Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Alise Ramane, komentējot jūsu situāciju, norāda, ka atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmajai daļai tiesības uz valsts sociālajiem pabalstiem ir Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem un bezvalstniekiem, kuriem piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā.

Savukārt situācijā, kad viens bērna vecāks kopā ar bērnu atgriežas Latvijā, bet otrs vecāks turpina dzīvot un strādāt citā ES/EEZ valstī vai Šveicē, tiesības uz ģimenes pabalstiem (bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu) tiek noteiktas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu noteiktos ģimenes pabalstu koordinācijas nosacījumus. Saskaņā ar minētās regulas nosacījumiem tiek noteikts, kura dalībvalsts izmaksā ģimenes pabalstus pilnā apmērā (primāri kompetentā valsts) un kura dalībvalsts izmaksā pabalstus starpības apmērā (sekundāri kompetentā valsts).

Līdz ar to jūsu situācijā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), izskatot lūgumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu, izvērtēs, kurai valstij (Latvijai vai Nīderlandei) un kādā apmērā jāizmaksā ģimenes pabalsti, kā arī būs nepieciešama plašāka informācija par bērna tēvu un viņa nodarbinātību citā ES/EEZ valstī vai Šveicē.

Ievērojot iepriekš minētās regulas nosacījumus, ja bērna tēvs ir nodarbināts citā dalībvalstī, piemēram, Nīderlandē, bet jūs kopā ar bērnu būsiet atgriezusies uz dzīvi Latvijā un vēl nebūsiet uzsākusi darba tiesiskās attiecības Latvijā, tad primāri atbildīgā valsts par ģimenes pabalstu izmaksu būs bērna tēva nodarbinātības valsts (Nīderlande), kas bērna tēvam nodrošinās ģimenes pabalstu izmaksu pilnā apmērā, savukārt jums Latvijā būs tiesības saņemt pabalstus tikai starpības apmērā, ja Latvijas pabalstu apmērs būs lielāks nekā Nīderlandē bērna tēvam piešķirtie pabalsti.

Turpretī, uzsākot darba tiesiskās attiecības Latvijā, jums būs tiesības saņemt Latvijas ģimenes pabalstus pilnā apmērā, bet bērna tēvam Nīderlandē nodrošinās pabalstu izmaksu starpības apmērā, ja Nīderlandes pabalstu apmērs būs lielāks nekā jums Latvijā piešķirtie pabalsti. Detalizēta informācija pieejama Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļvietnē.

Ja bērna tēvs nav nodarbināts ne Nīderlandē, ne kādā citā ES/EEZ dalībvalstī, tad pēc atgriešanās kopā ar bērnu Latvijā jums būs tiesības saņemt Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto ģimenes valsts pabalstu (piešķir no bērna viena gada vecuma), kā arī, ja bērns ir vecumā līdz diviem gadiem, – bērna kopšanas pabalstu pilnā apmērā. Ar pabalstu piešķiršanas nosacījumiem un apmēriem var iepazīties VSAA tīmekļvietnē.

Nepietiekamu ienākumu un sociāla rakstura problēmu gadījumā jūs varēsiet vērsties pašvaldības sociālajā dienestā atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai, lai saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmajā daļā noteikto saņemtu jūsu vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību, piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalstu, mājokļa pabalstu vai krīzes pabalstu.

Tāpat, izvērtējot jūsu mājsaimniecības materiālo stāvokli, sociālais dienests var piešķirt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Tādējādi būs iespējams saņemt valsts atvieglojumus, piemēram, valsts nodrošinātu juridisko palīdzību, samazinātu maksu par elektroenerģiju, atbrīvojumu no pacienta iemaksas veselības aprūpes iestādē u. c.

Arī gadījumā, ja jums objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams deklarēt savu dzīvesvietu Latvijā, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta 31. daļu pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā izvēlēsieties savu dzīvesvietu, sociālais dienests var izvērtēt jūsu materiālo situāciju un, ja nepieciešams, piešķirt vienreizēju materiālo palīdzību, kā arī izvērtēt iespēju sniegt psihosociālu palīdzību vai sociālos pakalpojumus vai piešķirt atbilstošus sociālās palīdzības pabalstus, kā arī trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu.

Vienlaikus, lai saņemtu atbalstu, jums ir tiesības lūgt pašvaldības sociālajam dienestam sociālā darbinieka konsultācijas, kurš palīdzēs pārvarēt dzīves grūtības un risināt sociālā rakstura problēmas.

Ja jums būs nepieciešams krīzes centra pakalpojums, varat vērsties tieši pie pakalpojuma sniedzēja vai konsultēties ar pašvaldības sociālo dienestu par nepieciešamā sociālā pakalpojuma saņemšanas iespējām.

Tāpat, lai atbalstītu izbraukušo Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, ir izveidots reemigrācijas koordinatoru tīkls. Tie ir cilvēki piecos Latvijas reģionos, tostarp Rīgā, kuri sagatavo personas atgriezties Latvijā, sniedzot nepieciešamo informāciju par atbalsta saņemšanas iespējām, praktiskajiem jautājumiem. Izveidota arī mājaslapa www.paps.lv, kur var iegūt vairāk informācijas par atgriešanos Latvijā. Ja plānojat pārcelties uz Rīgu, Labklājības ministrija aicina sazināties ar koordinatori Dainu Šulcu (e-pasts: riga@paps.lv, telefona numurs: +371 26614179). Koordinatore sagatavos un nosūtīs aktuālo informāciju atbilstoši jūsu interesēm un vajadzībām, kā arī būs jūsu kontaktpersona līdz pat atgriešanās brīdim un arī pēc tam.