NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
26. novembrī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
4
4

Tehnoloģijas var atvieglot klientu riska profila noteikšanu

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

IT sniegtās iespējas var palīdzēt finanšu iestādes klientu izpēti un darījumu uzraudzību veikt operatīvāk un kvalitatīvāk, atsakoties no manuāla darba tajos gadījumos, kuros procesus var veikt automatizēti.

FOTO: Freepik

Informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu jaunuzņēmums “Xheero” ir pirmais finanšu tehnoloģiju komersants, kas apstiprināts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) jaunizveidotajā inovāciju smilškastē, lai testētu tā izstrādāto “RegTech” (regulatīvo tehnoloģiju) risinājumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā. Lai veiktu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, daudzus procesus var veikt automatizēti, izmantojot IT sniegtās iespējas.

īsumā
  • SIA “Xheero” jau gadu strādā pie tehnoloģiskā risinājuma datu un informācijas apstrādei, apkopošanai un atspoguļošanai, lai nodrošinātu cīņu ar naudas līdzekļu legalizāciju.
  • IT rīks spēs noteikt un prognozēt riska profilu klientiem, kas tagad ir darbietilpīgs process finanšu iestādēs.
  • Finanšu iestādes savus IT risinājumus izvēlas, ņemot vērā gan risinājumu funkcionālās iespējas, gan tehnoloģiskā risinājuma atbilstību savai infrastruktūrai, gan saimnieciskā izdevīguma apsvērumus.
  • FKTK ir izveidojusi inovāciju smilškasti, kas nodrošina procesu, kurā uzņēmumi var pārbaudīt inovatīvus finanšu tehnoloģiju produktus.

“Jaunu IT risinājumu parādīšanās tirgū nenozīmē, ka pašreizējie ir neatbilstoši, bet gan paplašina konkurenci un ļauj pilnveidoties IT risinājumiem visdažādākajos aspektos,” saka FKTK Komunikācijas un finanšu pratības daļas vadītāja Dace Jansone.

FKTK aicina arī citus finanšu tehnoloģiju uzņēmumus būt inovatīviem un piedāvāt risinājumus, lai finanšu iestādes klientu izpēti un darījumu uzraudzību veiktu operatīvāk un kvalitatīvāk, pēc iespējas atsakoties no manuāla darba tajos gadījumos, kuros procesus var veikt automatizēti, izmantojot IT sniegtās iespējas. “Tā ir perspektīva tirgus niša, un šādi risinājumi ir un būs ļoti pieprasīti,” tā D. Jansone.

Arī Finanšu nozares asociācijas (FNA) padomniece Laima Letiņa jaunu IT rīku rašanos cīņā ar naudas līdzekļu legalizāciju (AML) vērtē atbalstoši. “Īpaši IT rīki ir svarīgi tiem, kuriem pašiem tādu nav un ir nepieciešams ārējs resurss, kuri neveido šādu resursu ilgtermiņā, kā kredītiestādes, kas ar to strādā ikdienā. Daudziem mazākiem likuma subjektiem, iespējams, tas ir izšķirīgi, ka tirgū ir pieejams šāds produkts,” uzsver L. Letiņa.

Pie produkta strādā gadu

Finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “Xheero” īpašnieks Oskars Jepsis stāsta, ka jau gadu tiek strādāts pie tehnoloģiskā risinājuma datu un informācijas apstrādei, apkopošanai un atspoguļošanai, lai nodrošinātu finanšu institūciju darbības atbilstību Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasībām. Lai ieviestu inovatīvu produktu, tiek apkopota nozares labākā prakse.

“Izmantosim pēc iespējas vairāk pieejamo datu, un no informācijas varēs gūt pamatotākus secinājumus lēmumu pieņemšanai. Šos datus varēs izmantot, nosakot klienta riska profilu. Mērķis ir panākt, lai varētu pēc iespējas vairāk apstrādāt informāciju,” skaidro O. Jepsis. “Inovatīvā IT rīka sadaļa būs transakciju monitorēšana – no A līdz Z nodrošināsim atbilstības monitorēšanu AML prasībām. IT rīks spēs noteikt un prognozēt riska profilu klientiem, kas tagad ir darbietilpīgs process finanšu iestādēs.”

“Xheero” dibinātājs, kas pats kādu laiku ir darbojies finanšu jomā, sapratis, ka visiem NILLTPFN likuma subjektiem “ir vajadzīga transakciju analīze, optimizācija un algoritmu izmantošana. IT risinājums būs viena platforma, kura nosedz gan datu pārbaudi, gan klienta verifikāciju, risku skrīningu un ziņu pārbaudi. Papildus būs uzraudzības filtri, lai nonāktu pie galarezultāta un noskaidrotu, cik riskants ir klients un no kurienes viņam nāk nauda”.

Grib piesaistīt 450 000 eiro

Patlaban ir palikuši pēdējie divi mēneši, lai noslīpētu produktu un to palaistu tirgū, saka O. Jepsis. Norit sarunas ar investoriem par 450 000 eiro piesaisti, interese esot.

SIA “Xheero” ar FKTK ir saskaņojis izstrādāto “RegTech” (regulatīvo tehnoloģiju) risinājumu tehniskā risinājuma testēšanas plānu, saskaņā ar kuru tiks veikta tehniskā risinājuma testēšana. Jāiebilst, ka “RegTech” ir inovatīvas tehnoloģijas, kuras finanšu tirgus dalībnieki var izmantot, lai efektīvāk un rezultatīvāk sekotu normatīvajām un atbilstības prasībām.

Kad pabeigs testēšanu FKTK, IT rīks tiks piedāvāts bankām un citiem likuma subjektiem. Tas varētu būt nākamgad janvārī. Interese no finanšu institūcijām esot ļoti liela, atklāj O. Jepsis.

Viņš vēlas produktu “palaist” visā pasaulē, lai jebkurš uzņēmums varētu pārbaudīt savu darījuma partneri un nākotnē izvairīties no problemātiskām darbībām, kad transakcija tiek apturēta vai iesaldēta vai konts tiek nobloķēts, jo darījuma partneris  izrādās vai nu sankcionēts, vai augsta riska.

SIA “Xheero” ir dibināts 2019. gadā un piedāvā IT sistēmu risinājumus finanšu sektora dalībniekiem ar mērķi veicināt biznesa procesu digitalizāciju un automatizāciju, samazinot manuālo darbu un optimizējot izmaksas.

Kādas ir IT prasības

FKTK skaidro, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas jomas normatīvais regulējums nenosaka informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumu tehnoloģiskās prasības, bet paredz minimālās funkcionālās prasības, lai IT risinājums nodrošinātu risku pārvaldīšanas mērķi. Šīs prasības ir noteiktas “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizacijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska pārvaldības informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma normatīvos noteikumos”.

Tiesa, kredītiestādes šos noteikumus vērtē diezgan kritiski, jo tie regulē jautājumus, kurus pēc būtības regulēt nevajadzētu, atklāj L. Letiņa. FNA uzskata, ka vajadzētu uzraudzīt, vai kredītiestādes prasības izpilda pēc būtības, bet nevajadzētu jaukties IT sistēmu funkcionalitātē. FKTK sarunās ar FNA ir piekritusi pārskatīt šos noteikumus, lai padarītu IT darbību atbilstošāku IT principiem.

Papildus FKTK finanšu iestādēm nosaka arī minimālās informācijas sistēmu drošības prasības, kas realizējamas, lai minimizētu riskus finanšu iestādei un to klientiem. Tās aprakstītas “Informācijas sistēmu drošības normatīvajos noteikumos”.

IT risinājumi – veido paši vai pērk ārpakalpojumā

Finanšu iestādes savus IT risinājumus izvēlas, ņemot vērā gan risinājumu funkcionālās iespējas, gan tehnoloģiskā risinājuma atbilstību savai infrastruktūrai, gan saimnieciskā izdevīguma apsvērumus, skaidro FKTK.

“NILLTPFN likuma subjektiem, lai veiktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju iespējamo shēmu atklāšanu un tālāku uzraudzību, arī darījumu uzraudzību, un lai identificētu riskus, ir izstrādātas IT sistēmas – dažādi rīki u. tml. IT risinājumus ir izstrādājušas pašas institūcijas, vai tie piesaistīti kā ārpakalpojumi,” norāda L. Letiņa. “Prakse ir atkarīga no tā, cik attiecīgais subjekts ir liels – cik daudz ir klientu un resursu, lai ieguldītu šajās tehnoloģijās.”

Vienkāršākos klientu izpētes gadījumos izpēti gandrīz vienmēr ir iespējams automatizēt. Automatizēti var monitorēt darījumus un “izķert” sarkanos karodziņus, t. i., ja kaut kas transakcijās notiek netipiski vai pārsniedz lielu apmēru vai noteiktos limitus.

Sarežģītākas lietas ir augstāka riska darījumi, kuros ir nepieciešama manuālā iesaiste, stāsta FNA padomniece. Tas notiek tad, ja uzņēmums ir izvēlējies veidot sarežģītas īpašnieku struktūras, ja viņam ir sadarbības partneri valstīs, kurus nevar vienkāršoti un ātri pārbaudīt. Tāpēc ir novērojamas klientu sūdzības par ilgo laiku, kas nepieciešams konta atvēršanai.

“Procesu paātrināšanā un efektivizēšanā izšķirīgāka nozīme ir biznesa procesu daļai. Ja pats process paliek sarežģīts un “apkrāmēts” ar dažādām liekām darbībām, IT rīki bieži vien nevar palīdzēt, jo ir jāveic dažādas pārbaudes, kuras automatizēt nemaz īsti nav iespējams, bet pievienotās vērtības arī nav,” skaidro L. Letiņa. “Protams, tehnoloģijas atvieglo un uzlabo iespējas. Bet vienlaikus ar tehnoloģijām ir jāatceras svarīgā informācijas pieejamības loma un paši procesi kā tādi, lai tie būtu jēgpilni un manuālo darbu varētu ieguldīt tikai tajos gadījumos, kuros tas ir nepieciešams.”

Kas ir inovāciju smilškaste

FKTK ir izveidojusi inovāciju smilškasti, kas nodrošina procesu, kurā uzņēmumi var pārbaudīt inovatīvus finanšu tehnoloģiju produktus, finanšu pakalpojumus vai uzņēmējdarbības modeļus saskaņā ar īpašu testēšanas plānu, par ko uzņēmumi ir vienojušies ar FKTK.

Līdz šim finanšu inovāciju uzņēmumi aktīvi izmantojuši otru FKTK “FinTech” atbalsta programmu jeb FKTK Inovāciju centra konsultācijas iespējas “FinTech” jomā. 2019. gadā FKTK inovāciju eksperti sniedza aptuveni 80, šogad – vairākus desmitus individuālo konsultāciju. Visvairāk jautāts par Maksājumu pakalpojumu otrās direktīvas jeb PSD2 jaunajiem pakalpojumiem – konta informācijas pakalpojumu, kas dod iespēju klientam vienkopus redzēt informāciju par viņa maksājumu kontu saturu dažādās bankās un maksājumu iestādēs, maksājumu ierosināšanas pakalpojumu un kolektīvā finansējuma piesaistes modeļiem uzņēmumiem.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI