Ja tiesa savu darbu izdarījusi pareizi, apelācijas nebūs

Kā saistībā ar jaunā regulējuma pieņemšanu uzsvērusi Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne, jaunā kārtība ir vēl viens solis procesuālās ekonomijas virzienā, kas palīdzēs izskaust Latvijā raksturīgo "tiesāšanos tiesāšanās pēc" un tādējādi taupīt tiesu resursus. Apgabaltiesas skatīs tikai tās lietas, kurās būs saskatāmas pirmās instances kļūdas. Tas būs liels ietaupījums, zinot, cik ievērojamu tiesu darba daļu veido tieši maza apmēra prasības.

Pārsūdzības kārtību mainīja jau pērn

Pirmie pamatakmeņi Civilprocesa likuma (CPL) grozījumiem tika ielikti Saeimas Juridiskās komisijas pērnā gada 13.decembra sēdē, kurā izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja deputātu iesniegto priekšlikumu mainīt pārsūdzības kārtību maza apmēra prasībām, pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzību kasācijas kārtībā aizstājot ar pārsūdzību apelācijas kārtībā.

Maza apmēra prasību ir daudz: piemēram, 2012. un 2013.gadā pirmās instances tiesas attiecīgi izskatīja 12 tūkstošus un 14 tūkstošus šādu lietu, kas veidoja gandrīz ceturto daļu no rajona (pilsētas) tiesās izskatāmajām lietām. Kā liecina Tieslietu ministrijas (TM) informācija, apelācijas kārtībā kopumā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu, un tas ļauj prognozēt, ka pēc jaunās kārtības ieviešanas apgabaltiesas gadā vidēji papildus saņems vairāk nekā 1000 maza apmēra civilprasību. Taču vienlaikus tiek atslogota Augstākā tiesa, kas pārsūdzības līdz šim izskatīja kasācijas kārtībā.

"Apelācijas kārtībā kopumā vidēji tiek pārsūdzēta desmitā daļa lietu."

Lai sagatavotos jaunā regulējuma ieviešanai, tika papildināti CPL pārejas noteikumi, paredzot, ka grozījumi šā likuma 250.²⁷pantā par tiesas spriedumu, kas taisīti lietās par maza apmēra prasībām, pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā stājas spēkā 2014.gada 1.aprīlī.

Pārejas periods tika noteikts, lai izstrādātu kārtību, kādā apelācijas instances tiesa izskata lietas par maza apmēra prasībām, saglabājot šai lietu kategorijai raksturīgās izskatīšanas īpatnības un nepārslogojot apelācijas instances tiesas. Rezultātā CPL astotā sadaļa ir papildināta ar jaunu nodaļu – "Lietu par maza apmēra prasībām izskatīšanas īpatnības apelācijas instancē".

Šeit jāatgādina, ka likuma 250.¹⁹pants "Lietas ierosināšana" nosaka – lietas ierosināšana un izskatīšana tieši maza apmēra prasībām paredzētajā kārtībā pieļaujama tikai prasībās par naudas vai uzturlīdzekļu piedziņu.

Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, ja galvenais parāds vai — prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu — maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 2100 eiro. Turklāt maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu attiecināma uz katru bērnu atsevišķi.

Apelācija – otrreizēja lietas izskatīšana  pēc būtības

Protams, ikvienu, kam paredzama tiesāšanās lietās par maza apmēra prasībām, interesēs pamata atšķirības starp līdzšinējo un jauno pārsūdzības kārtību.

Ar tiesas darbiem līdz šim nesaistītam cilvēkam, protams, radīsies jautājums – kāda ir atšķirība starp maza apmēra prasības izskatīšanu otrajā instancē apelācijas, bet ne kasācijas kārtībā?

"Kasācijas sūdzību lietās par maza apmēra prasībām var iesniegt tikai noteiktos gadījumos, proti, ja tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. Turklāt kasācijas instancē ir Senāta rīcības sēde, kas lemj par kasācijas ierosināšanu vai neierosināšanu. Taču apelācijas tiesvedības ierosināšanai pietiek ar to, ka apelācijas sūdzība atbilst formālajām prasībām un lieta tiek skatīta vēlreiz pēc būtības, nevis pamatā vērtējot, kā ievērotas likumu normas," skaidro TM Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska.

"Apelācijas instancei par tiesvedības ierosināšanu jāizlemj 30 dienu laikā. "

"Savukārt jaunā kārtība paredz, ka apelācijas tiesvedību varēs ierosināt tikai tad, ja apelācijas tiesas tiesnesis uzskatīs, ka pirmās instances tiesa ir nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo vai procesuālo normu vai nepareizi konstatējusi faktus, nepareizi novērtējusi pierādījumus vai sniegusi nepareizu lietas apstākļu juridisko novērtējumu, un tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas. Šie kritēriji, kuros gadījumos ir iespējams pirmās instances spriedumu lietā par maza apmēra prasību pārsūdzēt apgabaltiesā, noteikti likuma 440.² pantā.

Jaunā procesuālā kārtība paredz, ka apelācijas instancei par apelācijas tiesvedības ierosināšanu jāizlemj 30 dienu laikā pēc apelācijas sūdzības saņemšanas.

Lai nebūtu tā, ka pilnīgi visus spriedumus ir iespējams pārsūdzēt neatkarīgi no tā, vai personas nepatika pret šo spriedumu ir subjektīva vai arī patiešām objektīva un ir pamatoti apsvērumi, kāpēc tā vēlas spriedumu pārsūdzēt, tika ieviestas tā dēvētās apelācijas atļaujas."

Lai nepārkāptu cilvēka tiesības uz taisnīgu tiesu

"Lai nemazinātu cilvēku tiesības uz taisnīgu tiesu, likumā ir atsevišķs pants, kas noteic kārtību, kādā tiesa lemj par apelācijas tiesvedības ierosināšanu. Normas par tiesvedības ierosināšanu apelācijas instances tiesā ietvertas 440.⁸ pantā," turpina D.Palčevska. "Tā ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteikts: ja apelācijas instances tiesnesis vērtē apelācijas sūdzību un secina, ka apelācijas tiesvedība ir jāatsaka (tātad apelācijas sūdzību uzskata par nepieņemamu), tad šis jautājums ir jāizskata trīs tiesnešu sastāvā koleģiāli. Ja kaut vienam no trim tiesnešiem ir šaubas par atteikuma pamatotību, apelācijas tiesvedība tiek uzsākta. Bet, līdzko visiem trim tiesnešiem ir vienprātīgs secinājums, ka ar konkrētās pirmās instances tiesas spriedumu nav pārkāptas ne materiālās, ne procesuālās normas tādā mērā, ka tas ir novedis pie lietas nepareizas izspriešanas, ka nav arī pamata secināt, ka pirmās instances tiesa būtu nepareizi novērtējusi gan faktus, gan pierādījumus, kas būtu novedis pie nepareizas lietas izspriešanas, tad apelācijas tiesvedību drīkst atteikt."

Katrā konkrētajā gadījumā tiesnesim vai tiesnešiem, sniedzot individuālu novērtējumu, vai ir pamats attiecīgās lietas izskatīšanai apelācijas kārtībā, tiks ievērotas gan personu tiesības uz taisnīgu tiesu, gan efektivizēta un paātrināta maza apmēra lietu iztiesāšana un mazināta apgabaltiesu noslodze, uzsver Tieslietu ministrijā.

Apelācijas atļaujas kā tiesību institūts šobrīd pastāv vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, proti, Igaunijā, Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā, kā arī Portugālē. Likuma grozījumos ietvertais regulējums izstrādāts, par piemēru ņemot Igaunijas regulējumu, kur apelācijas atļaujas tiek piešķirtas gadījumos, kad pirmās instances tiesa ir pārkāpusi likuma normu vai nepareizi novērtējusi lietas apstākļus.

"Ja vienam no trim tiesnešiem ir šaubas par atteikuma pamatotību, apelācijas tiesvedība tiek uzsākta."

D.Palčevska spriež, ka jaunā kārtība varētu būt lielāks "siets" nepamatotu sūdzību atsijāšanai. "It īpaši tādēļ, ka Latvijā ir šī tiesāšanās vēlme un brīžam pat nepamatota. Maza apmēra prasību tiesvedībā, kur strīds ir neliels, tiek tērēti gan lieli tiesu resursi, lietas skatot divās instancēs, gan arī pašu cilvēku finansiālie izdevumi bieži vien ir nesamērīgi salīdzinājumā ar prasības apmēru. Tāpēc būtu jākoncentrējas uz to, ka pirmajā instancē tiek izdarīts viss iespējamais, savākti un iesniegti pilnīgi visi nepieciešamie pierādījumi, un tikai tad, ja ir bijušas iepriekš minētās būtiskās kļūdas, kas novedušas pie lietas nepareizas izspriešanas, tiek pieļauta apelācijas tiesvedība. Bet pārējos gadījumos, ja nav pamata uzskatīt, ka pirmās instances tiesnesis būtu kaut kur kļūdījies, un spriedums ir pareizs, tad arī apelācijas tiesvedība nenotiek. Ja tiesa savu darbu ir izdarījusi pareizi, apelācijas nebūs."

Ja tiesa atteiksies ierosināt apelācijas tiesvedību, sūdzības iesniedzējam tiks atmaksāti 50% no iemaksātās valsts nodevas summas, tādējādi paredzot saprātīgu ieturējumu par tiesas resursu izmantošanu.

Vēl arī jāņem vērā, ka maza apmēra lietas apelācijas instancē tiks skatītas rakstveida procesā, izņemot gadījumus, kad pati tiesa uzskatīs par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē.

Protams, cilvēkiem, kuri par katru cenu vēlas panākt sev labvēlīgu tiesas lēmumu šādu maza apmēra prasību iztiesāšanā, šādi ierobežojumi varētu nebūt pa prātam, un viņš vēlētos tos uzskatīt par savu tiesību ierobežojumu. Tomēr, kā atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), tiesības uz taisnīgu tiesu nav absolūtas un no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta neizriet personas subjektīvās tiesības uz ikviena tiesas nolēmuma pārsūdzību; katra valsts pati var noteikt pārsūdzības principa apjomu saskaņā ar savu tiesību sistēmu. Vienlaikus gan Satversmes tiesa, gan ECT ir atzinusi, ka tiesības vērsties tiesā var tikt ierobežotas tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības. Tādējādi ierobežojumi attiecībā uz tiesībām vērsties tiesā ir attaisnojami, ja tie ir nepieciešami leģitīma mērķa sasniegšanai un izvēlētie līdzekļi ir samērīgi ar sasniedzamo mērķi. Kā leģitīmu mērķi minēto tiesību ierobežojumam ECT, cita starpā, ir atzinusi arīdzan procesuālo ekonomiju, tiesas spriešanas efektīvu funkcionēšanu, kā arī tiesu pārslogotības nepieļaušanu.