Grozījumi Civilprocesa likuma 250.25 pantā nosaka: "Ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu."
Tiesas spriedumu pasludina, pusēm nekavējoties pēc sprieduma sastādīšanas izsniedzot sprieduma norakstu. Pēc puses rakstveida lūguma sprieduma norakstu var nosūtīt pa pastu vai, ja tas ir iespējams, citā veidā saskaņā ar šajā likumā noteikto tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas kārtību. Sprieduma norakstu nosūta nekavējoties pēc pilna sprieduma sastādīšanas datuma.
Daudz ātrāk un vienkāršāk
Jau no šiem dažiem citētajiem grozījumiem ir saprotams, ka maza apmēra prasību izskatīšanu tiesās tie padarīs daudz vienkāršāku un ātrāku. Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Ina Kļaviņa izmaiņas likumā komentē šādi:
"Grozījumi Civilprocesa likumā, kas skar regulējumu maza apmēra prasību izskatīšanai tiesās, paredz jaunu institūtu atjaunotās Latvijas Republikas civilprocesa vēsturē, jo pirmo reizi civilprocesā tiek ieviesta lietas izskatīšana pēc būtības rakstveidā.
Tātad likuma grozījumu pirmā īpatnība ir tieši šis rakstveida process. Tas nozīmē, ka pirmām kārtām tiks novērstas situācijas, ka tad, ja personai nav iespēju fiziski būt klāt tiesas sēdē, šā iemesla dēļ tiesas sēde tiktu atlikta un process kopumā pagarināts. Jo prasītāja vai atbildētāja saziņa ar tiesu norisinās rakstveidā. Un kārtība būs šāda: prasītājam (ja tam būs tiesisks pamats) būs tiesības rakstveidā, tāpat kā tas jau ir šobrīd, iesniegt prasības pieteikumu tiesā.
Taču šeit jāievēro daži nosacījumi. Pirmkārt, prasības pieteicējam būs jāizpilda Ministru kabineta apstiprināta veidlapa, kurā noteiktos laukos būs norādīts, kāda informācija tur ierakstāma, un neko nevarēs aizmirst. Otrkārt, jāpatur prātā, ka minētā kārtība ir attiecināma uz prasījumiem, kuru summa nepārsniedz 1500 latu.
"Pirmo reizi civilprocesā tiek ieviesta lietas izskatīšana pēc būtības rakstveidā."
Ļoti svarīgs jaunums vēl ir tas, ka šīs maza apmēra prasību lietas neskatīs apelācijas kārtībā, bet uzreiz kasācijas instancē. Tātad vispirms taps rajona līmeņa tiesas spriedums, un, ja tas kādu no pusēm neapmierinās, uzreiz būs pārsūdzams kasācijas instancē. Tas arī dod lielu ieguldījumu tiesu darba atslogošanā un procesa ilguma samazināšanā. Šeit ieguvums ir gan tiesas procesā iesaistītajām pusēm, gan arī tiesai, jo tā ietaupīs laiku, kas būtu jāpatērē, organizējot jeb noturot tiesas sēdi."
Tā kā ir vispārzināms, ka daudzi tiesas procesi tiek atlikti tādēļ, ka atbildētāji tiesas sēdēs neierodas slimības dēļ, lietas izskatīšanas rakstveida kārtība šo problēmu novērstu, pie viena ietaupot arī tiesu administrācijas izdevumus, atkārtoti organizējot tiesas sēdes.
"Mēs ceram, ka jaunā kārtība minētos trūkumus pilnīgi noteikti novērsīs," uzskata I. Kļaviņa.
Ne vienmēr tikai rakstveidā
Arī atbildētājam, sniedzot tiesas pieprasītos paskaidrojumus, būs jāaizpilda noteikta parauga veidlapa, kurā būs jāsniedz atbildes uz konkrētiem apgalvojumiem.
"Tātad ir tikai rakstveida saziņa, un šeit nav runas par ierašanos vai neierašanos. Tiesa rakstveidā pieņem arī savu lēmumu. Taču jāuzsver: ja tiesnesis, iepazīstoties ar prasības pieteikumu, uzskatīs par nepieciešamu (vai kāda no procesā iesaistītajām pusēm to tomēr lūgs), lietu izskatīs mutvārdos. Tādā pašā kārtībā, kā tas bijis līdz šim.
Taču jebkurā gadījumā - divās instancēs. Jo var būt apstākļi, kad nepieciešams šādas lietas izskatīt arī mutvārdos, un tāda iespēja ir jāparedz. To nosaka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinums: personai ir jādod iespēja, lai jautājums vismaz vienreiz tiesā tiktu izskatīts mutvārdos," skaidro I. Kļaviņa.
"Minētā kārtība ir attiecināma uz prasījumiem, kuru summa nepārsniedz 1500 latu."
Ideju par šādu grozījumu nepieciešamību Tieslietu ministrijas eksperti guvuši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 861, kas noteic vienotu procedūru maza apmēra prasību izskatīšanu visās Eiropas Savienības valstīs, ja tiesas procesā iesaistītās personas ir no dažādām ES valstīm.
Aplūkotie grozījumi Civilprocesa likumā attiecas tikai uz nacionālo tiesisko regulējumu, tātad gadījumiem, kad gan prasītājs, gan atbildētājs atrodas Latvijā. Ja kāda no pusēm pārcēlusies uz dzīvi kādā no ES valstīm, tad joprojām jāierosina minētās regulas noteiktā tiesvedība starp attiecīgo valstu tiesām.
Efektīvi - arī komunālo maksājumu parādu piedzīšanai
Uz kāda veida prasījumiem šie grozījumi varētu attiekties visvairāk?
"Pirmām kārtām uz uzturlīdzekļu piedziņu. Taču esam secinājuši, ka jaunā kārtība būs ļoti noderīga namu apsaimniekotājiem, pārvaldniekiem, siltumapgādes uzņēmumiem, lai ātrāk piedzītu parādus par komunālajiem maksājumiem. Tas ir arī iemesls, kāpēc Tieslietu ministrija neatbalsta Ekonomikas ministrijas iesniegtos grozījumus Civilprocesa likumā, lai namu apsaimniekotāji no dzīvokļu izsolēs iegūtās cenas vēl pirms nodrošināto kreditoru apmierināšanas saņemtu atmaksu par siltuma maksājumiem un komunālo pakalpojumu parādiem. Jo saskatām, ka tā ir cīņa ar sekām, nevis ar cēloņiem.
"Jaunā kārtība pirmām kārtām attieksies uz uzturlīdzekļu piedziņu."
Diemžēl arī daudzi namu apsaimniekotāji nav izmantojuši savas tiesības tiesā risināt šos jautājumus. Kaut gan viņus var arī saprast: ja šie parādi ir mazi, jāmaksā valsts nodeva, un process varētu būt ilgstošs. Tad tiešām sākt šādu tiesvedību nav īpašas motivācijas. Lūk, šis ir veids, ko apsaimniekotāji un siltumuzņēmumi varētu izmantot," uzskata I. Kļaviņa.
Saeimas pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Likumdevējs ir iecerējis, ka minētie grozījumi stāsies spēkā 30. septembrī.
