļaujot Covid-19 bīstamo slimību sarakstā.
Kā liecina līdzšinējā pieredze cīņā ar Covid-19, ļoti nozīmīga ir kontaktpersonu apzināšana un informēšana par iespējamu inficēšanos, lai persona varētu ievērot pretepidēmijas pasākumus. Tādēļ likumā precizēts, ka epidemioloģiskās drošības sastāvdaļa ir arī kontaktpersonu noteikšana un uzskaite.
Paredzēts, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) nodrošina epidemioloģisko uzraudzību, vāc, uzkrāj un analizē datus par saslimstību ar infekcijas slimībām, kā arī par kontaktpersonām (slimnieku, infekciozo personu un kontaktpersonu reģistrācija un uzskaite).
Tāpat SPKC paredzētas tiesības uz laiku līdz diviem gadiem noteikt no jauna parādījušos bīstamo infekcijas slimību, par kuru ir saņemta Pasaules veselības organizācijas informācija. Līdz šim likumā bija noteikts, ka bīstamās infekcijas slimības ir “cilvēka infekcijas slimības un parazitārās slimības, kas sakarā ar to ļaundabīgo klīnisko norisi, spēju strauji izplatīties un efektīvu profilakses vai ārstniecības līdzekļu trūkumu apdraud sabiedrības veselību”. Tagad, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, norma papildināta ar norādi “kā arī var izraisīt starptautiska mēroga ārkārtēju sabiedrības veselības situāciju”.
Informācija par bīstamajām infekcijas slimībām, kas parādījušās no jauna, tiks publicēta SPKC tīmekļvietnē un oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Pašvaldībām, ja draud izplatīties infekcija slimība (izņemot bīstamās infekcijas slimības), pēc SPKC vai Veselības inspekcijas ieteikuma būs tiesības pieņemt lēmumu par karantīnas pasākumu noteikšanu pašvaldības iestādēs (arī pašvaldības izglītības, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs), sabiedrisko pasākumu rīkošanu vai peldvietu lietošanas ierobežošanu vai aizliegšanu, kā arī karantīnas vai citu ierobežojošu pasākumu atcelšanu.
Likumā paredzēta arī Aizsardzības ministrijas kompetence: epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un personām, kuras ietilpst ārvalstu bruņotajos spēkos un starptautiskās sadarbības laikā uzturas Latvijas Republikā, nosaka aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar veselības ministru.
Covid-19 saslimšanas radītā ārkārtējā situācija ir parādījusi, ka personai, kura nav ne kādas infekcijas slimības slimniece vai infekciozā persona, ne kontaktpersona, var rasties nepieciešamība noteikt darba vai izglītošanās ierobežojumus.
Tādēļ likumā paredzēts, ka epidemioloģiskā drošība ietver īpašo piesardzības un ierobežošanas pasākumu noteikšanu (arī profesionālās darbības un mācību ierobežošanu un aizliegumu) slimniekiem, infekciozajām personām, kontaktpersonām un personām, par kurām ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos.
Ja tiks apdraudēta sabiedrības veselība, MK pēc veselības ministra ieteikuma infekcijas slimību izplatības ierobežošanai būs tiesīgs noteikt šādus ierobežojumus ceļošanai uz valstīm, kas iekļautas SPKC publicētajā valstu sarakstā, kurās infekcijas slimību izplatības dēļ konstatēts nopietns sabiedrības veselības apdraudējums:
MK pēc veselības ministra ieteikuma infekcijas slimību izplatības ierobežošanai būs tiesīgs noteikt arī ierobežojumus un prasības iekšzemes pasažieru pārvadājumu pakalpojumu, kā arī pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai.
Atvasinātām publiskām personām, iestādēm, komersantiem, pašnodarbinātajiem, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras darbojas starptautiskā tūrisma jomā un veic pasažieru pārvadājumus, ceļojumu organizēšanas laikā pilnīgi un objektīvi jāinformē klienti par:
Personai, par kuru būs radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tā atradusies paaugstinātos inficēšanās riska apstākļos, atbilstoši SPKC epidemiologa rekomendācijām tiks piedāvāta iespēja brīvprātīgi pašizolēties dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā infekcijas slimības inkubācijas laikā. MK būs tiesīgs noteikt šīm personām obligātu pašizolāciju dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā. Proti, persona varēs pašizolēties arī, piemēram, sociālās aprūpes centrā vai viesnīcā, ja persona tur “dzīvo”.
Lai pilnvērtīgi nodrošinātu epidemioloģiskās drošības pasākumu uzraudzību, Veselības inspekcijas amatpersonām paredzētas tiesības kontrolēt obligātās pašizolācijas (mājas karantīnas) un izolācijas nosacījumu izpildi.
Informācija par personām, kurām ir infekcijas slimība, viņu kontaktpersonām, kā arī par mirušajiem, kuru nāvi izraisījusi infekcijas slimība, būs izmantojama tikai ārstniecības procesā, epidemioloģiskajā uzraudzībā, profilakses un pretepidēmijas pasākumu organizēšanā un veikšanā tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai nepieļautu slimības izplatīšanos.
Ja pastāvēs bīstamo infekcijas slimību izplatīšanās draudi valsts teritorijā, MK pēc veselības ministra priekšlikuma varēs izsludināt karantīnu un ar rīkojumu noteikt karantīnas režīmu. Karantīnas režīmu atsevišķā objektā (ēkā, ražotnē u. tml.) ar rīkojumu būs tiesīgs noteikt veselības ministrs. Karantīnas režīmu pēc saskaņošanas ar veselības ministru ar rakstisku rīkojumu atsevišķā objektā (ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes iestādē, izglītības iestādē, ražotnē, ēkā u. tml.) būs tiesīgs noteikt arī iestādes vadītājs vai objekta īpašnieks.
Personu, kura inficējusies ar infekcijas slimību, arī bīstamo infekcijas slimību, vai par kuras inficēšanos būs radušās pamatotas aizdomas, varēs izolēt ārstniecības iestādē, “ja tas nepieciešams, lai novērstu cilvēku inficēšanos ar infekcijas slimību, un citi pretepidēmijas pasākumi nevar apturēt šīs slimības izplatīšanos”. Izolēt personu varēs arī tādu infekcijas slimību gadījumā, kas iekļautas valdības apstiprinātajā sarakstā, kurš fiksēts MK noteikumos “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība”. Šis saraksts tagad papildināts ar Covid-19. Līdz šim saslimšana ar jauno koronovīrusu tika reģistrēta kā cita no jauna parādījusies bīstama infekcijas slimība, jo pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu Ķīnā parādījās tikai pagājušā gada beigās.
Vienlaikus reģistrējamo infekcijas slimību sarakstā iekļauta Čikungunjas vīrusslimība un Zikas vīrusslimība (arī iedzimta Zikas vīrusslimība) atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajam regulējumam. Ar MK noteikumos papildinātas arī SPKC epidemiologa tiesības organizēt pacienta klīniskā parauga iegūšanu un tā piegādi uz Nacionālo references laboratoriju, kā arī citas funkcijas. Tāpat izmaiņas veiktas attiecībā uz HIV, sifilisa un B hepatīta diagnostiku.
Jau līdz šim pēc VI vai SPKC amatpersonu pieprasījuma policijas iestādēm bija jāsniedz palīdzība ārstniecības personām, kā arī abu minēto institūciju inspektoriem, lai nodrošinātu:
Tagad likums papildināts, nosakot, ka bīstamas infekcijas slimības gadījumā objektos, kuros noteikts karantīnas režīms, apsardzi nodrošina Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju, izņemot Nacionālo bruņoto spēku objektus, kuros apsardzi nodrošina Nacionālie bruņotie spēki, un ieslodzījuma vietas, kurās apsardzi nodrošina Ieslodzījuma vietu pārvalde.
