Saskaņā ar Farmācijas likuma 37. pantu aptiekas darbībā nepieciešams nodrošināt normatīvo aktu prasībām atbilstošas telpas, aprīkojumu, iekārtas un personālu, kā arī Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt speciālu atļauju (licenci) aptiekas atvēršanai (darbībai). Atbilstoši Farmācijas likuma 38. panta otrajai daļai farmaceitam un farmaceita asistentam, kurš strādā aptiekā:

1) jāreģistrējas Latvijas Farmaceitu biedrībā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un jāievēro Latvijas Farmaceitu biedrības apstiprinātai ētikas kodekss;

2) jāceļ profesionālā kvalifikācija, piedaloties Latvijas Farmaceitu biedrības atzītā tālākizglītības procesā. Turklāt saskaņā ar likuma 58. panta pirmo daļu farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikātu ir tiesības saņemt personai, kura cita starpā, neslimo ar psihisku slimību, alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarību. Kārtība, kādā tiek izsniegti, pārreģistrēti un anulēti farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikāti, noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 290 “Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikātu izsniegšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība”.

Ja farmaceitam tiek anulēts profesionālās kvalifikācijas sertifikāts, kas ir obligāts priekšnoteikums amata pienākumu izpildē, uzskatāms, ka darbinieka profesionālā kvalifikācija neatbilst nolīgtajam amatam.

Vēršam uzmanību, ka darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas tikai Darba likumā noteiktajos gadījumos un atbilstoši Darba likumā noteiktajai kārtībai. Darba devējam ir tiesības rakstiski uzteikt darba līgumu vienīgi pēc apstākļiem par darbinieka uzvedību, viņa spējām vai par saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīgu pasākumu veikšanu uzņēmumā Darba likuma 101. panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos. Tātad, ja darba devējam radies kāds no iepriekšminētajiem apstākļiem, darba tiesiskās attiecības ar darbinieku uzsakāmas atbilstoši Darba likuma 101. panta pirmajai daļai, ievērojot Darba likumā noteikto uzteikšanas kārtību un termiņus.

Par Darba likuma 101. panta pirmās daļas 6. punktā noteikto uzteikumu - darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai -, norādām, ka šāds tiesiskais pamats darba līguma uzteikšanai piemērojams, ja darba devējs darba izpildes gaitā secina, ka darbiniekam nav atbilstošo spēju, un tāda iemesla dēļ viņš nevar kvalitatīvi un pienācīgi veikt darba līgumā nolīgto darbu. Par profesionālajām spējām šīs tiesību normas izpratnē uzskatāmas ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskās iemaņas un pieredze. Papildus, saskaņā ar Darba likuma 101. panta ceturto daļu uzteikt darba līgumu 101. panta pirmās daļas 6. punktā minētā iemesla dēļ ir atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.