SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portālam
18. decembrī, 2012
Lasīšanai: 14 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tiesu sistēma
1
5
1
5

Grozījumi Administratīvā procesa likumā – spēkā no 1.janvāra

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Administratīvā procesa likuma pēdējie grozījumi vērsti uz to, lai administratīvo tiesu darbu padarītu efektīvāku, ātrāku un tādējādi arī iedzīvotājiem šīs tiesas kļūtu pieejamākas.

LV portāla kolāža

Administratīvās tiesas mūsu valstī sāka darboties samērā nesen – 2004.gada 1.februārī. Demokrātiskā valstī tas ir ļoti svarīgs mehānisms, lai nodrošinātu cilvēktiesību un vispārējo tiesību principu ievērošanu. Lai cilvēkam dotu iespēju panākt taisnīgu spriedumu tiesiskajās attiecībās ar valsts un pašvaldību iestādēm, neļaujot tām uzspiest savā spēkā balstītus lēmumus gan saistībā ar būvniecības procesu, gan pabalstu vai pensiju piešķiršanu, vārda un uzvārda maiņu vai tā transkripciju pasē (kas konkrētam cilvēkam var būt ļoti svarīga).
īsumā

No 1.janvāra stājas spēkā Administratīvā procesa likuma grozījumi. Citu starpā ir minamas šādas izmaiņas:

  • tiesas process pamatā – rakstveidā;
  • iestāde varēs atstāt bez virzības iesniegumu, ja tas nav parakstīts, būs iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības vai tam nebūs pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti;
  • iestāde, par kuras izdoto administratīvo aktu iesniegts iesniegums par tā apstrīdēšanu, varēs pati atcelt apstrīdēto administratīvo aktu un izdot jaunu;
  • izlīguma iespēju izvērtēšana;
  • mainīta valsts nodevu sistēma administratīvajā procesā tiesā;
  • blakus sūdzību un pārsūdzību iespēju ierobežošana;
  • tehnisko līdzekļu ieviešana administratīvajā procesā tiesā.

Tātad administratīvās tiesas veic kontroli pār lēmumiem, ko attiecībā uz konkrētām privātpersonām izdevušas valsts vai pašvaldību iestādes un kas šīm personām radījušas, viņuprāt, nevēlamas sekas. Tādēļ cilvēkiem ir dotas iespējas šādus lēmumus pārsūdzēt administratīvajā tiesā. Taču šīs tiesas ir efektīvas tikai tad, ja pienācīgi tiek nodrošināti visi tiesību uz taisnīgu tiesu aspekti, tostarp lietu izskatīšana saprātīgā termiņā. Pēdējos gados šie termiņi ir visvājākais posms: pārmērīgās noslodzes dēļ administratīvajā rajona tiesā lieta tiek izskatīta aptuveni pusotra gada, bet apgabaltiesā – gada laikā.

Tādēļ šajā sistēmā ir nepieciešamas izmaiņas, lai tiesas procesu padarītu elastīgāku, ātrāku un, nenoliedzami, atsijātu arī acīmredzami noraidāmus pieteikumus, kā arī samazinātu bezjēdzīgu pārsūdzību un blakus sūdzību birumu.

Uz šo mērķi vērsti Administratīvā procesa likuma (APL) pēdējie grozījumi, kurus Saeima pieņēma 1.novembrī un kas stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.

Turpmāk tiesas process pamatā – rakstveidā

Kā stāsta Tieslietu ministrijas Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriskonsulte Natālija Laveniece-Straupmane, personām, kuras ar pieteikumu varētu vērsties administratīvajā tiesā, svarīgas izmaiņas būs tās, ka tiesvedībā daudz plašāk tiks izmantots rakstveida process. Viņa norāda, ka pēdējā laikā jau ir vērojama tendence rakstveida procesu izmantot arvien plašāk.

Atšķirība ir tā, ka administratīvās tiesas no nākamā gada faktiski pāriet uz rakstveida procesu kā pamatprocesu. "Princips ir tāds – pirmajā instancē, ja persona lūdz, tiesai ir jānodrošina mutvārdu process, bet pārējās instancēs par to lems tiesa. Pašlaik lietas galvenokārt tiek izskatītas mutvārdos, un, ja persona piekrīt, tad lietu var izskatīt rakstveida procesā. Rakstveidā mēdz izskatīt blakus sūdzības, kas tiek iesniegtas par procesa ietvaros pieņemtajiem lēmumiem.

"Administratīvās tiesas veic kontroli pār lēmumiem, ko attiecībā uz konkrētām privātpersonām izdevušas valsts vai pašvaldību iestādes."

Pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās personai būs tiesības pirmajā instancē pieprasīt un tiesai būs pienākums nodrošināt lietas izskatīšanu mutvārdu procesā. Tas izriet no cilvēktiesību aspekta, cilvēka tiesībām uz taisnīgu tiesu – personai ir jānodrošina tiesības vismaz vienreiz klātienē piedalīties tiesas procesā un mutvārdos izklāstīt savu pozīciju, aizstāvēt savu viedokli - ja viņa to vēlas."

Taču apelācijas un kasācijas instancē tiesa pēc savas iniciatīvas izvērtēs, vai ir nepieciešams mutvārdu process – ja, piemēram, iesniegtie dokumenti tiesai nesniegs skaidru priekšstatu par visiem apstākļiem.

Tiek mainīts arī pieteikuma saturs – persona tajā varēs lūgt lietu izskatīt mutvārdu procesā. "Nākamgad personai jau laikus būs jāizlemj – tā vēlas pieprasīt mutvārdu procesu vai ne," skaidro N.Laveniece-Straupmane.

Kļūdu labošana un tiesības atstāt bez virzības

Likuma grozījumos ir paplašinātas iestāžu iespējas privātpersonu iesniegumos labot ne tikai matemātiskās aprēķinu, bet arī citas kļūdas, ja tās nemaina lēmuma būtību.

APL 56.pants papildināts ar nosacījumu, ka iestāde varēs atstāt bez virzības iesniegumu, ja tas nav parakstīts, būs iesniegts, neievērojot Valsts valodas likuma prasības vai tam nebūs pievienoti pilnvarojumu apliecinoši dokumenti. Šādos gadījumos iestāde iesniedzējam noteiks saprātīgu termiņu tās norādīto trūkumu novēršanai. Ja šie trūkumi norādītajā laikā nebūs novērsti, iestāde iesniegumu atzīs par neiesniegtu un atdos atpakaļ iesniedzējam.

Iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura šo aktu izdevusi. Ja iesniegums iesniegts mutvārdos, iestāde tūlīt noformē to rakstveidā, un iesniedzējs paraksta.

Ja iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu atbilst likuma prasībām vai iestādes noteiktajā termiņā trūkumi ir novērsti, iestāde iesniegumu nekavējoties nosūta izskatīšanai augstākai iestādei.

Iestādes tiesības atcelt tās izdoto apstrīdēto administratīvo aktu

Iestāde, par kuras izdoto administratīvo aktu iesniegts iesniegums par tā apstrīdēšanu, varēs pati atcelt apstrīdēto administratīvo aktu un izdot jaunu, nenosūtot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu augstākai iestādei, šādos gadījumos:

  1. iesniedzējs iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu nav lūdzis atlīdzinājumu;
  2. iestādes izdotais jaunais administratīvais akts nerada iesnieguma par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedzējam nelabvēlīgas sekas (77.1pants).

Likuma grozījumi paredz arī izlīguma iespēju izvērtēšanu: izskatot iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu, iestāde pirms lēmuma pieņemšanas apsver izlīguma (administratīvā līguma) noslēgšanas iespēju. Ja iestāde atzīst izlīguma noslēgšanu par iespējamu, tā informē privātpersonu par izlīguma procesu un iespējamiem izlīguma noteikumiem, lai šī persona varētu izteikt par to savu viedokli.

N.Laveniece-Straupmane uzsver, ka izlīguma noslēgšana ir iespējama arī saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, taču grozījumi paredz papildināt likumu ar normām, kas regulē izlīgumu, lai veicinātu izlīguma kā strīda risināšanas veida plašāku izmantošanu administratīvajā procesā. Saskaņā ar grozījumiem persona iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu var izteikt viedokli par izlīguma noslēgšanas iespēju un iespējamiem izlīguma noteikumiem.

Tāpat APL tiek papildināts ar pantu (107.1 pants), kas regulē tiesas (tiesneša) tiesības izskaidrot procesa dalībniekiem izlīguma noslēgšanas iespējas.

Lielākas nodevas un ieviesta drošības nauda

Likuma grozījumi ievērojami maina un dažādo valsts nodevu sistēmu administratīvajā procesā tiesā. Šobrīd valsts nodeva par pieteikuma iesniegšanu administratīvajā tiesā ir 20 latu. Ja persona iesniedz sūdzību apelācijas kārtībā, tad papildus jāmaksā vēl 10 lati. Kasācijas sūdzības iesniegšana šobrīd ir bez maksas.

No nākamā gada 1.janvāra valsts nodeva par lietas ierosināšanas pieteikumu, kā arī par trešās personas ar patstāvīgajiem prasījumiem pieteikumu paliks līdzšinējā apmērā, taču par apelācijas sūdzību būs jāmaksā 40 latu. "No nākamā gada lietas izskatīšana katrā nākamajā instancē būs dārgāka," stāsta N.Laveniece-Straupmane.

"Princips ir tāds – jo tālāk persona sūdzas, jo izmaksas ir augstākas. Ja pieteikums ir apmierināts, samaksāto valsts nodevu personai atlīdzina. Pretapelācijas sūdzības iesniegšana šobrīd maksā piecus latus, bet no 1.janvāra par to būs jāmaksā 40 lati.

Ieviesti vēl divi jauni maksājumi 10 latu apmērā – iesniedzot tiesā lūgumu par pagaidu aizsardzību un pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu saistībā ar jaunatklātiem apstākļiem (185. un 195.pants). Pašlaik par to valsts nodeva nav paredzēta.

"Nākamgad personai jau laikus būs jāizlemj – vai tā vēlas pieprasīt mutvārdu procesu."

Nākamajā gadā tiks ieviests jauns maksājums – drošības nauda. Par blakus sūdzību būs jāmaksā drošības nauda 10 latu apmērā. Par kasācijas sūdzību drošības nauda būs 50 lati. Saskaņā ar likuma grozījumiem drošības naudu atmaksā visā pilnībā, ja Administratīvā apgabaltiesa vai Senāts pārsūdzēto tiesas lēmumu pilnībā vai daļā atceļ vai groza; Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnībā vai daļā atceļ. Likums nosaka arī gadījumus, kad atmaksā pusi un trīs ceturtdaļas no samaksātās drošības naudas. Taču jāuzsver, ka drošības naudas maksājums tiks ieviests no 2013.gada 1.marta.

Vēl likuma grozījumos ir pārskatīta valsts nodevas atmaksāšana. Tiek ieviesta tāda kā gradācija: kad naudu atmaksā pilnībā, kad - pusi un kad - trīs ceturtdaļas. Šobrīd ir noteikts, ka valsts nodevu atmaksā pilnīgi vai daļēji, bet tagad ir noteikta stingra gradācija – cik kurā gadījumā. Ja persona sūdzas pamatoti, tā savu naudu saņem atpakaļ. Tādēļ nav jāsatraucas par to, ka ar likuma grozījumiem tiesvedības process it kā ir sadārdzināts. Šis mehānisms galvenokārt ir vērsts uz to, lai samazinātu to personu skaitu, kas sūdzas nepamatoti."

Drošības nauda nebūs jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.

Vēl APL izmaiņas paredz, ka personai tiesā vairs nebūs jāuzrāda valsts nodevas samaksu apliecinošs dokuments. Turpmāk tiesa pati informācijas sistēmā pārbaudīs, vai maksājums nonācis Valsts kasē.

Acīmredzami nepamatotus pieteikumus tiesnesis noraidīs

Lai samazinātu acīmredzami nepamatotu pieteikumu skaitu, jau iepriekšējie APL grozījumi 2009.gadā ieviesa vairākus ierobežojošus pasākumus. Ar jaunajiem likuma grozījumiem šis regulējums ir paplašināts. Tiesnesis varēs atteikt pieteikuma izskatīšanu un atdot to atpakaļ pieteicējam, ja pieteikums ir acīmredzami nepamatots (acīmredzami noraidāms pēc būtības), acīmredzami nepieļaujams vai objektīvi nesaprotams. Turklāt atšķirībā no pašreizējās kārtības, kad par to lemj koleģiāli, līdz ar grozījumu stāšanos spēkā par to lemj viens tiesnesis (191.1pants). Līdz ar to tiesai ir plašākas iespējas atteikt pieteikuma izskatīšanu, ja tas atbilst iepriekšminētajām pazīmēm.

Tiesnesis lēmumu par atteikšanos izskatīt pieteikumu noformēs atsevišķa procesuālā dokumenta veidā un lēmuma motīvu daļā izvērtēs iepriekš minēto apstākļu pastāvēšanu.

Blakus sūdzības

Svarīgas izmaiņas likuma grozījumi paredz arī attiecībā uz blakus sūdzībām. APL šobrīd paver ļoti plašas iespējas šādu sūdzību iesniegšanai, norāda N.Laveniece-Straupmane. "Pašreizējā APL redakcijā ir tādas normas, kas personai ļauj pārsūdzēt faktiski jebkuru tiesas lēmumu, pamatojot, ka tas kavē lietas virzību. Ir ļoti plašs lēmumu loks, ko var pārsūdzēt. (Izņēmums ir tikai tie lēmumi, kuri likumā ir noteikti kā nepārsūdzami.) Tieši šo blakus sūdzību dēļ tiesas process tiek ļoti bremzēts un lieki patērēts daudz laika un resursu.

"Likuma grozījumi ievērojami maina un dažādo valsts nodevu sistēmu administratīvajā procesā tiesā."

Likuma grozījumos ir paredzēts, ka blakus sūdzību var iesniegt tikai par tādu lēmumu, attiecībā uz kuru likumā ir noteikts, ka to var pārsūdzēt. Ir samazināts blakus sūdzību veidu skaits, jo uzskatām, ka personai ir jāļauj sūdzēties par lēmumiem, kas būtiski skar tās tiesības. Ja tā nav, tad blakus sūdzību iesniegt nevar. Piemēram, pašreizējā likuma redakcijā ir teikts, ka persona var lūgt tiesu (tiesnesi) pilnībā vai daļēji atbrīvot personu no valsts nodevas samaksas un pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt. Tiesa valsts nodevu samazina no 20 uz pieciem latiem, bet persona šo sev labvēlīgo lēmumu var vēl pārsūdzēt, prasot atbrīvot no valsts nodevas visā pilnībā.

Iespējas lūgt atbrīvot no nodevas varēs izmantot arī turpmāk. Taču ir arī pateikts, ka var pārsūdzēt tikai to lēmumu, ar kuru personai ir atteikts. Ja tiesnesis vienreiz ir izskatījis lietu un uzskatījis, ka valsts nodeva ir jāsamazina uz pieciem latiem, tad ir viņam jāuzticas un tālāka sūdzību iesniegšana nav pieļaujama. Ja personas pieteikums tiks apmierināts, tad persona šo summu atgūs tik un tā.

Pārsūdzību gadījumi ir ļoti dažādi, šis ir tikai viens vienkāršs, uzskatāms piemērs."

Tehnisko līdzekļu izmantošana tiesas procesā

Likuma grozījumi paredz arī tehnisko līdzekļu – skaņu ierakstu un videokonferenču – ieviešanu administratīvajā procesā tiesā. Izmantojot skaņu ierakstu, tiesas sēdes protokols tiek rakstīts saīsinātā formā un par tehniskā līdzekļa izmantošanu izdara atzīmi protokolā. Skaņu ieraksts samazina personu sūdzību, ka protokolā nav precīzi fiksēta tiesas sēdes norise un nekorekti atspoguļoti viņas paustie argumenti, iesniegšanas risku.

Savukārt par videokonferences izmantošanu sēdē lems tiesa (tiesnesis), ja kāds no procesa – dalībnieks, liecinieks vai eksperts – atradīsies citā vietā un tiesas sēdē nevarēs piedalīties klātienē.

Vēl jāpiebilst, ka ir vienādoti pieteikumu un sūdzību iesniegšanas termiņi visās instancēs, nosakot laiku – vienu mēnesi. Iepriekš apelācijas sūdzību varēja iesniegt 20 dienu laikā.

Ikvienam, kas gatavojas vērsties administratīvajā tiesā, vēl ir jāiegaumē, ka turpmāk APL, pastiprinot jau tagad likumā noteikto personas pienākumu būt sasniedzamai, noteiks: "Lietas dalībniekam ir pienākums paziņot tiesai par savas adreses maiņu lietas tiesvedības laikā. Ja tāda paziņojuma nav, pavēsti nosūta uz pieteikumā norādīto adresi. Ja tiesas pavēste nogādāta šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka aicināmajai vai izsaucamajai personai ir paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku." (135.pants)

Grozījumi APL ir apjomīgi, un šeit aplūkota tikai daļa no tiem. Par izmaiņām minētajā likumā vēl var lasīt žurnāla "Jurista Vārds" 4.decembra numurā.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU