SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
29. maijā, 2019
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Valsts pārvalde
29
29

Kā Saeima vēlējusi Valsts prezidentu. Ieskats balsojumu vēsturē

Trešdien, 29. maijā, notiks Saeimas ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā paredzētas Valsts prezidenta vēlēšanas. Šī Latvijas vēsturē būs trīspadsmitā reize, kad tautas priekšstāvji lems, kam turpmākos četrus gadus uzticēt augstākās valsts amatpersonas godpilnos pienākumus. LV portāls ir apkopojis informāciju, kā Saeima līdz šim vēlējusi Valsts prezidentu – kādas personības tikušas izvirzītas augstajam amatam un cik balsojumu vajadzēja, lai tiktu līdz rezultātam.

Latvijas Republikas Satversmes 36. pants ir lakonisks, paredzot, ka Valsts prezidentu ievēlē Saeima atklātā balsojumā ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balsu vairākumu.

Precīzāka valsts pirmās amatpersonas ievēlēšanas kārtība noteikta Saeimas Kārtības ruļļa 25. un 26. pantā. Proti, vispirms Saeimas deputāti rakstveidā iesniedz Saeimas Prezidijam kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ar savu parakstu apliecinot, ka izvirzītais kandidāts ir piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai, un pievienojot citus Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā norādītos dokumentus.

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka parlaments balso vienlaikus par katru no izvirzītajiem kandidātiem ar vēlēšanu zīmēm. Gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no izvirzītajiem kandidātiem neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu ( ≥ 51), par visiem tiem pašiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, katrā no turpmākajām vēlēšanu kārtām izslēdzot to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā ieguvis vismazāko balsu skaitu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

Savukārt, ja arī vēlēšanu pēdējā kārtā palikušais kandidāts neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas, kurās var izvirzīt gan jaunus kandidātus, gan iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.

Līdz šim ilgākais laiks, lai ievēlētu Valsts prezidentu, ir bijis nepieciešams 2. un 3. Saeimai. Tikai pēc desmit balsojumiem trīs sēdēs 1927. gada 8. aprīlī Valsts prezidenta amatu ieguva Gustavs Zemgals. Arī viņa pēctecis – Alberts Kviesis – par valsts augstāko amatpersonu tika ievēlēts līdzvērtīgi sīvā politiskā cīņā desmit balsojumos trīs sēdēs (pirmās divas notika vienā dienā - 1930.gada 8.aprīļa plkst. 10.00 un plkst. 17.00). Savukārt Vaira Vīķe-Freiberga kā jauna Valsts prezidenta amata kandidāte 1999. gadā tika izvirzīta tikai pēc pieciem neveiksmīgiem balsojumiem, kuros nevienam no iepriekšējiem kandidātiem nebija izdevies iegūt Saeimas vairākuma atbalstu, bet kā pēdējais balsojumu atlasē atlikušais kandidāts Raimonds Pauls savu kandidatūru atsauca.

Trešdien, 29. maijā, Saeima balso par trim izvirzītajiem kandidātiem – Egilu Levitu, Juri Jansonu un Didzi Šmitu. Pirms sēdes Saeimas Prezidijam izskatīšanai iesniegtas kandidātu biogrāfijas un citi dokumenti.

Jāpiebilst, ka atšķirībā no iepriekšējām reizēm šīs būs pirmās vēlēšanas, kurās Valsts prezidentu vēlēs atklāti.

Labs saturs
29
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU