Saskaņā ar likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 7.panta 10.¹daļā noteikto valsts amatpersonai, kurai šā panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā vai astotajā daļā noteikti speciālie amatu savienošanas ierobežojumi un kura ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ir atļauts savienot savu amatu ar tādu saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, un šā panta sestajā un astotajā daļā minētajos gadījumos attiecīgo amatu savienošanai nav nepieciešams saņemt rakstveida atļauju. 

Ņemot vērā, ka Interešu konflikta likuma 7.panta 10.¹daļa atļauj valsts amatpersonai savienot savu amatu ar tādu saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, ja valsts amatpersona ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tādējādi norma, kas nosaka personas (nodokļu maksātāja) pienākumu reģistrēties (jeb dod atļauju nereģistrēties) Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, kas gūst ienākumus no īpašuma iznomāšanas, ir likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. 

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajā daļā noteikts, ka, ja nodokļu maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, nodokļu maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu (arī pārdodot īres tiesības), nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu vai izmantošanas aprobežojumiem, vai gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai šā panta 1.³daļas 2.punktam), var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Minētajos gadījumos nodokļu maksātājam ir saistošs likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta septītajā daļā noteiktais, proti, šā likuma 11.panta divpadsmitajā daļā minētajam gada apliekamajam ienākumam no īpašuma tiek piemērota 10 procentu likme. 

Minētie grozījumi ir iekļauti likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ar 2006.gada 9.decembra likuma grozījumiem (stājušies spēkā 2007.gada 1.janvārī) un to anotācijā noteikts, ka, precizējot apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, fiziskām personām, kas reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem tā padarīta skaidrāka un tādējādi vieglāk piemērojama. 

Tādējādi likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas nosaka nodokļu maksātāja, kurš gūst ienākumus no īpašuma iznomāšanas, pienākumu reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, skaidri un nepārprotami nosaka, ka ne visos gadījumos nodokļu maksātājam, kurš gūst ienākumus no īpašuma iznomāšanas, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, un šāda norma likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir iekļauta ar mērķi, lai padarītu skaidrāku un vieglāk piemērojamu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas kārtību. 

Līdz ar to, ņemot vērā iepriekšminēto, proti, ka Interešu konflikta likuma 7.panta 10.¹daļa atļauj savienot savu valsts amatpersonas amatu ar tādu saimniecisko darbību, kura tiek veikta, pārvaldot šai valsts amatpersonai piederošo nekustamo īpašumu, ar nosacījumu, ka persona saskaņā ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, un likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka gadījumus, kad nodokļu maksātājs, kurš gūst ienākumus no īpašuma iznomāšanas, var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs uzskata, ka Interešu konflikta likuma 7.panta 10¹.daļas mērķis nav aizliegt valsts amatpersonas amata savienošanu ar valsts amatpersonai piederošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, tajos gadījumos, kad nodokļu maksātājs saskaņā ar likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. 

Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 „Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti” 3.7.punktu valsts amatpersonu deklarācijas publicējamā daļā norādāma informācija par gūtajiem ienākumiem, t.i., norādāma informācija par to gūšanas vietu (avotu), norādot juridisko personu identifikācijas datus un fizisko personu vārdu un uzvārdu un summu. 

Līdz ar to KNAB uzskata, ka arī gadījumos, kad valsts amatpersona, kas gūst ienākumus no īpašuma iznomāšanas saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajā daļā noteikto, t.i., nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, ievērojot to, ka informācija par šo ienākumu gūšanas avotu un personu ir norādāma valsts amatpersonas deklarācijas publicējamajā daļā, tiks nodrošināts Interešu konflikta likuma mērķis, t.i., nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības  interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. 

Tādējādi norādām, ka Interešu konflikta likuma 7.panta otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, 5.¹, sestajā, septītajā vai astotajā daļā minētajām valsts amatpersonām ir atļauts savienot ieņemamo valsts amatpersonas amatu ar sev piederošā nekustamā īpašuma iznomāšanu vai izīrēšanu, nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam, tikai saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto, t.i., ja atbilstoši likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajā daļā noteiktajam nodokļu maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski.