Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No nākamā gada daļu bezstrīdus lietu izskatīs zemesgrāmatu tiesneši.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Arī pašlaik likuma "Par tiesu varu" 42.1 panta otrajā daļā ir noteikts, ka zemesgrāmatu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss. Šā likuma 73.1 pantā savukārt paredzēta iespēja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi pārcelt uz vakanto tiesneša amatu apgabaltiesā, rajona (pilsētas) tiesā vai Administratīvajā rajona tiesā. Protams, ja tiesnesis pats šādām pārmaiņām piekrīt. Tātad jau šobrīd likums pieļauj iespēju, ka zemesgrāmatu nodaļas tiesneši var pildīt tādas pašas funkcijas, kādas veic vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši.
Kad vieniem darba pārmēru daudz, otriem - mazāk
Minētās izmaiņas ir tik bieži minēto strukturālo reformu tieša izpausme, un tās galvenokārt radījusi atziņa, ka tiesas ir pārmērīgi noslogotas ar sevišķajā tiesāšanās kārtībā izskatāmām lietām, kurās nav strīdu, savukārt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem pēc darījumu skata ar nekustamo īpašumu samazināšanos darbs strauji gājis mazumā.
Tieslietu ministrija pamatojumā grozījumiem likumā "Par tiesu varu" uzrāda šādu statistiku. Pērn rajonu un pilsētu tiesās kopumā tika saņemts vairāk nekā 119 tūkst. civillietu, tajā skaitā – 4780 pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un 67,7 tūkst. pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Gada beigās neizskatīto lietu atlikums tiesās kopumā bija 39 tūkst. lietu, no kurām gandrīz četri tūkstoši bija lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.
Nekustamā īpašuma tirgus rosības laikā, piemēram, 2006. gadā, zemesgrāmatu nodaļas tiesneši vidēji pieņēma 128 lēmumus dienā, savukārt, iestājoties šā tirgus recesijai, viņu darba apjoms strauji samazinājās.
"Grozījumi likumā „Par tiesu varu” stāsies spēkā 2012. gada 1. janvārī."
"Strukturālo reformu procesā saskatījām, ka šis ir viens no veidiem, kā atslogot rajonu un pilsētu tiesas: tā kā formālo pieteikumu ir daudz, tiesnesim un tiesu darbiniekiem patiešām ir jāiegulda diezgan liels laika resurss, lai šo darbu paveiktu. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši ar šo pienākumu varēs veiksmīgi tikt galā, jo nostiprinājuma lūgumu izskatīšana būtībā ir ļoti līdzīgs darbs. Tiesas tādējādi tiks atslogotas, varēs mainīt savus lietu izskatīšanas grafikus, vairāk pievēršoties savam pamatuzdevumam - strīdus gadījumu iztiesāšanai," skaidro Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas nodaļas vadītāja Inga Pujate.
"Ar šiem likuma grozījumiem zemesgrāmatu nodaļa vienlaikus tiek iekļauta rajona (pilsētas) tiesas sastāvā kā tās struktūrvienība."
Zemesgrāmatu nodaļu un tiesu attiecības
"Zemesgrāmatu nodaļas priekšniekam paliks iepriekšējā kompetence: viņš tāpat turpinās vadīt šo nodaļu, sadalīt darba pienākumus tiesnešiem, vērtēs darbiniekus un veiks citus līdzšinējos uzdevumus," stāsta I. Pujate. "Bet nepieciešamības gadījumā, lai izlīdzinātu rajona (pilsētas) tiesas un zemesgrāmatu nodaļas noslodzi, rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam būs iespēja norīkot tiesnesi pildīt pienākumus zemesgrāmatu nodaļā, ja zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis atradīsies pagaidu prombūtnē, kas nepārsniedz sešus mēnešus."
Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, kas ir iecelti amatā līdz šim brīdim, turpinās pildīt savus amata pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām. Pēc tam tiks rīkots konkurss, un šo priekšnieku un vietnieku iecelšanas kārtība būs tāda pati kā vispārējās jurisdikcijas tiesu priekšsēdētājiem un priekšsēdētāja vietniekiem.
Tā kā lielākā daļa zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu jau ir apstiprināti amatā uz mūžu, viņu darbā nekas būtisks nemainīsies. Viņi turpinās pildīt savus pienākumus attiecīgajās zemesgrāmatu nodaļās.
"Arī uz tiem tiesnešiem, kuri tiesneša amatā tiks iecelti vai apstiprināti jau pēc grozījumu spēkā stāšanās, attieksies likumā "Par tiesu varu" noteiktais vispārējais regulējums – tiesnešus amatā iecels vai apstiprinās bez pilnvaru termiņa ierobežojuma (tātad uz mūžu) vai arī atkārtoti uz diviem gadiem Saeima, bet Tieslietu padome noteiks konkrētu tiesu, tiesu namu vai zemesgrāmatu nodaļu, kurā būs pildāmi tiesneša pienākumi. Bet tas nav saistīts ar šiem likuma grozījumiem, tā ir vispārējā kārtība, kādā jebkuru tiesnesi ieceļ vai apstiprina amatā," stāsta I. Pujate.
Īpatnības Rīgā un Rīgas rajonā
Likuma grozījumu 29. pantā teikts: "Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā var būt zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorija atbilst rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijai vai aptver vairāku rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritorijas."
Līdz ar likuma grozījumu stāšanos spēkā nākamā gada 1. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā būs iekļauta Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorijai atbilst Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, Vidzemes priekšpilsētas tiesas, Ziemeļu rajona tiesas, Centra rajona tiesas, Latgales priekšpilsētas tiesas un Zemgales priekšpilsētas tiesas darbības teritorijas. Savukārt Rīgas rajona tiesā tiks iekļauta Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļa, kuras darbības teritorijai atbilst Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas darbības teritorijas. Vai tas cilvēkiem neradīs neskaidrības?
"Ar šiem likuma grozījumiem zemesgrāmatu nodaļa vienlaikus tiek iekļauta rajona (pilsētas) tiesas sastāvā kā tās struktūrvienība."
"Top jauni Ministru kabineta noteikumi par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijām, kuros šie divi izņēmuma gadījumi būs reglamentēti," skaidro I. Pujate. "Vēsturiski ir izveidojies tā, ka Rīgā vienmēr ir bijusi viena zemesgrāmatu nodaļa, tāpat arī Rīgas rajonā. Savukārt tiesas galvaspilsētā ir sešas. Sadalīt zemesgrāmatu nodaļu pa visām tiesām tikai dalīšanas pēc patiešām nebūtu lietderīgi, un tādēļ tika pieņemts lēmums, ka Rīgas pilsētā un Rīgas rajonā būs iepriekš minētā kārtība. Ārpus Rīgas un Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas lielākoties jau tagad ir vienā ēkā vai atrodas netālu no rajona tiesas, un pārmaiņas ieviest būs daudz vienkāršāk."
Tādējādi arī pēc šā likuma stāšanās spēkā zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vieta paliks līdzšinējā un ārēji nekas nemainīsies, vienīgi uzraksts pie iestādes durvīm, kur, piemēram, būs rakstīts "Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Zemesgrāmatu nodaļa". Attiecīgas izmaiņas skars arī dokumentu veidlapas, zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu zīmogus.
"Taču cilvēkam nekas nemainīsies. Ja viņam jāiesniedz nostiprinājuma lūgums, tāpat kā iepriekš jādodas uz attiecīgo zemesgrāmatu nodaļu," teic I. Pujate, taču atzīst, ka nākamā gada sākumā, iespējams, paies laiks, kamēr cilvēki sapratīs: pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā turpmāk jāiesniedz attiecīgajai zemesgrāmatu nodaļai, nevis tiesai. Bet informācija par to, kur un kurās zemesgrāmatu nodaļās tie iesniedzami, jau laikus būs plaši pieejama plašsaziņas līdzekļos un visās tiesās.
Izsoles aktus zemesgrāmatu nodaļās pagaidām neapstiprinās
Grozījumos likumā "Par tiesu varu" ir iekļauts papildinājums, ka zemesgrāmatu nodaļas izskata arī pieteikumus par izsoles aktu apstiprināšanu. Bet I. Pujate skaidro: pārejas noteikumos ir atruna, ka tas notiks tikai pēc attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās Civilprocesa likumā.
"Tā kā šie grozījumi līdz 1. janvārim visticamāk netiks pieņemti, tādēļ šo lietu kategoriju zemesgrāmatu nodaļu tiesneši pagaidām neskatīs. Aizķeršanās radusies tādēļ, ka izsoles aktu apstiprināšanā var būt gadījumi, kad vienlaikus tiek saņemta sūdzība par tiesu izpildītāju darbību, kas ir jāorganizē mutiskā tiesas sēdē. Bet attiecībā uz pārējiem diviem zemesgrāmatu tiesnešiem uzticētajiem papildu pienākumiem grozījumi Civilprocesa likumā jau ir pieņemti.
Izmaiņas būs arī likumā "Par 1937. gada 22. decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību" un Zemesgrāmatu likumā, bet svarīgākie ir tieši Civilprocesa grozījumi. Zemesgrāmatu likums, tāpat kā līdz šim, turpinās regulēt jomu, kas saistīta ar īpašuma tiesību nostiprināšanu."
