Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai novērstu nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanu, Latvija līdz ar citām Eiropas Savienības valstīm plāno veidot īstermiņa mītņu īres regulējumu. Plānots ieviest jaunu īstermiņa īres mītņu reģistru vai pielāgot pašreizējās datubāzes. Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents uzskata, ka šis regulējums palīdzēs sakārtot izmitināšanas tirgu un veicinās godīgu konkurenci.
Valdība 12. septembrī pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu “Par tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres regulējumu”, kā arī uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz šī gada 31. novembrim izveidot darba grupu, lai kopīgi izlemtu, kādi nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas īstermiņa īres mītnēm kā atsevišķam izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas sektoram. Tas darīts, lai Latvijā ieviestu Eiropas Parlamenta Regulu par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724. Paredzēts arī apspriest, kādi grozījumi ir vajadzīgi Tūrisma likumā un citos tiesību aktos.
Ekonomikas ministram līdz 2024. gada 31. decembrim uzdots izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai pašreizējo datubāzu pielāgošanu, tostarp sniedzot aprēķinus par risinājuma izstrādei nepieciešamo valsts budžeta finansējumu.
Centrālās statistikas pārvaldes un Eiropas statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā 2022. gadā tika pavadīts 1,1 miljons viesnakšu, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām – “Booking”, “Airbnb”, “Expedia” un “Tripadvisor”. Tas ir par 52,1% vairāk nekā 2021. gadā, kad rezervēto viesnakšu skaits bija 700,9 tūkstoši, un par 20,3% mazāk nekā 2019. gadā pirms pandēmijas, kad tika rezervēti 1,3 miljoni viesnakšu.
2022. gadā atkal palielinājies ārvalstu viesu rezervēto nakšu īpatsvars – 72,9% –, savukārt vietējie viesi rezervēja 27,1% nakšu.
Vidēji viena rezervācija šajās mītnēs 2022. gadā bija 7 naktis, t. sk. ārvalstu viesiem – 8,7 naktis, bet vietējiem – 4,6 naktis.
2022. gadā 54,4% no visām viesnaktīm tika pavadītas Rīgā, 20,2% – Kurzemē, 16,2%, – Pierīgā, 4,7% – Vidzemē, 2,9% – Latgalē, un 1,5% – Zemgalē.
Latvijas iedzīvotāji visvairāk apmetās Kurzemē (35,2% viesnakšu) un Rīgā (27,4% viesnakšu). Ārvalstu viesi visvairāk apmetās Rīgā (64,5% viesnakšu), Pierīgā (15,5 % viesnakšu) un Kurzemē (14,6 % viesnakšu).
Informatīvajā ziņojumaā “Par tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres regulējumu” Ekonomikas ministrija secinājusi: izvērtējot tūrisma mītņu darbību regulējošos normatīvos aktus, īstermiņa īres mītne pēc tās pielietojuma veida jeb ēkas veida saskaņā ar Tūrisma likumu var tikt klasificēta kā tūristu mītne, taču uz to nav tieši attiecināmi visi tie paši normatīvie akti, kas uz viesnīcām. Līdz ar to nebūtu atbalstāms aizliegums izmantot dzīvojamās mājas un dzīvokļus tūrisma pakalpojumu sniegšanai, tomēr ir jādefinē, kādi papildu ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas īstermiņa īres mītnēm kā atsevišķam izmitināšanas pakalpojumu sektoram.
Ziņojumā arī secināts, ka īstermiņa īres tirgum raksturīgs augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski sekmē negodīgu komercpraksi un kropļo tirgu.
Kā norādīts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022. gadam, fiziskās personas bieži veic nereģistrētu saimniecisko darbību, izīrējot savus nekustamos īpašumus vai lietošanā, apsaimniekošanā nodotās dzīvojamās platības citām personām, tostarp ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijā gan ilgtermiņā, gan īstermiņā.
Viens no plānā iekļautajiem uzdevumiem ir pasākumi, kas veicinātu nodokļu maksāšanu nekustamā īpašuma nomas pakalpojumu jomā; pastiprināta uzmanība tiks pievērsta fiziskajām personām, kuras ievieto sludinājumus interneta tīmekļvietnēs, reklamējot savu saimniecisko darbību.
Arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) prezidents Andris Kalniņš, kas līdzdarbojas Latvijas Tūrisma konsultatīvajā padomē, uzsver: “Šobrīd tirgū ir ļoti daudz negodīgu “spēlētāju”, kuri nodarbojas ar cenu dempingu, ekonomējot uz nodokļu maksājumiem un drošības ievērošanu, kas var novest un noved pie drausmīga iznākuma, kā, piemēram, Merķeļa ielas hosteļa ugunsgrēks, kurā cieta un dzīvību zaudēja izmitināšanas pakalpojuma saņēmēji.”
Izvērtējot ES dalībvalstu prasības tiešsaistes platformām, kas sniedz īstermiņa īres pakalpojumus, ziņojumā norādīts, ka dažādās valstīs regulējums atšķiras.
Ārvalstu lielie tūrisma galamērķi (pilsētas) ir izstrādājuši un ieviesuši savu regulējumu.
Vairākumā citvalstu pilsētu īstermiņa īres mītņu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem licence vai jāreģistrē sava darbība,
Tāpat ir ieviesti pastiprinātas drošības un kvalitātes standarti, kā arī tiek nodrošināta sadarbība ar platformām informācijas publicēšanas jomā.
Vairākumā šo pilsētu ir ieviests arī pilsētas tūrisma nodoklis.
Pirmais un jau īstenotais solis ēnu ekonomikas apkarošanai īstermiņa īres mītņu jomā ir Padomes Direktīvas (ES) 2021/514 (2021. gada 22. marts), ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā, prasības (DAC7 direktīva) iekļaušana Latvijas tiesiskajā regulējumā.
2023. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz pienākumu digitālajām platformām sniegt informāciju par platformu pārdevēju ieņēmumiem.
Pārņemot DAC7 prasības Latvijā, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir iespējams labāk izsekot tos tirgotājus, kas veic savu darbību tiešsaistes platformās, ieskaitot mājokļu saimniekus, kuri piedāvā īstermiņa īres pakalpojumus.
LV portāls jau rakstīja, ka platformas operatoriem būs pienākums apzināt un sniegt VID informāciju par saviem pārdevējiem, kas reģistrēti platformā un nodarbojas ar nekustamo īpašumu iznomāšanu, individuālajiem pakalpojumiem, preču pārdošanu un/vai transporta iznomāšanu, ja pārskata periodā veikto darbību ir vairāk par 30 vai ja atlīdzība pārsniedz 2000 eiro.
Vairāk par tēmu >>
Informatīvajā ziņojumā secināts: lai mazinātu fizisko personu nereģistrētu saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, tostarp nelegālo izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas riskus, jāidentificē īstermiņa īres mītnes jeb jāizveido reģistrs un jāizstrādā jauns datu uzskaites rīks.
Šā gada nogalē varētu tikt apstiprināta Eiropas Parlamenta Regula par datu vākšanu un kopīgošanu saistībā ar izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724, kas ES līmenī tiek izstrādāta ar mērķi mazināt nelegālu tūrisma nozares uzraudzību.
Šī regula paredz pienākumu dalībvalstīm ieviest īstermiņa īres vienību un izīrētāju reģistru.
Šāds reģistrs atvieglotu tiešsaistes platformu dalībnieku identificēšanu: katrai īstermiņa īres īpašumu vienībai tiktu piešķirts unikāls reģistrācijas numurs.
Turklāt reģistrs var būt arī pielāgota jau funkcionējoša datubāze.
“Līdzīgi kā citās ES valstīs, arī Latvijā ir jārada regulējums īstermiņa īres mītņu darbībai, vienlaikus atrodot efektīvāko un samērīgāko šī sektora uzraudzības modeli nolūkā sekmēt godīgu konkurenci tūrisma nozarē, mazināt nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus un atvieglot nodokļu nomaksas uzraudzību, kā arī nodrošināt pilnvērtīgu statistikas datu ieguvi,” uzsvēra ekonomikas ministre (amatu ieņēma līdz 15. septembrim) Ilze Indriksone.
Ekonomikas ministrija norāda, ka pēc regulas apstiprināšanas kopā ar tūrisma nozari un citām valsts pārvaldes iestādēm tiks uzsākta regulējuma ieviešana Latvijā, tostarp izveidots jauns īstermiņa īres mītņu reģistrs vai pielāgotas pašreizējās datubāzes. Tāpat tiks lemts par to, kādi ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas īstermiņa īres mītnēm kā atsevišķam izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas sektoram.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents A. Kalniņš uzskata, ka šis regulējums palīdzēs sakārtot izmitināšanas tirgu un veicinās godīgu konkurenci. Viņš norāda: “Ilgstoši nozare ir uzsvērusi, ka šis jautājums ir jāsakārto, līdzīgi kā tas ir izdarīts citās ES dalībvalstīs. Ieviešot šo regulējumu, tiktu izlīdzināti spēles noteikumi starp klasiskajiem (viesnīcas u. c.) īstermiņa izmitinātājiem un privāto apartamentu īstermiņa izīrētājiem, no kā iegūtu pakalpojumu saņēmēji, uzņēmēji un valsts budžets nodokļu ieņēmumu jomā.”
Pēc A. Kalniņa domām, regulējumā jānoteic, ka sniegt īstermiņa īres pakalpojumus un izvietot informāciju par izmitināšanas mītnēm tādās platformās kā “Airbnb”, “Booking” u. c. var tikai sertificēti uzņēmēji/privātpersonas, kuriem jāatbilst visām normatīvo aktu prasībām, tāpat kā klasiskajiem izmitinātājiem.
LVRA aktīvi iesaistīsies Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā, lai tiktu izveidots regulējums, kas atrisinātu ilgstošās nozares problēmas gan ēnu ekonomikas, gan godīgas konkurences jomās.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
