Labdien! Esmu konstatējis, ka dažos gadījumos pašvaldības savos lokālplānojumos nosaka stingrākas prasības būvniecības ieceres sastāvam, nekā noteikts augstāka līmeņa normatīvajā aktā (Ministru kabineta (MK) noteikumos). Proti, Ēku būvnoteikumu 7.1 punkta 4. apakšpunkts ļauj būvēt mazēkas “Paziņojuma par būvniecību” kārtībā. Paziņojuma par būvniecību dokumentācijas sastāvu apraksta to pašu MK noteikumu 22. punkts, kurš neuzliek pienākumu šādai projekta dokumentācijas sastāvā iekļaut arī fasāžu risinājumus/vizualizāciju.
Savukārt pašvaldību saistošajos noteikumos, piemēram, Rēzeknes novada Ozolaines pagasta Pleikšņu ciema teritorijas lokālplānojuma apbūves noteikumu 43. punktā noteikts pienākums arī paziņojumos par būvniecību iekļaut fasāžu risinājumus.
MK noteikumu “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 172. punkts noteic, ka pilsētvidē pašvaldība lokālplānojumā var paredzēt īpašas prasības [tikai] ārtelpas elementiem. To pašu MK noteikumu 218. punkts ļauj pašvaldībai noteikt ar lokālplānojumu stingrākus ierobežojumus, nekā nosaka citi normatīvie akti (bet tikai vides aizsardzības vai veselības jomā). Arī citi šo MK noteikumu punkti pirmšķietami nedod tiesības ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem izvirzīt stingrākas prasības būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvam.
Lūdzu, paskaidrojiet, vai pašvaldība var ar savu lokālplānojumu noteikt stingrākas prasības būvniecības ieceres sastāvam, nekā to nosaka augstāka līmeņa normatīvie akti, proti, pieprasīt fasāžu risinājumus, kuru nepieciešamība paziņojumam par būvniecību neizriet no speciālajiem būvnoteikumiem?
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) skaidro, ka teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, tai skaitā lokālplānojumu izstrāde, apstiprināšana un tā īstenošanas koordinēšana un uzraudzība ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence un pašvaldība ir atbildīga par attiecīgā teritorijas attīstības plānošanas dokumenta tiesiskumu. Vienlaikus normatīvajos aktos ir stingri noteiktas pašvaldības kompetences robežas un deleģējums, t. sk. teritorijas plānojuma vai lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu tvērumā.
Būvniecību kopumā regulē Būvniecības likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Pašvaldībai normatīvajos aktos nav dots deleģējums teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kas tiek apstiprināti kā saistošie noteikumi, noteikt citu būvniecības ieceres saturu vai paplašināt to, nekā tas jau noteikts augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā, šajā gadījumā – Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 526 “Ēku būvnoteikumi”.
Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas pirmajam punktam, ja tiek konstatēta pretruna starp dažāda juridiska spēka tiesību normām, tad piemēro to tiesību normu, kurai ir augstāks juridiskais spēks.
Savukārt Ekonomikas ministrija pievienojas VARAM atbildei un norāda: paziņojums par būvniecību piemērojams atsevišķos gadījumos, kad nav nepieciešama būvvaldes atļauja veikt būvdarbus, bet tie veicami, pamatojoties uz būvspeciālista (būvkomersanta) izstrādātas dokumentācijas vai paša būvniecības ierosinātāja izstrādātu dokumentāciju.
Paziņošanas kārtība piemērojama Ēku būvnoteikumu 7.1 punktā minētajos gadījumos, tostarp, ja runa ir par otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas vienkāršotu atjaunošanu, mazēkas (palīgēkas vai nojumes) jaunu būvniecību vai novietošanu.
Paziņojumam par būvniecību pievienojamie dokumenti, kā arī to izstrādātājs norādīts Ēku būvnoteikumu 22. punktā. Proti, mazēkas (palīgēkas vai nojumes) jaunas būvniecības vai novietošanas gadījumā būvniecības ierosinātājs pats var izstrādāt situācijas plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250; M 1:500; M 1:1000), kurā norādīts ēkas novietojums zemes gabalā un tā ārējie izmēri, skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem būvizstrādājumiem, kā arī par vides pieejamības risinājumiem, ja ēkai vai tās daļai atbilstoši normatīvajiem aktiem nodrošināma vides pieejamība, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu.
Jāuzsver, ka par paziņojumā norādīto datu pareizību, kā arī par normatīvo aktu prasību ievērošanu atbild tā iesniedzējs. Būvniecības ierosinātājs būvdarbus ir tiesīgs uzsākt pēc paziņojuma par būvniecību iesniegšanas būvniecības informācijas sistēmā.
Ņemot vērā, ka pašvaldības būvvaldei nav noteikts pienākums pieņemt jebkādu lēmumu par būvdarbu veikšanu paziņošanas kārtībā (iestāde neizdod administratīvo aktu), regulējums neparedz iesniegt ļoti detalizētu projekta dokumentāciju, kurā iekļautu arī ēkas fasādes ar augstuma atzīmēm, raksturīgiem griezumiem, stāvu plāniem u. c., kā tas noteikts būvatļaujas gadījumā, kā arī nav ietverts deleģējums noteikt papildu prasības dokumentācijas sastāva detalizācijai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
