Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkts noteic, ka datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no šajā punktā minētajiem pamatojumiem. Viens no pamatojumiem ir tas, ka datu subjekts ir devis piekrišanu savu personas datu apstrādei vienam vai vairākiem konkrētiem nolūkiem.

Valsts darba inspekcija informē: “[..] darba līgumā papildus Darba likuma 40. panta otrajā daļā noteiktajām ziņām (darba līguma obligātās sastāvdaļas) var ietvert arī citas ziņas, ja puses to uzskata par nepieciešamu. Līdz ar to darba līgumā var iekļaut jebkādu citu informāciju, ja puses to uzskata par nepieciešamu un abas puses piekrīt šādiem noteikumiem. Papildus norādāms, ka, ietverot jebkādas citas ziņas darba līgumā, tās nevar pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli. Attiecīgi šādi papildu nosacījumi, ja tie pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli, saskaņā ar Darba likuma 6. pantu atzīstami par spēkā neesošiem.”

Tātad darba devējam ir tiesības lūgt darbinieka piekrišanu filmēt un izmantot darba laikā uzņemtos foto/video materiālus, savukārt darbiniekam ir tiesības atteikties šādu piekrišanu sniegt.

Savukārt Datu valsts inspekcija paskaidro: “Jautājums pēc būtības ir plašs, un tam ir iespējamas dažādas atbildes, ņemot vērā, kādā amatā darbinieks strādā.

Darbinieka piekrišana nav vienīgais personas datu apstrādes pamats darba devējam, turklāt šis tiesiskais pamats ir visnedrošākais, uz kuru atsaukties. Bieži vien darbinieka piekrišana var būt kā aizsardzības līdzeklis un papildu garantija, bet ne tiesiskais pamats.

Datu regulas 6. panta 1. punktā ir ietverti visi tiesiskie pamati. Ja uz kādu no tiem ir veikta atsauce, tad būtu jānorāda konkrēts apakšpunkts, citādi nav saprotams, kurš no 6. panta 1. punkta tiesiskajiem pamatiem tiek izmantots.

Pēc būtības darba devējs attiecībā uz darbinieka fotografēšanu var izmantot vairākus tiesiskos pamatus. To ietekmē personas datu apstrādes nolūks un darbinieka ieņemamā amata un darba uzdevumi.

Foto un video izmantošanu (šo datu apstrādi) var pamatot ar darba devēja leģitīmām interesēm (Datu regulas 6. p. 1. f) apakšpunkts), tādēļ šādu punktu nav nepieciešams iekļaut līgumā. Šajā gadījumā darba devējam ir nepieciešams veikt līdzsvarošanas testu, lai izvērtētu, kā plānotā datu apstrāde ietekmēs darbinieku un viņa tiesības un vai šajā gadījumā darbinieka tiesības nav prevalējošas.

Tiesiskais pamats var būt līguma izpilde (Datu regulas 6. p. 1. b) apakšpunkts). Tādā gadījumā šādu atrunu var iekļaut līgumā, ja darbinieka tiešie pienākumi ir saistīti ar fotogrāfiju vai video publicēšanu. Ja bez foto vai video publicēšanas nevar pildīt amata pienākumus, tad šādu punktu līgumā var iekļaut. Piemēram, ja darba pienākumos ietilpst tiešsaistes semināru vadīšana, tad, protams, darbinieka video un foto parādīsies uzņēmuma sociālajos tīklos vai citos kanālos. Darba devējam līgumā būtu konkrēti jāatrunā, kādam nolūkam un kāpēc darbinieka foto tiks izmantoti.

Ja runa ir par mārketinga kampaņām, reklāmu (ja tas nav saistīts ar tiešajiem amata pienākumiem), tad būtu jāsaņem darbinieka piekrišana.”