Latvijas Banka sagatavojusi vadlīnijas klientu izpētes prasību izpildei

Vadlīnijas izdotas, lai skaidrotu finanšu vai kredītiestādēm klientu izpētes prasības, kas iekļautas Latvijas Bankas (LB) pieņemtajos noteikumos Nr. 316 “Klienta riska noteikšanas, klienta izpētes, klienta padziļinātas izpētes un informācijas tehnoloģiju risinājumu nodrošināšanas prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas un sankciju risku pārvaldības jomā”.

Jaunie noteikumi, kas stājās spēkā 20. septembrī, vienkāršo līdzšinējo finanšu tirgus dalībnieku klientu izpētes noteikumus.

Tematiskajā pārbaudē secinātais 

“Vadlīnijas efektīvas finanšu iekļaušanas nodrošināšanai” izstrādātas, pamatojoties uz 2024. gadā Latvijas kredītiestādēs veiktajā tematiskajā pārbaudē par maksājumu kontu pieejamību secināto.

Pārbaudē LB vērtēja kontu atvēršanas un apkalpošanas izmaksu veidošanos, darījuma attiecību neuzsākšanas un izbeigšanas kārtību un komunikāciju ar klientiem, kā arī zema riska klientu apkalpošanu.

Tajā netika konstatētas nesamērīgas prasības un izvairīšanās vai nepamatotu lēmumu pieņemšana par sadarbību ar konkrētām klientu riska grupām.

Latvijas publiskajā telpā nereti izskan viedokļi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas nesamērīgu prasību piemērošanu un sadarbības nepamatotu pārtraukšanu vai neuzsākšanu ar klientiem, lai izvairītos no riska.

Pārbaudē secināts, ka kredītiestādēs vērojams izbeigtu darījuma attiecību skaita samazinājums.

Saistībā ar juridiskajām personām, kurām atteiktas vai ar kurām pārtrauktas darījuma attiecības, visbiežāk skarta pakalpojumu sniegšanas, transporta vai loģistikas un būvniecības nozare, kas vienlaikus dominē arī ēnu ekonomikas sektorā.

Attiecībā uz finanšu iekļaušanas nodrošināšanu LB vadlīnijās norāda, ka labā prakse ir, ja kredītiestādē ir izstrādātas un ieviestas iekšējās politikas un kontroles finanšu iekļaušanas nodrošināšanai, tostarp ieviesti mehānismi dažāda riska klientu riska pārvaldībai, kā arī noteikta atbildīgā persona par finanšu iekļaušanas nodrošināšanu.

Kredītiestādē vajadzētu būt izstrādātiem arī ierobežojošajiem mehānismiem augsta riska klientiem (darījumu limiti vai ierobežojumi, pārvedumu ģeogrāfija, pamatkonts fiziskajām personām), lai samērīgi pārvaldītu vai mazinātu konstatētos riska faktorus.

Nepiedāvā pamatkontus

LB pārbaudē secinājusi, ka kredītiestādes aktīvi nepiedāvā pamatkontus, kas absolūtos skaitļos vērtējams kā nozīmīgs trūkums.

Kredītiestādes ir apņēmušās veikt pasākumus pamatkontu piedāvāšanas prakses uzlabošanai.

Attiecībā uz konta atteikšanas un slēgšanas kārtību LB sagaida, ka kredītiestāde, pirms pieņem lēmumu atteikt vai izbeigt darījuma attiecības, fiziskajai personai, kas atbilst nosacījumiem par pamatkontu, piedāvā pamatkontu, izpētes slēdzienā to attiecīgi dokumentējot.

Informācijai jābūt viegli pieejamai

Lai klients spētu iegūt interesējošo informāciju un salīdzināt kredītiestāžu pieeju attiecībā uz mērķa klientiem un prasībām konta atvēršanai, ir būtiski, lai kredītiestādes tīmekļvietnē būtu viegli pieejama informācija par tās mērķa klientiem, norāda LB.

Vadlīnijās noteikts, ka kredītiestādes tīmekļvietnē jābūt ērti atrodamai informācijai par konta atvēršanai nepieciešamajiem dokumentiem un to izskatīšanas vidējo ilgumu.

Turklāt informācija jāsniedz vienkāršā un saprotamā valodā, izvairoties no sarežģītiem terminiem.

Lai veicinātu klientu izpratni par NILLTPF novēršanas normatīvo prasību piemērošanu un sekmētu klienta un kredītiestādes pozitīvu sadarbību, kredītiestādēm ir svarīgi nodrošināt savlaicīgu un pēc būtības izskaidrojamu informāciju klientiem konta atvēršanas gadījumā, sadarbības laikā, kā arī situācijās, kad klienti ir iesnieguši sūdzību par kredītiestādes pieņemtajiem lēmumiem vai izpētes prasībām.

Komisijas maksai jābūt standartizētai

Turpretī atbilstoši sadaļai “Vispārējie principi sadarbībai ar zema riska klientiem” LB sagaida, ka kredītiestāde ir izstrādājusi kritērijus, kuriem iestājoties, zema riska klientiem tiek piemēroti vienkāršoti izpētes pasākumi, ievērojot vadlīnijās sniegtās rekomendācijas un praktiskos piemērus.

Veicot cenu salīdzinājumu Baltijas valstīs, LB ir konstatējusi, ka juridiskajai personai konta komplekts Latvijā ir ievērojami dārgāks nekā Igaunijā.

Komisijas maksai bieži vien nav norādīta konkrēta summa vai tās intervāls, kā rezultātā potenciālajiem klientiem tiek apgrūtināta izmaksu plānošana.

LB vadlīnijās akcentē, ka taisnīga, pārredzama un konkurētspējīga cenu politika attiecībā uz kredītiestāžu ikdienas pakalpojumiem ir būtiska, lai veicinātu uzticēšanos un pakalpojumu pieejamību finanšu nozarē.

LB paredz, ka komisijas maksa ir standartizēta vai arī cenrādī ietverta skaidra plānotās komisijas maksas maksimālā summa, kā arī konta atteikuma gadījumā kredītiestāde pilnībā vai daļēji atmaksā komisijas maksu.