Publicēts pirms 13 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd darbnespējas lapu uzrāda, lai tiktu attaisnota personas neierašanās tiesībaizsardzības iestādē, kaut arī nereti veselības stāvoklis tobrīd neierobežo iespēju tajā ierasties.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Tieslietu ministrija šogad risina jautājumu par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai novērstu lietu izskatīšanas nepamatotu atlikšanu slimības dēļ.
Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 1.oktobrī, paredz, ka pusēm ir ne tikai pienākums laikus rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ tās nevar ierasties uz tiesas sēdi, bet arī vienlaikus jāiesniedz tiesai pierādījumi, kas apstiprina to neierašanās attaisnojumu.
Savukārt 22.septembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumos Nr.152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība".
Noteikumus rosināts papildināt ar jaunu - 20.1 punktu šādā redakcijā:
"20.1 Pēc personas pieprasījuma ārsts vai ārsta palīgs saskaņā ar ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi izsniedz Izrakstu no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr.027/u), aizpildot tās 1., 2., 3., 10., 11. un 12.punktu, 10.punktā norādot konkrētajā laika posmā pacientam atbilstoši veselības stāvoklim noteikto ārstēšanās režīmu."
"Darbnespējas lapu izsniedz personai, kurai ir noteikta pārejoša darbnespēja – tā ir darbnespējas, nevis slimības apliecinājums."
Veidlapa Nr.027/u ir 12.pielikums MK noteikumiem Nr.265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība".
Šādi grozījumi rosināti tādēļ, lai tiesnešiem tiesās būtu iespēja izvērtēt un spriest, vai persona ir vai nav spējīga piedalīties tiesas sēdē, un lemt, vai personas neierašanās tiesībaizsardzības iestādē varētu tikt attaisnota. To tiesnesis varēs izvērtēt, izanalizējot pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskajā kartē personai konkrētajā laika periodā noteikto ārstēšanās režīmu.
Grozījumi noteikumos neparedz ārstam vai ārsta palīgam atbilstoši veselības stāvoklim norādīt noteikto ārstēšanas režīmu katram, kam tiek izsniegta darbnespējas lapa. Tas būs jānorāda vien tad, ja persona šādu informāciju pieprasīs. Proti, ja persona zina, ka darbnespējas lapa vajadzīga uzrādīšanai tiesā, par to jādomā jau laikus un jālūdz ārstam norādīt arī ārstēšanās režīmu.
Izmanto kā attaisnojumu, lai nebūtu tiesā
Darbnespējas lapu izsniedz personai, kurai ir noteikta pārejoša darbnespēja – tā ir darbnespējas, nevis slimības apliecinājums. Piemēram, darbnespējas lapu izsniedz arī grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai personai, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Tātad – darbnespējas lapa nenozīmē, ka slima ir pati persona. Darbnespējas lapa ir dokuments, kuru persona iesniedz darba devējam vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai saņemtu slimības vai maternitātes pabalstu par darbnespējas dienām.
"Viens no tiesas sēžu atcelšanas izplatītākajiem iemesliem ir apsūdzēto slimība."
Civilprocesa likuma 74.panta septītās daļas 2.punkts paredz pienākumu pusēm savlaicīgi rakstveidā paziņot par iemesliem, kuru dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, iesniedzot par to pierādījumus. Tā kā personas darbnespēju apliecina darbnespējas lapa, kuru par noteiktu laika periodu personai izsniedz ārsts, šobrīd darbnespējas lapu uzrāda, lai tiktu attaisnota personas neierašanās tiesībaizsardzības iestādē, kaut arī nereti personas veselības stāvoklis tobrīd neierobežo iespēju tajā ierasties.
Cer samazināt atcelto tiesas sēžu skaitu
Tieslietu ministrijas informācija liecina, ka visās tiesās kopā, izņemot Augstāko tiesu, visu veidu lietu izskatīšanā 2010.gadā bija nozīmētas 148 970 tiesas sēdes, no kurām nav notikušas 52 835 sēdes. Tas nozīmē, ka nenotikušo tiesas sēžu īpatsvars pret visām nozīmētajām tiesām ir 35,4 procenti. Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā 2010.gadā nav notikušas 1049 no 1437 nozīmētajām tiesas sēdēm jeb 73% procenti. Viens no tiesas sēžu atcelšanas izplatītākajiem iemesliem ir apsūdzēto slimība.
"Ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz simt latiem."
Veselības ministrija prognozē, ka noteikumu projekts varētu samazināt atcelto tiesas sēžu skaitu. Šobrīd gadījumos, kad tiesa atzīst neierašanos tiesas sēdē par neattaisnotu, personai tiek piemērots naudas sods. Līdz ar to, ja tiesnesis, izvērtējot izrakstā norādīto ārstēšanās režīmu, uzskatīs, ka neierašanās iemesls tiesā nav pamatots, personai būs pienākums samaksāt naudas sodu.
Civilprocesa likums nosaka: ja lietas dalībnieks, kas nav ieradies tiesas sēdē, nav laikus paziņojis savas neierašanās iemeslu, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz piecdesmit latiem. Savukārt, ja kāds no lietas dalībniekiem neierodas tiesā tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzīst par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt šai personai naudas sodu līdz simt latiem.
