Apcietinātie panāk sev labāku dzīvi

Tiekas caur stikla sienu

Apcietinātais ir persona, kurai izmeklēšanas tiesnesis vai tiesa ir piemērojusi drošības līdzekli — apcietinājumu. Apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā vai citā brīvības atņemšanas iestādē izveidotā izmeklēšanas cietuma nodaļā. Šobrīd ieslodzījuma vietās atrodas apmēram 2000 apcietināto. Kad apcietinātajam būs stājies spēkā tiesas spriedums, viņš jau būs notiesātais, un tad gan par ikdienu, gan tikšanos ar tuviniekiem utt. būs citādi noteikumi.

Līdz šim Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā bija noteikts, ka apcietinātajam ir tiesības uz stundu ilgu tikšanos ne retāk kā reizi mēnesī ar radiniekiem vai citām personām izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē. Kā stāsta Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāve Ināra Makārova, apcietinātos no apmeklētājiem šķir stikla siena un viņi sarunājas, izmantojot mikrofonus kā telefona klausules. Cietuma administrācijas pārstāvis nestāv sarunas dalībniekiem blakus vai aiz muguras un arī pastāvīgi nenoklausās sarunas, bet šāda iespēja viņam, protams, ir. Apsargs atrodas it kā savā kabinetā ar caurredzamām sienām un apcietinātā un apmeklētāja tikšanos būtībā netraucē.

Pašlaik valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi, kas paredz paplašināt iespējas apcietinātajām personām tikties ar tuviniekiem. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā iekļautos norādījumus.

Ko sliktu nodarīs sieva, māte vai meita?

Satversmes tiesa (ST) 2009. gada 23. aprīlī pieņēma spriedumu lietā, atzīstot par neatbilstošu Satversmei Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma normu, kas paredz, ka apcietinājumā esošai personai īslaicīgā tikšanās ar tuvinieku var būt tikai stundu ilga, turklāt tā var notikt tikai izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē. ST spriedumā norādīja, ka personas tiesības mazāk ierobežotu tāds regulējums, kas ļautu lemt par tikšanās ilgumu, izvērtējot konkrēto situāciju. Tādējādi apcietinātajam tiktu noteiktas minimālas garantijas, vienlaikus ļaujot nodrošināt arī ilgāku tikšanos, ja tas ir iespējams.

"Visticamāk, iesniegumus par iespējami garu tikšanās laiku rakstīs katrs apcietinātais, pieprasot ļaut tikties arī bez uzrauga klātbūtnes."

Spriedumā arī norādīts, ka apcietinātais visu apcietinājuma laiku ir pakļauts tam, ka viņa tikšanos ar radiniekiem, pat ar laulāto un bērniem, novēro un noklausās izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvis. Šādai kārtībai patlaban ir pakļauti visi apcietinātie neatkarīgi no tā, ar ko viņi tiekas. Konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Jevgeņijs Cecervovs tiesai bija rakstījis, ka, piemēram, viņa gadījumā līdzapsūdzētā arī atrodas apcietinājumā, savukārt viņa māte, sieva un meita nav ne liecinieces, ne apsūdzētās. Pieteikuma iesniedzējam apcietinājumu tiesa ir piemērojusi, jo uzskatījusi par reālu risku, ka viņš var izdarīt jaunu noziedzīgu nodarījumu. Tomēr neesot pamata uzskatīt, ka ilgstoša tikšanās ar māti, sievu vai meitu varētu radīt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku. Tāpat pieteikuma iesniedzējs bija uzsvēris, ka ne visas personas, ar kurām apsūdzētais varētu vēlēties tikties, ir liecinieki vai var palīdzēt viņam bēgt. Tātad tikšanās ar šādām personām nemaz nevarot apdraudēt izmeklēšanu. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka ikviena situācija jāizvērtē individuāli un „nevar vadīties pēc maksimāliem standartiem”. Turklāt ierobežojums esot būtisks un neatbilstošs mērķim situācijās, kad izmeklēšana ir pabeigta, it īpaši pēc tam, kad ir taisīts pirmās instances tiesas spriedums.

Izskatīs katru gadījumu individuāli

ST atzina, ka pašreizējais regulējums nesamērīgi ierobežo tiesības uz privāto dzīvi, un norāda, ka katra gadījuma individuāla izvērtēšana, nosakot, vai apcietināto novērošana ir nepieciešama, ir uzskatāma par mazāk ierobežojošu līdzekli.

TM speciālisti, izvērtējot ST spriedumā paustās atziņas, piedāvā Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā noteikt, ka apcietinātajam ir tiesības nevis uz vienu stundu ilgu tikšanos, bet gan uz laiku, kas nav mazāks par vienu stundu ne retāk kā reizi mēnesī. Tādējādi netiek noteikts maksimālais tikšanās ilgums, paredzot iespēju noteikt arī tikšanos, kas ir ilgāka par vienu stundu. No likuma tiks izslēgta arī norma, ka šīs tikšanās notiek tikai un vienīgi cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

"Apcietinātos no apmeklētājiem šķir stikla siena, un viņi sarunājas, izmantojot mikrofonus kā telefona klausules."

Ieslodzījuma vietu pārvalde, protams, grozījumus pieņem, lai gan apzinās, ka tas krietni sarežģīs darbu. Grozījumi ietekmēs ieslodzījuma vietu amatpersonu pienākumus, nodrošinot normatīvajā aktā ietverto tiesību normu realizēšanu. Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādā apmēram 3000 cilvēku. Visticamāk, iesniegumus par iespējami garu tikšanās laiku rakstīs katrs apcietinātais, pieprasot ļaut tikties arī bez uzrauga klātbūtnes. Katrs šis iesniegums būs jāizskata, jāizvērtē un jāsniedz pamatota atbilde.

Arī citas izmaiņas

Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā tiks veiktas arī citas izmaiņas, piemēram, tiks precizēts laiks, kad persona atbrīvojama no apcietinājuma, ja apcietinājumā turēšanas termiņš ir beidzies un nav lēmuma par tā pagarināšanu.

Savukārt no likuma tiks izslēgta norma, kas paredz prokuroriem pienākumu veikt apcietinājuma izpildes uzraudzību. Proti, pašlaik prokuratūra saņem un izskata ieslodzīto personu sūdzības par sadzīves apstākļiem un citiem jautājumiem, kas neietilpst prokuratūras kompetencē. Atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumam, ieslodzīto sūdzību izskatīšana par sadzīves apstākļiem, izglītību, veselības aprūpi, nodarbinātību, uzturu un citiem jautājumiem ietilpst Ieslodzījuma vietu pārvaldes kompetencē. Līdz ar to prokuroriem nebūtu jāizskata sūdzības, kas saistītas ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem.

Lai veiktu likumu normu saskaņošanu ar šīm izmaiņām, tiks veikti grozījumi Prokuratūras likumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Likuma grozījumi jāizskata Ministru kabinetā un jāpieņem Saeimā.