Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Zemesgrāmatu nodaļas kā rajonu (pilsētu) tiesu sastāvdaļa arvien dziļāk tiek integrētas tiesu sistēmā.
LV portāla infografika
Grozījumi Civilprocesa likumā
Paplašināta zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetence
Šis ir jau otrais solis zemesgrāmatu nodaļu arvien dziļākā integrācijā tiesu sistēmā. Pirmais bija 2012.gada 1.janvārī, kad zemesgrāmatu nodaļas iekļāva rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā un to kompetenci paplašināja ar pieteikumu izskatīšanu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (Civilprocesa likuma 24.pants).
Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Ināra Jaunzeme jauno kārtību komentē tā: "Šie Civilprocesa likuma grozījumi nosaka zemesgrāmatu tiesnešu kompetences paplašināšanu saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" un tiesu politikas dokumentiem, kas paredz "tīro tiesu" instanču izveidi. Tātad tiek īstenota zemesgrāmatu nodaļu pakāpeniska integrācija tiesā un atsevišķu civilprocesa lietu kategoriju nodošana izskatīšanai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.
Ar šiem grozījumiem CPL tiek sasniegta gan procesuālā ekonomija, gan panākti sabiedrībai svarīgi ieguvumi, nosakot citādu zvērināto tiesu izpildītāju rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtību.
Pirmkārt, grozījumi attiecas gan uz piespiedu, gan labprātīgām izsolēm – tās tagad ir piekritīgas zemesgrāmatu nodaļai, kuras teritorijā atrodas attiecīgais nekustamais īpašums. Tātad mainījusies piekritība gan pieteikuma, gan blakussūdzību iesniegšanai, bet netiek mainīta kārtība, kādā zvērināts tiesu izpildītājs veic piedziņu, organizē izsoli; civilprocesa regulējums šajos jautājumos ar ļoti sīkiem izņēmumiem paliek nemainīgs.
Otrkārt, ir vienkāršota izsoles rezultāta apstiprināšana un īpašuma tiesību nostiprināšana uz ieguvēja vārda. Līdz ar šo lietu kategoriju nodošanu zemesgrāmatu nodaļām ir panākts, ka viena procesa ietvaros var organizēt gan pieteikuma izskatīšanu par izsoles apstiprināšanu, gan īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jaunajiem ieguvējiem. Tāpēc tiesu izpildītājam likumā tagad ir noteiktas pilnvaras šajā pieteikumā par izsoles akta apstiprināšanu vienlaicīgi lūgt īpašuma tiesību nostiprināšanu uz ieguvēja vārda. Tātad nekustamā īpašuma ieguvējam, kas izsolē šo nekustamo īpašumu nopircis, pašam nav jādodas uz zemesgrāmatu nodaļu un pēc izsoles atsevišķi jālūdz īpašuma tiesību nostiprināšana; nekustamā īpašuma ieguvējam nekādi dokumenti pašam vairs nav jāiesniedz."
Īpašuma tiesību nostiprināšana bez kavēšanās
"Ja tiesnesis, izskatot attiecīgo pieteikumu, atzīst, ka izsole notikusi atbilstoši likumam, un pieņem lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu, tad nākamais solis, ko viņš veiks pēc tam, kad lēmums stājies likumīgā spēkā, būs īpašuma tiesību nostiprināšana jaunajam ieguvējam," skaidro I.Jaunzeme. Zvērinātā tiesu izpildītāja zemesgrāmatu nodaļā iesniegtais pieteikums tiek reģistrēts divās sistēmās: Tiesu informatīvajā sistēmā un valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas nostiprinājumu žurnālā vispārējā kārtībā.
"Pieteikumam saskaņā ar vispārējiem Zemesgrāmatu likuma noteikumiem būs noteikta pirmtiesība uz izpildījumu pret visiem nostiprinājuma lūgumiem, kas var tikt iesniegti zemesgrāmatu nodaļā pēc pieteikuma iesniegšanas; neviena tiesība šajā laikā, kamēr tiek izskatīts pieteikums un pieņemts lēmums, nevar tikt nostiprināta pirms šā pieteikuma izskatīšanas. Tas nozīmē, ka tiek novērstas līdz šim praksē diezgan bieži novērojamās situācijas, ka pēc tam, kad notikusi izsole, jaunais īpašuma tiesību ieguvējs varēja nenākt uz zemesgrāmatu nodaļu tik ilgi, cik vien vēlējās - gadu vai pat ilgāk.
Bet zemesgrāmatā joprojām šajā laikā kā likumīgais īpašnieks bija saglabājies iepriekšējais, kam nekustamais īpašums atsavināts. Šajā laikā varēja iesniegt dažādus nostiprinājuma lūgumus ar dažādu aizlieguma atzīmju ierakstīšanu. Pēc tam kad jaunais īpašuma ieguvējs savas īpašuma tiesības nostiprinājis, tas viss viņam kļuva par šķērsli rīcībai ar attiecīgo nekustamo īpašumu. Jaunajam īpašniekam nācās rūpēties par šo aizlieguma atzīmju dzēšanu.
"Zemesgrāmatu nodaļām uzticēts jauns pienākums – nekustamā īpašuma izsoļu aktu apstiprināšana."
Ir bijušas dažādas tiesiskās situācijas, kuras pēc tam ir ļoti grūti risināmas. Manā praksē pat bija gadījums, ka nezināmu iemeslu dēļ nekustamā īpašuma ieguvējs uz zemesgrāmatu nodaļu nebija nācis četrus gadus. Pa šo laiku zemesgrāmatā bija sarakstīts daudz dažādu piedziņu un aizlieguma atzīmju uz nekustamo īpašumu; manuprāt, vēl šobrīd notiek tiesvedības process: jaunais īpašnieks arvien nevar nodzēst šīs aizlieguma atzīmes. Protams, tā ir viņa vaina, ka kavējies, bet šādu situāciju iespējamība ar jaunajiem grozījumiem ir novērsta."
Zemesgrāmatu nodaļas tiesnese kā pozitīvu ieguvumu izceļ vēl kādu aspektu - tā kā vairs nav pārtraukuma īpašuma tiesību nostiprināšanā un pēc izsoles zemesgrāmatā ieraksta īsto īpašnieku, tiek atvieglots arī to instanču darbs, kam jārūpējas par nodokļu aprēķināšanu un iekasēšanu. Zemesgrāmata kļūst publiski ticamāka visām trešajām personām, kam radusies interese par attiecīgo nekustamo īpašumu: kopš 1.novembra tas vairs nav iespējams, ka faktiskā situācija neatbilst tai, kāda bija tiesiski nostiprināta zemesgrāmatā.
Viss notiek rakstveida procesā
Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši pieteikumus par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda izskata rakstveida procesā. Taču, kā skaidro I.Jaunzeme, gadījumos, ja ir jāprecizē dažādi lietas apstākļi vai jāiegūst citi pierādījumi, likums paredz tiesības šos pierādījumus un paskaidrojumus arī pieprasīt rakstveidā no izpildu lietas materiāliem. Zemesgrāmatu nodaļas pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu un nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda izskata 30 dienu laikā no tiesu izpildītāja pieteikuma iesniegšanas tiesā.
Ja par izsoli nav iesniegta sūdzība, kā arī nav jāizlemj par ievešanu nekustamā īpašuma valdījumā, tiesnesis var pieņemt saīsinātu lēmumu rezolūcijas veidā. Pilnais lēmums ar visiem motīviem jāraksta tad, ja izsole atzīta par spēkā neesošu.
Blakussūdzības saistībā ar zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu lēmumiem par izsoles akta apstiprināšanu izskata apgabaltiesa.
Jaunais regulējums nav viesis būtiskas izmaiņas maksātnespējas administratoru rīkoto izsoļu apstiprināšanas kārtībā, bet viens gan jāuzsver - lai nodrošinātu prasību par savlaicīgu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jaunajam ieguvējam, likums tagad paredz, ka tiesa savu lēmumu, ar kuru tā apmierina administratora pieteikumu par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda, trīs dienu laikā pēc tam, kad šis lēmums stājies spēkā, nosūta zemesgrāmatu nodaļai, kuras darbības teritorijā atrodas nekustamais īpašums.
Tiesu administrācijas direktora vietniece attīstības un juridiskajos jautājumos Inese Kalniņa LV portālam saka – zemesgrāmatu nodaļu tiesneši jaunajiem pienākumiem ir laikus sagatavojušies, iepriekš regulāri ir notikušas un arvien turpinās profesionālās mācības saistībā ar kompetences robežu paplašināšanu.
Valstij arī ekonomiski ieguvumi
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs Andris Spore jauninājumus vērtē pozitīvi: tiesu instances virzās uz darba efektivitātes paaugstināšanu. Iepriekšējā kārtība, kad izsoles akti tika apstiprināti apgabaltiesās, bijusi arhaiska. "Piemēram, mūsu kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs nekur to nedara tiesas. Tagad ir ieviesta sabiedrībai saprotamāka kārtība, novēršot atsevišķus gadījumus un ekscesus, ka norisinās ļoti ilgs process izsoles akta apstiprināšanā.
Arī Pasaules Bankas eksperti ir norādījuši, ka Latvijā šis process bija diezgan ilgs; ja raugāmies nesenā pagātnē, tad mums, piemēram, bija ļoti garš arī ekspozīcijas laiks nekustamā īpašuma piedāvājumam – līdz pat trim mēnešiem. Ja īpašumi uzreiz netika pārdoti, bija jārīko trīs izsoles. Tagad nekustamā īpašuma izsoļu skaits samazināts līdz divām, bet ekspozīcijas laiks - līdz vienam mēnesim. Tādējādi tiek nodrošināta nekustamā īpašuma ātrāka aprite un finanšu līdzekļu ātrāka apguve. Arī valsts nodevas par nekustamā īpašuma pārdošanas procesu ātrāk ienāks valsts budžetā.
Diemžēl ne visi Latvijas pilsoņi ir tik godprātīgi, kā gribētos, un iepriekš diezgan ilgs laiks pagāja, kamēr personas vēlējās pārreģistrēt šos nopirktos īpašumus uz sava vārda, jo tām bija diezgan daudz priekšrocību, kā izvairīties no nodokļu nomaksas vai neapgrūtināt sevi iespējamā parāda atgūšanā."
"Zemesgrāmata kļūst publiski ticamāka trešajām personām."
Arī A.Spore kā galveno ieguvumu saistībā ar CPL grozījumiem novērtē izsoles akta apstiprināšanu un vienlaicīgu īpašuma tiesību pārreģistrāciju uz ieguvēja vārda (protams, ja neviena no pusēm nepārsūdz tiesas nolēmumu pēc tā spēkā stāšanās).
Vēl kāda svarīga aktualitāte. Tiesa gan, ne uzreiz, bet nākamgad: tiesu izpildītāji pieteikumus par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu zemesgrāmatu nodaļā iesniegs elektroniski.
"Tiesu izpildītājiem pašlaik ir Izpildu lietu reģistrs – on-line sistēmā esoša datubāze, kurā tiek veiktas visas iespējamās darbības. Plānots, ka no 1.janvāra visa lieta tiks iesniegta elektroniski, un līdz ar to tiesnesim apstiprinājumu par pieteikumā norādītajiem faktiem un veiktajām darbībām būs jāiegūst, ieskatoties šajā reģistrā," stāsta A.Spore. "Tātad šai sistēmai ir jābūt saskaņotai ar Tiesu informatīvo sistēmu, un ļoti ceram, ka Tiesu administrācija būs šim procesam sagatavojusies."
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs šo jauninājumu uzskata kā pirmo soli uz nākotnē paredzētajām izmaiņām saistībā ar e-izsoļu ieviešanu – tiks veidots atsevišķs portāls izsoļu izsludināšanai, tādējādi novēršot iespējamo reiderismu attiecībā uz potenciālajiem ieguvējiem jeb izsoļu dalībniekiem.
