Jaunais tieslietu sistēmā

Zemesgrāmatu nodaļas – rajonu tiesu sastāvā

Grozījumi likumā "Par tiesu varu" parlamentā tika pieņemti jau 21.jūlijā, un par tiem savus lasītājus īpaši informēja arī LV portāls.

Likuma grozījumu būtība ir šāda. Kā skaidro Tieslietu ministrija, zemesgrāmatu nodaļu tiesneši papildu zemesgrāmatu pārzināšanai skatīs arī pieteikumus par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Personām, kuras vēlēsies iesniegt minētos pieteikumus, vairs nebūs jādodas uz tiesu, bet gan uz attiecīgo zemesgrāmatu nodaļu, kuras no jaunā gada būs iekļautas vispārējā tiesu sistēmā rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā.

"Jaunās kārtības mērķis ir zemesgrāmatu nodaļu integrēšana kopējā tiesu sistēmā. Iespējams, drīz runāsim vēl par kādām lietu kategorijām, ko nodot zemesgrāmatu tiesnešu kompetencē. Šī nav slodzes pārcelšana no vieniem pleciem uz citiem, bet rūpīgi apsvērti pasākumi, kuru rezultātā mazināsies tiesu noslodze, līdz ar to pakāpeniski lietas varēs tikt izskatītas īsākos termiņos," jaunās kārtības priekšrocības komentē tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība, ka mainīsies zemesgrāmatu nodaļu nosaukumi, piesaistot tos attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai. Tāpat jāņem vērā, ka zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas noteiktas atbilstoši attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijai, taču izņēmuma gadījumos vienas zemesgrāmatu nodaļas darbības teritorija aptvers vairāku tiesu darbības teritorijas.

Pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kas piekritīgi Rīgas pilsētas tiesu darbības teritorijai (Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa), no 2012. gada 1.janvāra jāiesniedz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļai Rīgā, Ūnijas ielā 8, k-9.

"Mainīsies zemesgrāmatu nodaļu nosaukumi, piesaistot tos attiecīgajai rajona (pilsētas) tiesai."

Tie pieteikumi, kas piekritīgi Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritorijai, jāiesniedz Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļai Rīgā, Ūnijas ielā 8, k-9. Savukārt pieteikumus, kas piekritīgi Daugavpils tiesas un Krāslavas rajona tiesas darbības teritorijai, turpmāk skatīs Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļa Daugavpilī, Ģimnāzijas ielā 11.

Tieslietu ministrija norāda: šāda reforma bija nepieciešama, lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu vispārējās jurisdikcijas tiesās un pilnvērtīgāk izmantotu zemesgrāmatu nodaļu resursus.

Zemesgrāmatu nodaļu kontaktinformācija atrodama interneta vietnē www.zemesgramata.lv.

Nāves sods atcelts pilnīgi un galīgi

Līdz ar grozījumiem Krimināllikumā, likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību", Latvijas Sodu izpildes kodeksā, Apžēlošanas likumā un citos saistītajos normatīvajos aktos Latvijā no 2012.gada vairs nepastāv nāves sods.

Te jāatceras, ka Latvijas Republika kopš 1999.gada 1.jūnija ir pievienojusies 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.protokolam par nāves soda atcelšanu (apstiprināts ar 1999.gada 15.aprīļa likumu). Tālab 2000.gada 18.maijā tika pieņemti attiecīgi grozījumi Krimināllikumā (KL), atceļot nāves sodu par miera laikā izdarītiem noziegumiem.

Nāves sods bija paredzēts tikai īpašos gadījumos ļoti šauram personu lokam – pilngadību sasniegušiem vīriešiem, kas izdarījuši slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos kara laikā. Līdz ar to Latvijā miera laikā nāves sods nebija piemērojams un izpildāms. Turklāt kopš 1996.gada septembra Latvijas Republikā tika noteikts nāves soda moratorijs – nevienam tiesājamam nāves sods netika piespriests un izpildīts.

"Latvijā miera laikā nāves sods nebija piemērojams un izpildāms."

Viļņā 2002.gada 5.maijā tika atvērts parakstīšanai 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu, un Latvijas Republika to šajā dienā arī parakstīja. Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" un Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām Latvijai ir nepieciešams nodrošināt Konvencijas 13.protokola ratifikāciju.

Tātad no KL 118.panta ir izslēgts iepriekš minētais nosacījums par nāves soda iespējamību par slepkavību sevišķi vainu pastiprinošos apstākļos kara laikā, un attiecīgi mainīti arī citi likuma panti. Kā jau minēts, atbilstoši mainītas arī citu saistīto likumu normas.

Likums Saeimā pieņemts 2011.gada 1.decembrī un stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. Tāpat kā likums "Par 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokolu par nāves soda pilnīgu atcelšanu", kurā lasām: "1.pants. 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 13.protokols par nāves soda pilnīgu atcelšanu (turpmāk - Protokols) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts."

Personu izdošana vienkāršotā kārtībā

Arī nākamais jaunais likums ir izstrādāts, lai Latvija izpildītu uzņemtās starptautiskās saistības. Latvija 2010.gada 10.novembrī parakstīja Trešo papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu (Third Additional Protocol to the European Convention on Extradition).

Arī šoreiz saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" un Vīnes konvenciju par starptautisko līgumu tiesībām Latvijai bija nepieciešams nodrošināt minētā protokola ratifikāciju.

"Patentu valde ir iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā, nodrošina starptautisko līgumu izpildi."

Likums regulē personu vienkāršoto izdošanas procedūru, ja tam piekrīt izdošanas valsts un izdodamā persona. Šis likums ir saistīts ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā (KPL), taču jau šobrīd KPL 713.pants paredz personu izdošanu vienkāršotā kārtībā un 689.pants - īpašos noteikumus: personu var saukt pie kriminālatbildības, tiesāt un izpildīt sodu tikai par to noziedzīgu nodarījumu, par kuru tā izdota.

Patentu valdei – legāli pašu ieņēmumi

Kādam vēl atmiņā ir tracis, kas izcēlās par to, ka atklājās – Patentu valdes kontos ārzemēs glabājas vairāk nekā miljons latu, par kuriem neviens, pat Valsts kase, nav zinājis. Šāds fakts īstenībā bija iespējams tādēļ, ka mūsu valsts normatīvajos aktos pastāvēja tiesiskā regulējuma nepilnības: nebija konkretizēta Eiropas Patentu organizācijas un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas finanšu atskaitījumu veikšana.

Patentu valde ir iestāde, kas īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā, nodrošina starptautisko līgumu izpildi, kas noslēgti ar abām minētajām starptautiskajām organizācijām, par padarīto saņemot arī finansiālu atlīdzību. Grozījumi Patentu likuma 23.¹ pantā, kas stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī, diskutablajā jautājumā vieš skaidrību: "Eiropas Patentu organizācijas un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas finanšu atskaitījumi par rūpnieciskā īpašuma tiesību piešķiršanu un spēkā uzturēšanu Latvijas Republikas teritorijā ir Patentu valdes pašu ieņēmumi."

Uzziņai:

• Likumi 01.01.2012
• MK noteikumi 01.01.2012.