Valsts pārvaldes iestādes nodarītos zaudējumus var atgūt

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.pants paredz, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā tā tiktu gūta.

Mantiskais zaudējums ir arī zaudējums, kas saistīts ar administratīvā akta atcelšanu, iestādes faktiskās rīcības novēršanu vai tās seku likvidēšanu, zaudējuma samazināšanu vai likvidēšanu. Vēl likums noteic, ka mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību.

Valsts atlīdzība par juridisko palīdzību - ierobežota

Līdz 2011.gada 11.novembrim, kad stājās spēkā MK noteikumi Nr.859 "Noteikumi par privātpersonai atlīdzināmo juridiskās palīdzības izmaksu maksimālo apmēru", bija laika sprīdis, kad normatīvie akti neparedzēja, kādā apmērā valsts atlīdzina zaudējumus, kas privātpersonai radušies, administratīvā procesa ietvaros izmantojot juridisko palīdzību. Praksē šis apmērs bieži vien tika noteikts pēc analoģijas ar MK noteikumiem Nr.1493 "Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību". Tomēr faktiski persona bija tiesīga pieprasīt ar juridisko palīdzību saistītās izmaksas atlīdzināt neierobežotā apmērā.

Kopš 2011.gada 11.novembra ar minētajiem MK noteikumiem Nr.859 ir noteikts, ka valsts atlīdzina izmaksas vienai personai šādā apmērā:

• par sniegtu juridisko konsultāciju – 13,50 latu stundā;
• par pieteikuma, blakus sūdzības vai administratīvā līguma (izlīguma) sastādīšanu – 22,50 latu;
• par apelācijas sūdzības un pretapelācijas sūdzības sastādīšanu – 27 latus;
•  par kasācijas sūdzības sastādīšanu – 32 latus;
•  par tāda dokumenta sastādīšanu, kas nepieciešams lietas izlemšanai (iesniegumi, lūgumi vai paskaidrojumi (izņemot dokumentu par informācijas pieprasīšanu)) – 18 latu;
•  par iepriekš minēto dokumentu papildinājumu sastādīšanu – 18 latu;
•  par pārstāvību tiesas sēdē – 20 latu stundā;
• par iepazīšanos ar lietas materiālu vienu sējumu tiesā vienas tiesas instances ietvaros – 13,50 latu.

Taču noteikumos arī teikts, ka valsts iepriekš minētajā apmērā sedz izdevumus par juridisko konsultāciju ne vairāk kā par piecām stundām vienas lietas ietvaros un arī ne vairāk kā par piecu dokumentu sastādīšanu vienas lietas ietvaros.

Valsts sedz izdevumus par pārstāvību tiesas sēdē ne vairāk kā par 40 stundām vienas lietas ietvaros.

Šie noteikumi attiecas tikai uz juridisko palīdzību, kas ir saņemta administratīvā procesa ietvaros. Vienlaikus jāņem vērā, ka noteikumi neattiecas uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību. Līdz ar to šajā gadījumā, vēršoties tiesā ar prasījumu par zaudējumu atlīdzību saistībā ar izmaksām par saņemto juridisko palīdzību, persona lūdz atlīdzināt jau radušos zaudējumus, nevis lūdz valsts palīdzību.

Lai atlīdzību var saņemt iespējami vairāk cilvēku

Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriskonsulte Natālija Laveniece-Straupmane skaidro, ka minētie ierobežojumi noteikti, lai izmaksu apmēru būtu iespējams prognozēt, tādējādi garantējot savlaicīgu izmaksu atlīdzināšanu un nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu samērīgos termiņos visām personām, kas ar šādu prasību pret iestādi ir vērsušies.

 "Ja viena persona pieprasīs ļoti lielu summu, zaudējumu atlīdzināšanai paredzēto finansējumu varētu iztērēt ļoti ātri un to saņemtu maz cilvēku. Ja ierobežojumu nebūtu, persona varētu izvēlēties visdārgākos pakalpojumus, un tad arī prasība par atlīdzību būtu ļoti liela. Persona var izvēlēties jebkuru juridiskās palīdzības sniegšanas pakalpojuma sniedzēju, bet ir jārēķinās, ka zaudējumus varēs pieprasīt tikai tādā apmērā, kāds ir noteikts MK noteikumos.

"Ja valsts iestādes prettiesiska administratīvā akta vai faktiskās rīcības dēļ kādai personai ir nodarīts kaitējums, tai ir tiesības uz atlīdzinājumu."

Atlīdzināmo zaudējumu, kas ir saistīti ar juridisko palīdzību, apmēra ierobežošana ir pamatojama arī ar to, ka administratīvajā procesā pastāv objektīvās izmeklēšanas princips, kura piemērošana samazina privātpersonas vajadzību pēc juridiskās palīdzības. Jebkurā gadījumā, ja tiesa redz, ka persona kaut ko nesaprot vai nav pietiekami spējīga iedziļināties lietas niansēs, tai ir diezgan plašas iespējas personai nākt pretī un palīdzēt. Šeit nav runa par juridisko konsultāciju, bet katrā ziņā administratīvajā procesā tiesai ir aktīvāka loma nekā, piemēram, civilprocesā, jo administratīvā procesa pamatmērķis ir aizsargāt personas tiesības un intereses.

Līdz ar to šie izcenojumi ir ierobežoti, bet tie ir noteikti pēc analoģijas ar noteikumiem par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu, papildinot tos ar dažām pozīcijām, piemēram, par iesniegumu un lūgumu sagatavošanu, kas vēl papildus varētu būt nepieciešams administratīvajā procesā."

Kādi var būt mantiskie zaudējumi

Kādus zaudējumus valsts pārvaldes iestādes var nodarīt iedzīvotājiem, lai par kaitējumu sūdzētos un pat meklētu taisnību tiesā? Par Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā minēto mantisko zaudējumu skaidrots jau raksta sākumā.

N.Laveniece-Straupmane papildina: "Zaudējumi pēc būtības vienmēr ir mantiski. Administratīvais akts ir ļoti plašs jēdziens. Piemēram, persona pieprasa pabalstu vai pensiju, valsts pārvaldes iestāde to atsaka, un šis atteikums ir administratīvais akts. Ja persona šādam lēmumam nepiekrīt, tad tai ir tiesības sūdzēties vispirms augstākā iestādē un pēc tam - administratīvajā tiesā. Ja tiesa atzīst, ka prasītājam ir taisnība un attiecīgais lēmums ir prettiesisks, tas nozīmē, ka personai ir tiesības pieprasīt atlīdzināt zaudējumus. Ir ļoti daudz variantu, kā persona varētu būt cietusi zaudējumus. Kā vēl vienu piemēru var minēt personai piešķirtā sertifikāta vai atļaujas prettiesisku anulēšanu, kā dēļ persona nevar darboties savā profesijā.

"Mantiskais zaudējums aptver arī izmaksas, kas saistītas ar juridisko palīdzību."

Vienlaikus jāņem vērā, ka zaudējumu atlīdzināšanas pienākums attiecas ne tikai uz gadījumiem, kad izdots prettiesisks administratīvais akts, bet arī uz gadījumiem, kad tiek veikta faktiskā rīcība. Ja, piemēram, persona iestādes veikto darbību rezultātā ir guvusi kaitējumu veselībai, tā ir faktiskā rīcība: personas tiesības netiek aizskartas, bet ir radušās faktiskās sekas.

Personai, piemēram, jāārstējas slimnīcā, maksājot par ārstniecības pakalpojumiem, turklāt tā nevar strādāt, saņemot pilnu atalgojumu. Varbūt nelaimes gadījuma dēļ cilvēks nevar izpildīt kādu iepriekš nolīgtu darbu, tādējādi ciešot vēl papildu zaudējumus. Faktiskā rīcība ir arī iestādes bezdarbība, ja tai bija pienākums veikt kādu darbību. Piemēram, ja iestāde nesniedz atbildi uz personas iesniegumu, tā ir faktiskā rīcība."

Kādi mēdz būt kaitējumi

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 8.pantā personiskais kaitējums raksturots šādi: "Personiskais kaitējums šā likuma izpratnē ir kaitējums, kas ar iestādes prettiesisku administratīvo aktu vai prettiesisku faktisko rīcību nodarīts fiziskās personas dzīvībai, fiziskajai integritātei, veselībai, brīvībai, godam un cieņai, personiskam un ģimenes noslēpumam vai komercnoslēpumam, autortiesībām vai citām nemantiskajām tiesībām vai ar likumu aizsargātajām interesēm."

Bet 9.pantā par morālo kaitējumu teikts: "Morālais kaitējums /../ ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums."

"Personisks kaitējums nav mantiski novērtējams," norāda N.Laveniece-Straupmane. Piemēram, valsts vai pašvaldības iestādē pienācīgi nav nodrošināta datu aizsardzība un tādēļ ir izpausts komercnoslēpums; iestāde prettiesiski izsniegusi kādu informāciju citām personām, izpaužot ģimenes noslēpumu, tādējādi personai radot kaitējumu. Tas ir vērtējams jautājums. Iestāde un tiesa pēc tam vērtē, cik lieli zaudējumi īstenībā ir nodarīti, cik liela summa personai ir jāatlīdzina (vai nav jāatlīdzina). Bet jebkurā gadījumā cilvēkam ir tiesības šo atlīdzību prasīt.

"Zaudējumi pēc būtības vienmēr ir mantiski."

"Visstrīdīgākais ir morālais kaitējums, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kā persona novērtē savas morālās ciešanas. Ir taču pieredzēts, ka personas tiesā pieprasa morālā kaitējuma atlīdzību ne tikai simtos tūkstošu latu, bet arī miljonu apmērā. Tas tad ir tiesas ziņā – kā tā novērtēs pienākumu šo kaitējumu atlīdzināt un kādā apmērā. Jāmin, ka gadījumā, ja iestāde vai tiesa, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, konstatē, ka personas tiesību aizskārums nav smags, personiskā kaitējuma, tai skaitā morālā kaitējuma, pastāvīgs vai papildu atlīdzinājums var būt iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās," skaidro N.Laveniece-Straupmane.

Kārtību, kas un kādā veidā zaudējumus atlīdzina, nosaka Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Maksa par juridisko palīdzību (jurista pakalpojumiem) tiek iekļauta kopējā procedūrā – tātad visi zaudējumi, kas personai ir radušies, ir apkopojami vienā pieteikumā, ar kuru lūdz atlīdzināt konkrētus zaudējumus. Protams, obligāti par saviem zaudējumiem ir jāiesniedz pierādījumi. Lai saņemtu atlīdzību par juridiskās palīdzības izmaksām, personai ir jābūt noslēgtam līgumam par juridiskās palīdzības saņemšanu un dokumentiem, kas apliecina, ka tā ir veikusi konkrētus maksājumus. Ar šiem dokumentiem persona vēršas attiecīgajā iestādē, lūdzot zaudējumus atlīdzināt. Iestāde mēneša laikā (īpašos gadījumos šo termiņu var pagarināt) izvērtē zaudējuma atlīdzinājuma tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma piešķiršanu un atlīdzinājuma apmēru vai arī par iesnieguma noraidīšanu. Iestādes lēmums ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.