Aizdomīgi darījumi – kā tos atpazīt, un kam par tiem jāziņo

Kas ir aizdomīgi darījumi? Ko nepieciešams informēt par aizdomīgiem darījumiem?

Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

Likuma subjekta pienākums ir nekavējoties ziņot FID par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīgā ceļā vai ir saistīti ar terorisma/proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

Kā var iesniegt informāciju par aizdomīgiem darījumiem?

Ziņojumu par aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem iesniedz rakstiski kopā ar pavadvēstuli, kurā norādīti pievienotie dokumenti un elektroniskie datu nesēji (ja tādi ir), vai iesniedz elektroniski, izmantojot FID tīmekļvietnē pieejamo e-pakalpojumu “Informācijas sniegšana par neparastiem un aizdomīgiem finanšu darījumiem” atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 281 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem”. Minētie noteikumi ir spēkā līdz šī gada 17. decembrim, kad stāsies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Noteikumi par kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem”. Neparasta darījuma jēdziens tiks izslēgts no likuma un aizvietots ar pienākumu iesniegt sliekšņa deklarācijas atbilstoši likuma 4.¹ nodaļai, kas stāsies spēkā 2019. gada 17. decembrī.

Kāds saturs ir ziņojumam par aizdomīgu darījumu?

Likuma subjekta saņemtā informācija ir ziņojums par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā informācija ietver vismaz:

• klienta identifikācijas datus un likuma 37.² pantā uzskaitīto izpētes dokumentu kopijas, ciktāl tās attiecas uz ziņojumu par aizdomīgu darījumu;
• plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;
• pamatojumu, kāpēc darījums uzskatāms par aizdomīgu;
• citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas.

Kā tiek vērtēti saņemtie ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem?

FID vērtē saņemtos ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem arī pēc to saturiskās kvalitātes un ziņojumu aizpildīšanas un iesniegšanas tehnisko kritēriju izpildes. Lai finanšu sektora pārstāvju sniegtais ziņojums par aizdomīgu darījumu tiktu vērtēts kā saturiski kvalitatīvs, tam jāsatur šādi elementi:

• informācija par aizdomīgu darījumu plūsmu (cik tālu tā izsekojama ziņojuma iesniedzējam);
• atsevišķā “Word” formāta dokumentā pievienots izklāsts par aizdomīgajiem apstākļiem un faktiem, kā arī norāde par ziņojumā aprakstītās darbības metodi (modus operandi) (izklāstā norādītos darījumus var ievadīt e-ziņošanas formā, ja par tiem iepriekš nav ziņots FID);
• klienta anketa un padziļinātās izpētes anketa, ja tāda ir;
• informācija par darījumos iesaistīto klientu pilnvarotajām personām un patiesajiem labuma guvējiem (personas var ievadīt kā ziņas bez darījuma e-ziņošanas formā);
• klientu skaidrojumi;
• kontu pārskati “Excel” (pilnvērtīgi apstrādājamā) formātā, kurā redzami ziņotie darījumi un kontu atlikums;
• klienta izpētes dokumentu (t. sk. aizdomīgos darījumus pamatojošo dokumentu) kopijas, kuras ir attiecināmas uz ziņotajiem aizdomīgajiem darījumiem;
• cita informācija, kas ir likuma subjekta rīcībā un ir attiecināma uz ziņotajiem aizdomīgajiem darījumiem un darījumos iesaistītajām personām;
• informācija par IP adresēm, no kurām notikusi pieslēgšanās darījumos iesaistītās personas kontam;
• gadījumos, kad pastāv aizdomas, ka kontu izmanto “trešā persona”, – attēli no bankomāta, ja veikti skaidras naudas darījumi.

Ja ir uzsākta atturēšanās no darījuma veikšanas, iepriekš minētos elementus papildina ar šādu informāciju:

• datums, kad uzsākta atturēšanās;
• atturēšanās summa un valūta;
• precīzs konta numurs, kurā uzsākta atturēšanās;

Ja FID ieskatā iesniegtais aizdomīga darījumu ziņojums neatbilst iepriekš norādītajiem kritērijiem, tas tiek atzīts par neatbilstošu saturiskās kvalitātes prasībām un netiek pieņemts un likuma subjekts tiek informēts par nepieciešamību pārvērtēt ziņojuma kvalitāti un iesniegt to atkārtoti.

Atkārtoti iesniedzot ziņojumu, nepieciešams:

• atkārtoto ziņojumu iesniegt e-ziņošanas sistēmā,
• atkārtoti ziņotā darījuma numuram ir jāsakrīt ar sākotnēji noziņotā ziņojuma numuru;
• e-ziņošanas sistēmā jānosūta informatīvs paziņojums “Par atkārtota ziņojuma nosūtīšanu” ar atsauci uz FID atpakaļsūtītā ziņojuma pavadvēstules numuru un datumu.

Kas ir atturēšanās no darījuma veikšanas, un kādos gadījumos to uzsāk?

Likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar NILL/TF/PF, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīgā ceļā vai saistīti ar TF/PF vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu.

Likuma subjekts par atturēšanos no darījuma veikšanas nekavējoties – bet ne vēlāk kā nākamajā darbadienā – ziņo FID atbilstoši likuma prasībām.

Likuma subjekts, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas darbības ar darījumā iesaistītajiem līdzekļiem līdz brīdim, kad saņem FID rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas. FID ir tiesības izdot likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim saistošu rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, arī NILL/TF/PF vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums.

Kas ir līdzekļu iesaldēšana?

Līdzekļu iesaldēšana ir liegums jebkādai līdzekļu kustībai un darījumiem, arī pārvedumiem, grozījumiem, maiņai, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras dēļ jebkādā veidā varētu mainīties šo līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai mērķis vai rasties citas izmaiņas, kas varētu padarīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, arī vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

FID izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu:

• pēc tam, kad saņemts likuma subjekta ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas;
• pēc savas iniciatīvas;
• pēc likuma 62. panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu lūguma par līdzekļu iesaldēšanu.

Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums pēc tam, kad saņemts FID rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu, nekavējoties nodrošināt līdzekļu iesaldēšanu līdz FID rīkojumā norādītajam datumam vai līdz brīdim, kad ir saņemts FID rīkojums izbeigt līdzekļu iesaldēšanu.

Likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis rakstveidā informē klientu par FID rīkojumu iesaldēt līdzekļus un nosūta klientam FID rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

Cik ilgi var tikt iesaldēti fizisku un juridisku personu finanšu līdzekļi?

Ja FID ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz likuma subjekta ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, FID apkopo un analizē iegūto informāciju un ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas (izņēmuma gadījumā termiņš var tikt pagarināts par ne vairāk kā 40 dienām), veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

• nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar likuma 4. panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,
• pamatojoties uz FID rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, arī NILL vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo nav pamata izdot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu;

3) ne vēlāk kā četrdesmitajā dienā no brīža, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, rakstveidā ar rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanas termiņa pagarinājumu paziņo likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim noteikto papildu termiņu.

Vai FID informē ziņotāju par procesa gaitu?

FID informācijas apstrādes un analīzes procesa laikā nesniedz informāciju par savā rīcībā esošo informāciju un tās izvērtēšanas gaitu. FID sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.