SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
29. martā, 2012
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tiesu sistēma
2
2

Izmaiņas administratīvajā procesā un civilprocesā: vienkāršāk un ātrāk

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Lai uzlabotu situāciju administratīvajā procesā un civilprocesā, ar grozījumiem vairākos likumos jau ir nodrošināta vai drīzumā tiks īstenota rakstveida procesu ieviešana atsevišķu lietu kategorijā.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV

Tiesu lielo noslodzi un ilgos lietu izskatīšanas termiņus ir pamats pielīdzināt samilzušai problēmai. Lai situāciju uzlabotu un vienkāršotu administratīvajā procesā un civilprocesā ar grozījumiem vairākos likumos jau ir nodrošināta un drīzumā tiks īstenota rakstveida procesu ieviešana atsevišķu lietu kategorijā. Arī tuvākajā nākotnē ir plānotas vairākas citas izmaiņas - rīcības sēdes institūta pārveidošana civilprocesā, plašāka moderno tehnoloģiju izmantošana tiesas procesu gaitā, eksperimentālsprieduma institūta ieviešana un citi jauninājumi. Kā LV portālā jau iepriekš vēstīts, vērienīga reforma norisinās arī kriminālprocesā.

Saeima 15.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), kas nosaka - kasācijas instance civillietas skatīs rakstveida procesā, ja lēmumu iespējams pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem. Likuma grozījumi palīdzēs mazināt tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņus. Tie stājas spēkā 1.aprīlī.

Kā un kad lietu izskatīs rakstveidā

Likuma grozījumi paredz, ka civillietas tiesas sēdē kasācijas instance izskata tikai tad, ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Augstākās tiesas Senāta ieskata šai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā. Ar likuma grozījumiem tiek noteikta arī procedūra lietas izskatīšanai rakstveida procesā, kā arī sprieduma sastādīšanai un pasludināšanai.

CPL ir papildināts ar 464.2 un 464.3 pantu šādā redakcijā:

"464.2 pants. Lietas izskatīšanas noteikšana

Lietas izskatīšanu nosaka rakstveida procesā, ja iespējams pieņemt lēmumu pēc lietā esošajiem materiāliem. Ja nepieciešami lietas dalībnieku papildu paskaidrojumi vai pēc Senāta ieskata attiecīgajai lietai var būt īpaša nozīme likuma normu interpretēšanā, nosaka lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

464.3 pants. Lietas izskatīšana rakstveida procesā un sprieduma sastādīšana un pasludināšana

  1. Lietu izskata rakstveida procesā pēc lietā esošajiem materiāliem, ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci.
  2. Personām, kuras iesniegušas sūdzību vai protestu, kā arī tām personām, kuru intereses aizskar sūdzība vai protests, paziņo, ka lieta tiks izskatīta rakstveida procesā, izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim un informē par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
  3. Šajā likumā minētās civilprocesuālās tiesības, kas saistītas ar lietas sagatavošanu iztiesāšanai, puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lietas izskatīšanas laika.
  4. Ja nepieciešams, tiesa pieprasa iesniegt prokurora viedokli 10 dienu laikā.
  5. Tiesas spriedumu pasludina, pēc sprieduma sastādīšanas pusēm nekavējoties izsniedzot sprieduma norakstu.
  6. Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu pusēm nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma.
  7. Rakstveida procesā var pieņemt arī lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai tiesas sēdē."

Pamata standarts – rakstveida process

Administratīvais process bija pirmais, kur lietas tika skatītas rakstveidā; līdzīgi kā civilprocesā, krimināllietu izskatīšana kasācijas kārtībā rakstveidā jau noteikta Kriminālprocesa likumā. Savukārt pašlaik Saeimā pirmajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Administratīvā procesa likumā (APL), kas paredz vienkāršotu kārtību administratīvo lietu izskatīšanā.

Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta direktore Sanita Mertena saistībā ar minētajiem APL grozījumiem skaidro: "Pašlaik rajona tiesā, kad norisinās lietas izskatīšanas pamatprocess, tas notiek mutvārdos. Bet, ja persona lūdz, tiesa var noteikt rakstveida procesu. Savukārt pārējās instancēs pamatprocess ir rakstveidā, un tad persona var lūgt, lai lietu izskata tiesas sēdē. Tālāk tiesa vērtē – tas ir nepieciešams vai ne.

"Likuma grozījumi palīdzēs mazināt tiesu noslodzi un lietu izskatīšanas termiņus."

Ar jaunajiem likuma grozījumiem mēs ejam tālāk – likumdevējs pasaka: arī rajona tiesā, kas ir pirmā instance, visas lietas administratīvajā procesā notiek rakstveidā tiesā. Bet, ja persona vēlas, tā var lūgt mutvārdu procesu, un tiesnesis tad obligāti to nozīmē. Vai arī, ja tiesnesis redz, ka mutvārdu process būs nepieciešams, tad pats to arī var noteikt. Bet pamata standarts būs rakstveida process. Tas tiesvedību patiešām ievērojami paātrinās, jo tiesnesim nav jāsēž tiesas zālē, viņš var saplānot laiku, kurā vērtēt konkrētās lietas apstākļus, rakstīt spriedumu. Tad arī vairs nav kavēšanās, ka tiesas sēde ir jāatliek, jo kāds no procesa dalībniekiem nav ieradies. Un tas diemžēl notiek diezgan bieži."

Saskaņā ar Augstākās tiesas (AT) sniegto informāciju, Senāta Civillietu departamentā 2010.gadā, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, saņemto lietu skaits gandrīz dubultojies. Izskatīto lietu skaits palielinājies par 40%, bet nepabeigto lietu skaits palielinājies vairāk nekā 14 reižu. AT norāda, ka visu kasācijas tiesvedībā ierosināto lietu izskatīšana mutvārdu procesā nav lietderīga, jo tiesas sēdē tiek atkārtoti gan argumenti, kas jau izteikti sūdzībā, gan iebildumi, kas izteikti rakstiskajos paskaidrojumos.

Kas jau paveikts civilprocesa uzlabošanā

Šeit jāatgādina, ka nolūkā padarīt civilprocesu efektīvāku un saīsināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās, jau iepriekš veikta virkne grozījumu vairākos likumos.

Pirmām kārtām ir risināts jautājums par tiesu atbrīvošanu no tādu lietu skatīšanas, kurās nav strīda, un no tiesām neraksturīgiem pienākumiem.

  • Ar 2010.gada 28.oktobra grozījumiem Notariāta likumā (stājās spēkā 2011.gada 1.februārī) zvērinātu notāru kompetencē nodotas bezstrīdus laulību šķiršanas lietas un lietas par saistības priekšmeta iesniegšanu glabājumā.
  • Ar 2011.gada 21.jūlija likumu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" zemesgrāmatu nodaļas iekļautas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, papildus līdzšinējai funkcijai nododot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē vairāku ārpus tiesas sēdes skatāmo lietu kategoriju izskatīšanu. Grozījumi stājās spēkā 2012.gada 1.janvārī, un kopš tā laika atbilstoši likuma "Par tiesu varu" 30.panta 1.1daļai zemesgrāmatu nodaļa pārzina ne tikai zemesgrāmatas, bet arī izskata pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu; saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā; izsoles aktu apstiprināšanu (šo pieteikumu izskatīšana zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem tiks nodota pēc attiecīgo grozījumu veikšanas CPL).
  • Ar jau minētajiem grozījumiem Notariāta likumā un 2011.gada 27.janvāra grozījumiem Tiesu izpildītāju likumā izslēgta apgabaltiesu iesaiste zvērinātu notāru un tiesu izpildītāju darbības uzraudzībā. Notāru reģistru un glabājuma grāmatu atbilstības pārbaude normatīvo aktu prasībām no apgabaltiesu kompetences nodota Latvijas Zvērinātu notāru padomei, savukārt - ikgadējo zvērinātu tiesu izpildītāju grāmatu un izpildu lietu pārbaudi nodrošina Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome.
  • Ar 2011.gada 8.septembra  grozījumiem CPL ir ieviests jauns regulējums maza apmēra prasībām par naudas vai uzturlīdzekļu piedziņu (piedziņas prasībām, kas nepārsniedz 1500 latus). Paredzēts, ka šādas prasības turpmāk varēs izskatīt arī rakstveida procesā, tādējādi paātrinot lietu izskatīšanu un mazinot tiesu noslodzi. Vēl ar minētajiem grozījumiem ir atvieglota tiesas saziņa ar  lietas dalībniekiem, veicot darbu pie civillietu sagatavošanas iztiesāšanai. (Grozījumi nosaka, ka tiesas dokumentus var piegādāt arī elektroniskā pasta sūtījumā, ja lietas dalībnieks paziņojis, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūta uz elektroniskā pasta adresi, kādu norādījis lietas dalībnieks.)
  • Ir veikti grozījumi CPL 432.pantā, paredzot - ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma motivācijai. Šīs izmaiņas tika veiktas nolūkā samazināt attiecīgo nolēmumu taisīšanai nepieciešamo laiku.

Gan jaunās tehnoloģijas, gan vienkāršāka kārtība tiesā

Iepriekš minētajos APL grozījumos ir paredzēta iespēja tiesas procesā plašāk izmantot modernās informācijas tehnoloģijas – gan audioierakstus, gan videokonferences. S.Mertena stāsta: "Likuma grozījumu projektā, kas šobrīd Saeimā tiek gatavots 2.lasījumam, par modernajām tehnoloģijām ir minētas divas lietas. Pirmkārt, tiesas sēdēs ir izmantojams audioieraksts, un protokols tiek rakstīts ar roku tikai saīsinātā veidā, fiksējot laikus, kad tiek veiktas konkrētas darbības, bet viss pārējais, kas notiek tieši sēdes laikā, tiek fiksēts audioierakstā. Tādējādi tiks atslogots tiesas sēžu sekretārs, viņam nevajadzēs stenografēt visu, kas notiek tiesas sēdē (var piefiksēt attiecīgu laiku, kur, kad un kas ir noticis), kā arī, es pieļauju, ka personas nevarētu strīdēties, vai tiesas sēžu protokolos pietiekami korekti ir atspoguļota tiesas sēdes norise.

"Senāta Civillietu departamentā 2010.gadā, salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem, saņemto lietu skaits gandrīz dubultojies."

Otrkārt, paredzētas arī videokonferences, kad tiek izmantots attēlu ieraksts reālajā laikā. Ja persona, kuru vajag uzklausīt administratīvajā procesā, kādu objektīvu iemeslu dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi (piemēram, ieslodzījuma vietā esošu personu, kuru nekonvojē uz tiesas sēdes norises vietu, ar videokonferences palīdzību varēs tiešsaistē uzklausīt no ieslodzījuma vietas).

Jaunums būs arī eksperimentālprocesa ieviešana. APL grozījumu projektā 206.1 pantā "Eksperimentālsprieduma process" lasāms: "(1) Ja tiesā ierosinātas vairākas pēc faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem analogas lietas, par kuru izšķiršanai svarīgo tiesībjautājumu nav izveidojusies augstākās instances tiesas judikatūra, ar tiesas priekšsēdētāja lēmumu vienai vai vairākām no šīm lietām var noteikt eksperimentāllietas statusu. (2) Ja lietai noteikts eksperimentāllietas statuss, tā katrā tiesu instancē izskatāma ārpus kārtas. Pārējās eksperimentāllietai pēc faktiskajiem un tiesiska­jiem apstākļiem analogās lietas tiesa neskata līdz dienai, kad spēkā stājies galīgais nolēmums eksperimentāllietā."

S.Mertena skaidro, ka par eksperimentālsprieduma institūta ieviešanu, gatavojot APL grozījumu likumprojektu 1.lasījumam, bijis visvairāk diskusiju. "Jo tas mūsu valstī ir kas jauns. Izstrādājot likumprojektu, TM darba grupa vadījās pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses – tas ir paredzēts vienveidīgām sūdzībām. Ja tiesa redz, ka tai ienāk vairākas, piemēram, piecas vienādas sūdzības no dažādām personām par, viņuprāt, nepareizi aprēķinātiem nodokļiem, tad izvēlas vienu (vistipiskāko) no šīm lietām, to izskata ātrāk par pārējām, un ātrāk arī tad, ja persona iesniedz apelācijas sūdzību nākamajās instancēs un lietu izskata apgabaltiesa un arī Senāts. Tas tādēļ, lai būtu redzama judikatūra, un tad pārējās līdzīgās lietās šī judikatūra būs skaidra, un rajona un apgabala tiesai jau būs vieglāk vērtēt. Turklāt, ja persona zinās, kā tiesa jau ir lēmusi līdzīgā lietā, iespējams, tā sapratīs, ka prasījums nav pamatots un varētu atsaukt savus prasījumus."

"Likumprojektā paredzētas arī izmaiņas valsts nodevas un drošības naudas maksājumu kārtībā un apmērā."

Likumprojektā paredzētas arī izmaiņas valsts nodevas un drošības naudas maksājumu kārtībā un apmērā.

"Apelācijas sūdzības maksa būs 40 lati, pretapelācijas (pretējās puses sūdzība) – 10 latu, blakussūdzības – 10 latu, kasācijas sūdzībai - 50 latu," informē S.Mertena. "Tāpat kā pašlaik, spēkā būs atbrīvojumi no nodevām mazturīgajiem. Saeimā 15.martā tika pieņemti grozījumi Iesniegumu likumā. Pašlaik, ja persona sūdzas par iesniegumu administratīvajā tiesā, lietu var skatīt vēl divās instancēs – rajona tiesā un kasācijas instancē. Tagad ar likuma grozījumiem ir pateikts: ja persona nav saņēmusi atbildi vai tā nav bijusi pienācīga, vai ir ar iesniegumu radīti zaudējumi, tad tas viss ir jāietver vienā prasībā. Nevar vērsties tiesā ar diviem prasījumiem, jo lietas savstarpēji ir saistītas. Šie grozījumi arī mazinās administratīvās tiesas noslodzi. Iepriekš minētie grozījumi APL varētu stāties spēkā līdz šā gada beigām."

Vēl atliek vienīgi piebilst, ka saskaņā ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā no 1.jūlija visas administratīvo pārkāpumu lietas pāriet uz vispārējās jurisdikcijas tiesu un administratīvā tiesa tās vairs neskatīs.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU