Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas stājas spēkā 29. jūnijā, paredz efektivizēt naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu, kā arī novērst nepatiesu ziņu sniegšanu par uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem.
Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteic, ka turpmāk tas būs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums.
Ar minētajiem grozījumiem paplašināts arī personu loks, uz kurām attiecināmas likuma normas. Tajā iekļaujami ne tikai nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, bet arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, arī tādām personām, kas paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai lielāka.
Attiecīgās likuma normas būs saistošas arī maksātnespējas vai likvidācijas procesa laikā. Maksātnespējas procesa administratoriem būs pienākums parādnieka mantas atsavināšanas procesā pārliecināties par mantas izcelsmes legalitāti un nodrošināt, ka ar maksātnespējas procesa starpniecību netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi.
Turpmāk likuma subjektiem, piemēram, zvērinātiem advokātiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, kredītiestādēm un citiem, būs jāziņo Uzņēmumu reģistram (UR) par gadījumiem, kuros izpētes laikā secināts, ka informācija par klienta patieso labuma guvēju (PLG) neatbilst UR reģistrētajam. UR būs pienākums informēt tiesībsargājošās iestādes par nepatiesu ziņu sniegšanu attiecībā uz PLG, vienlaikus brīdinot arī citus likuma subjektus par iespējamu informācijas neatbilstību.
Jaunie likuma grozījumi dod tiesības UR pielietot efektīvāku likvidācijas procedūru sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, ja netiek atklāti PLG. Tām kapitālsabiedrībām, kuras nebūs atklājušas savus PLG, tiks piemērota vienkāršotā likvidācija bez tiesas iesaistes. UR valsts notāriem, reģistrējot jaunas juridiskās personas vai izmaiņas esošajos uzņēmumos un organizācijās, būs tiesības pieprasīt papildu dokumentāro informāciju par PLG.
Likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām noteikto pienākumu izpildei būs tiesības tiešsaistes formā pieprasīt un saņemt informāciju no UR uzturētajiem reģistriem.
Tāpat mainīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) nosaukums – tagad tas būs Finanšu izlūkošanas dienests.
Grozījumi ietver arī Kontroles dienestam sniegto ziņojumu kārtības maiņu, paredzot atteikties no neparasta darījuma jēdziena un paredzot ziņojumu iesniegšanu tikai par aizdomīgiem darījumiem. Likuma subjektiem būs jāiesniedz cita informācija – par sliekšņa (skaidras naudas vai liela apjoma bezskaidras nauda darījumi) deklarācijām, kas tiks uzglabātas Kontroles dienestā un izmantotas, veicot turpmāku dienesta rīcībā esošo darījumu apstrādi un analīzi.
Veiktie grozījumi paredz: ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pārtrauks darījuma attiecības ar klientu, jo būs saskatījusi nepārvaldāmus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, tā skaidrā naudā klientam varēs izmaksāt summu, kas kopumā nepārsniedz 7200 eiro. Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka piedāvātais risinājums labāk palīdzēs organizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldību, jo personas ar lieliem naudas līdzekļiem, kuru izcelsme ir apšaubāma, vairs nevarēs tos visus saņemt skaidrā naudā. Tāpat kredītiestādēm un finanšu iestādēm aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus individuālos seifus.
Savukārt, lai novērstu gadījumus, kad darbinieki, kuri ir ziņojuši par aizdomām attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ir tikuši pakļauti draudiem vai naidīgām darbībām, noteikts aizliegums šādas personas sodīt vai citādi tieši vai netieši radīt tām nelabvēlīgas sekas.
Izmaiņas likumā bija nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normu savstarpēju saskaņotību, kā arī novērstu Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” 2018. gada 23. augusta ziņojumā konstatētās nepilnības.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
